CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators
„CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators” ir medijpratības pasaka bērniem.
Pasakas autore Solvita Denisa-Liepniece, Marinas Heniņas ilustrācijas.
Grāmata veidota kā izglītojošs un izklaidējošs stāsts bērniem vecumā no 9 līdz 11 gadiem.
Pasaka palīdzēs saprast, kā veidojas informatīvā vide, un mācīties kritiski izvērtēt redzēto vai dzirdēto, tostarp, internetā atrastos apgalvojumus tādās lapās, kas nav uzticami mediji, paturot prātā, ka ne viss ir tāds, kā tas izskatās.
Publicēsim šo pasaku turpinājumos.
Pasaku publicēsim turpinājumos, katrā publikācijā ir pieejama arī pasakas pilna versija, ja esat nepacietīgi un ieinteresēti lasītāji, esam izveidojuši arī medijpratības skaidrojošās vārdnīcas apkopojumu, ko varat izprintēt un izmantot ērtākai teksta izpratnei. (Pilnajā versijā skaidrojumi pieejami katras lapas apakšpusē).
CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators
Pīle
Žurnālistiem tēma ātri apnika, un dzīvnieki tā arī neiekrita Vilka lamatās. Jā, viens otrs sāka uzlūkot zaķus ar zināmām aizdomām, tomēr sevišķas simpātijas pret vilkiem nevienam neradās.
Un tad Vilks nolēma atkal ņemt iniciatīvu savās ķepās. Ja jau žurnālisti nebija pienācīgi iebaidījuši meža zvērus, Vilkam nekas cits neatlika, kā vēlreiz mēģināt iekļūt medijos, taču šoreiz jau pa citām durvīm – caur sociālajiem medijiem. Jā, viņš reizēm rakstīja komentārus pie kaut kādiem rakstiem un attēliem. Taču šodien Vilkam būs pašam jāuzņem un jāsamontē video, jāielādē tas internetā un jāizplata sociālajos medijos. Kazi, to parādīs kāda televīzijas programma, domāja Vilks un ķērās pie darba. Vilks strādāja vairākas dienas un naktis, skraidīja ar kameru pa mežu, uzdeva garāmgājējiem jautājumus. Pēc tam vairākas stundas montēja savu videostāstu, un, lūk, kas viņam izdevās.
Pirmajos kadros bija redzams mežs, nograuztā koku miza ar zaķa zobu pēdām. Pēc tam sakņudārzs, kur zaķi grauza kāpostgalvas un trenkāja cits citu, klaigādami: „Noķeršu un apēdīšu!” Tie bija visīstākie zaķi, kurus varēja sastapt vienmēr un visur. Pēc tam darbība pārcēlās uz kaut kādu pagrabtelpu, un ēna uz sienas attāli atgādināja zaķi, kamera tā trīcēja, ka radās iespaids: kāds mēģina noslēpt filmēšanas faktu.
Zaķis runāja apmēram šādi: cik lieliski mums izdevās visus pārliecināt, ka vilki ir plēsoņas. Drīz mēs viņus visus apēdīsim un pēc tam ķersimies pie bebriem, caunām, lapsām... Ha-ha-ha, stulbie zvēri! Pie zaķa pēdējiem vārdiem atkal bija piemontēts video ar zaķēniem, kas draiskojas pļavā, bet pašās beigās viens no zaķiem svieda ar burkānu tieši pa kameru.
Vilks jau kuro reizi noskatījās video, lai pārliecinātos, vai nav atstājis kādas pēdas, kas varētu viņu nodot, un tikai tad gandarīts noņēma sev no galvas zaķa ausis. Protams, pseido-zaķa ēna nebija neviens cits kā viņš pats. Savukārt, pateicoties montāžai, viņa pseidozaķis ļoti organiski iekļāvās savu reālo sugasbiedru pulkā.
Pats par sevi saprotams, Vilks šo video neizplatīja ar savu īsto vārdu. Šādiem gadījumiem viņam bija izveidoti vairāki viltus profili. Vilks augšupielādēja video vienā no profiliem un kopīgoja/dalījās ar to, izmantojot pārējos profilus, un video ātri kļuva populārs un iemantoja vairākus simtus "like" un "share".
Turpinājums sekos rīt.
Izprintējiet "Tradicionālo un sociālo mediju skaidrojošo vārdnīcu", tā palīdzēs izprast tekstu:
Šeit pieejama visa grāmata "CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators":
