CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators
„CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators” ir medijpratības pasaka bērniem.
Pasakas autore Solvita Denisa-Liepniece, Marinas Heniņas ilustrācijas.
Grāmata veidota kā izglītojošs un izklaidējošs stāsts bērniem vecumā no 9 līdz 11 gadiem.
Pasaka palīdzēs saprast, kā veidojas informatīvā vide, un mācīties kritiski izvērtēt redzēto vai dzirdēto, tostarp, internetā atrastos apgalvojumus tādās lapās, kas nav uzticami mediji, paturot prātā, ka ne viss ir tāds, kā tas izskatās.
Publicēsim šo pasaku turpinājumos.
Pasaku publicēsim turpinājumos, katrā publikācijā ir pieejama arī pasakas pilna versija, ja esat nepacietīgi un ieinteresēti lasītāji. Esam izveidojuši arī medijpratības skaidrojošās vārdnīcas apkopojumu, ko varat izprintēt un izmantot ērtākai teksta izpratnei. (Pilnajā versijā skaidrojumi pieejami katras lapas apakšpusē).
CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators
Enciklopēdiskās ne-zināšanas
Tā stunda ir situsi – nolēma Vilks un ķērās pie sava plāna pirmā punkta īstenošanas. Vajadzēja atrast jaunu „ļauno un briesmīgo”, kas nāktu viņa vietā. Vilks atvēra meža interneta enciklopēdiju (vikipēdiju) un ar savu aso nagu vilka pāri šķirkļu sarakstam. Viņš meklēja dzīvnieku, kuram turpmāk bija jāsēj visos tādas šausmas, ka tie pārstātu bīties no vilka. Zvēriem taču no kaut kā bija jābaidās.
„A, Ā... Āpsis.” Lasīja Vilks. „Bebrs.” – „Tas nebūtu slikts variants,” viņš nodomāja. „V. Vilks. He-hē. Tas taču esmu es! Paskatīsimies, kas tur par mani, dārgumiņu, rakstīts.” Un Vilks sāka lasīt: „Plēsīgs zvērs, pārtiek no nelieliem meža dzīvniekiem...” Tā, mēs drusku pielabosim,” Vilks azartiski noņirdzās, bliezdams āža galvaskausu pret sienu ar tādu spēku, ka viens rags nolūza. Un sāka pārrakstīt tekstu: „Khm. Nu tad tā, jaunā raksta versija enciklopēdijā sāksies tā: Senāk valdīja aplams uzskats, ka vilki esot plēsoņas. Punkts. Tomēr jaunākie pētījumi pierāda, komats, ka vilki ir zālēdāji. Tieši augu valsts barība ir vislabāk piemērota šī dzīvnieka ilkņu tipam (Vilks uzsmaidīja savam ilkņotajam spoguļattēlam ekrānā) un gremošanas sistēmai.”
Pēc tam Vilks nolēma ieturēties... Vēlāk atkal atgriezās pie datora, lai pielabotu pats savus interneta enciklopēdijā veiktos labojumus un sameklētu dzīvnieku, kuram lemts kļūt par visu meža zvēru ļaunāko ienaidnieku-ku-ku. „E-ezis, J-jenots,” Vilks bubināja sev zem deguna. „U, Ū, V, Z... Z... zaķis!” viņš priecīgs iesaucās un saberzēja ķepas tā, ka asie nagi noskrapstēja vien. „Nu tu iekriti, greizaci! Zaķītis, garausītis, mazais nabadziņš. Pažēlojiet pūkainīti. Saturies, ļekausi, tūliņ tu redzēsi!”
Un Vilks atkal ķērās pie enciklopēdijas lapas rediģēšanas, tikai šoreiz pievērsās zaķiem. „Zaķi vainojami ne tikai koku mizas nograušanā, bet arī vairāku putnu un nelielo dzīvnieku izzušanā. Senāk uzskatīja, ka vilki ēd zaķus, tomēr, kā noskaidrojuši zinātnieki, īstenībā zaķi ēd vilkus.”
Vilks ar gandarījumu uzlūkoja padarīto un aizsapņojās, apcerēdams sava zemiskā plāna nākamo soli.
Turpinājums sekos rīt.
Izprintējiet "Tradicionālo un sociālo mediju skaidrojošo vārdnīcu", tā palīdzēs izprast tekstu:
Šeit pieejama visa grāmata "CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators":
