Lai pēc iespējas laikus atklātu un novērstu bērnu un jauniešu dzīvē iespējamās problēmas – psiholoģiskas, veselības, attīstības, uzvedības un mācīšanās traucējumus –, daudzās valstīs ieviesti dažādi sadarbības modeļi vai programmas. Tiešsaistes konferencē “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika” tās plaši apsprieda un dalījās pieredzētajā speciālisti no dažādām valstīm.
Šādu programmu mērķis ir, koordinējot un sadarbojoties plašam speciālistu lokam, pamanīt nevis sekas, kad bieži problēmas pilnībā novērst jau ir par vēlu, bet to iespējamos riskus jau iedīglī. Citiem vārdiem sakot, nevis gaidīt, kad pusaudzis klīst pa ielām vai mēģina izdarīt pašnāvību, bet jau bērnudārza vecumā pamanīt, ka ir bērniņi, kas biežāk ir nomākti, nejūtas labi, nejūtas veseli vai novērtēti. Jautājums ir – vai kāds to pamana, vai tas, kurš pamana, nodot šo vēsti tālāk, un ko ar to dara tie, kas zina?
Kā LTV raidījumā ''Rīta Panorāma'' vēstīja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Latvijas mērķis ir ieviest vai pārņemt kādu visai valstij vienotu modeli vai programmu, bet mūsu pārjūras kaimiņi zviedri izvēlējušies citu ceļu – viņi iedzīvina šādu programmu vienas pašvaldības ietvaros.
“Tas bija pirms četriem gadiem, kad Fālunas pašvaldībā tika veikti pirmie priekšdarbi, lai noskaidrotu, kāda ir situācija bērnu un jauniešu veselībā, attīstībā un labsajūtā, un kas būtu labākais risinājums tieši šeit,” stāsta programmas “Kopā katram bērnam” attīstības vadītāja Mija Lēnberga. Dažas Zviedrijas pašvaldības (šobrīd 4 vai 5) izvēlējušās ieviest 2002. gadā Skotijā uzsākto modeli “Getting It Right For Every Child” (“Lai labi katram bērnam”). “Nē, Skotijas modelis netika pārņemts viens pret vienu – tas tika pielāgots mūsu reģionam.”
Pilotprojekts, kurā piedalījās trīs bērnudārzi un viena pamatskola, norisinājās trīs gadus. 2020. gadā tas noslēdzies, un tagad līdz 2023. gadam programma ar nosaukumu “Kopā katram bērnam” (“Tillsammans för varje barn”) jāievieš ikdienā – tā, lai palīdzētu katram bērnam, kurš dzīvo Fālunā – iedzīvotāju skaita ziņā Ventspilij līdzīgā pilsētā, kas atrodas nepilnu 300 kilometru attālumā no galvaspilsētas Stokholmas.
Kā jūtas bērns?
Pilotprojekta laikā iesaistītie speciālisti apzināja to, kas līdzšinējā Zviedrijas bērnu un jauniešu labklājības nodrošināšanā nedarbojās tik labi, kā vajadzētu. Viena no lietām, ko uzsver Lēnberga, ir savstarpējā dažādu jomu speciālistu un institūciju saziņa. “Bieži notiek tā, ka speciālisti pārzina tikai savu šauro jomu, tas savukārt rada risku, ka, tiklīdz šis pats bērns nonāks citā vidē vai skolā, vai citas nozares speciālista kabinetā, kur neko par viņa vēsturi nezina, viņa patiesās problēmas var palikt nepamanītas. Tas praksē pierāda divas absurdas tendences: ir bērni, kurus no pirmajiem dzīves gadiem īpaši atbalsta, ārstē, konsultē vai aprūpē visi – katrs sākot savu terapiju no jauna –, bet ir arī tādi, kuri paliek neviena nepamanīti,” atzīst Lēnberga, kura vairākus gadus strādājusi par sociālo psihologu ģimnāzijā, tāpēc ir saskārusies ar reālo situāciju skolās. Pateicoties koordinētai dažādu iesaistīto pušu darbībai, mērķis ir panākt situāciju, ka jau no bērnudārza vecuma tiek pamanīts katrs bērns – ne tikai tie, kuriem ir problēmas. Lai, kā saka Mija Lēnberga, neviens bērns nepazustu starp krēsliem. Bet kā to panākt?
Viens no Skotijas modeļa pārņemtajiem rīkiem ir tā sauktais “Jūties labi rats”, ko praksē var izmantot ikviens programmā iesaistīties speciālists, kura klasē, grupā vai kabinetā bērns nonāk. Pēc savas būtības programma domāta katram bērnam vecumā no 0 līdz 18 gadiem. Un tas nozīmē, ka gan bērnu ārsta kabinetā, gan bērnudārza vai sākumskolas grupās un ģimnāzijas klasēs turpmāk Fālunas bērniem būs pieejams šāds “Jūties labi rats”, kurā speciālists, kas konkrētā brīdi strādā, konsultē vai darbojas ar bērnu, var turēt sev priekšā, ieskatīties tajā, lai uzsāktu sarunu ar bērnu, lai pēc iespējas vienkārši un izmantojot šo vizuālo palīginstrumentu uzzinātu, kā bērnam šobrīd klājas. Arī tas atvieglo dažādu speciālistu savstarpējo saziņu, nonākšanu pie vienota rezultāta, ja ir izmantoti vieni un tie paši instrumenti, piebilst Mija Lēnberga.
“Tās jomas, kas redzamas uz “Jūties labi rata” un par ko var parunāties ar bērnu individuālas konsultācijas laikā, ir Izaugsme, Drošība, Cieņa, Attiecības, Brīvais laiks, Aprūpe, Veselība, Izglītība. Saistībā ar jebkuru no tēmām var bērnam apvaicāties: Kā tu jūties? Ja kaut vienā no jomām bērns nejūtas labi, ir iemesls iedziļināties. Parasti Zviedrijā visās mācību iestādēs individuālas sarunas ar bērniem notiek pāris reizes mācību gadā jeb reizi pusgadā. Ar šo vizuālo palīglīdzekli ceram pēc iespējas agrāk saprast, kuram bērnam un kādā jomā nepieciešams atbalsts.”
Institūcijas, kas iesaistās programmā:
- Bērnudārzs un skola
- Sociālais dienests
- Medicīnas personāls izglītības iestādē
- Ģimenes ārsts
- Ģimeņu un/vai jauniešu atbalsta centri
- Bērnu un jauniešu psiholoģiskās palīdzības dienesti
- Rehabilitācijas dienesti
- Bērnu un jaunieši psihiatrijas centrs
- Logopēdi
- Policija
- Kultūras un interešu pulciņu koordinatori
Uzticības persona
Arī ideju par uzticības personu programmas “Kopā katram bērnam” Fālunā ieviesēji pārņēmuši no Skotijas modeļa. “Gan ģimenes ārsta palīgs, bērnudārza vai skolas medmāsiņa, arī bērnudārza vadītājs vai skolas psihologs, vai jebkurš cits no personāla, kas ir apguvis programmas noteikumus un zina, kā izmantot rīkus, var būt šīs uzticības persona. Tas ir cilvēks, kurš ir gan bērna uzticības persona, gan vienlaicīgi arī koordinators, kas zina, kam un kādos apstākļos nodot informāciju par bērnu. Te jāuzsver, ka informāciju citiem ekspertiem var nodot tikai tad, ja vecāki devuši tam piekrišanu. Uzreiz gan vēlos piebilst, ka šo gadu laikā nav bijis neviens gadījums, kad vecāki nebūtu devuši piekrišanu.”
Sarežģītākās situācijās, kur ir vairāki iesaistītie veselības aprūpes vai citu dienestu pārstāvji, uzticības persona var deleģēt citu uzņemties koordinatora darbus. Piemēram, ja sākotnējā uzticības persona ir skolas direktors, bet galvenokārt bērnam ir veselības problēmas, iespējams, piemērotāka uzticības persona ir, teiksim, medmāsa. Galvenais ir panākt to, ka ir viens cilvēks, kurš uzņemas atbildību.
Kā uzsver programmas attīstības vadītāja, turpmākajos gados, ieviešot šo programmu visu novada izglītības iestāžu dzīvē, mērķis ir panākt, ka katras iestādes direktors vai vadītājs pats personiski uzņemas atbildību par programmas iedzīvināšanu – kā jau minēts: vai nu deleģējot, vai pats uzņemoties uzticības personas lomu, jo tikai tad programma var kļūt par daļu no “normālās” dzīves. “Iestāžu vadītājiem būtu svarīgi saprast šādas programmas nozīmi un vajadzību un rādīt piemēru, iedrošināt kolēģus, kuri ir tie, kas diendienā satiek bērnus un var pamanīt, kad kāds no bērniem nejūtas labi.”
Bērna plāns
Bērna plāns līdzīgi kā “Jūties labi rats” ir viens Skotijas preventīvās programmas rīkiem. Tā ir ne tikai vietne vai mape, kur uzticības persona dokumentē visu, kas noticis, piedzīvots, paveikts ar konkrēto bērnu, bet arī plāns, kur “izplānota” konkrētā bērna turpmākā dzīve – ko vajadzētu darīt, kādā termiņā, kāpēc, kāds ir mērķis šai rīcībai u.tml. Tas praksē jebkuram nākamajam pieaugušajam atvieglo darbu ar bērnu – ir viena vieta, kur atrast pierakstus un piezīmes par to, kādi traucējumi veselībā vai uzvedības problēmas tikušas konstatēti bērnam.
Iemesls, kāpēc tik svarīgi ir koordinēt dažādu iestāžu darbus, savstarpēji sadarboties, ir tas, ka, kā novērojusi speciāliste, daudziem dienestiem un to pārstāvjiem bieži vieglāk ir atbildēt: mēs par to neatbildam, tā nav mūsu joma; bet bērns pa to laiku ieslīkst vēl dziļāk savās problēmās – veselības, psiholoģiskās, uzvedības vai līdzīgās. Ar programmas palīdzību cer izvairīties no birokrātiskiem šķēršļiem, kas traucē palīdzēt bērnam tad, kad tas uzreiz vajadzīgs, vai pat paspēt to paveikt brīdi pirms tam.
5 jautājumi, kas palīdz spert nākamo soli
- Kas traucē tam, lai bērns justos labi?
- Vai man ir pietiekami daudz informācijas, lai palīdzētu bērnam?
- Ko jau tagad varu izdarīt, lai palīdzētu bērnam?
- Ko iestāde, kurā strādāju, var darīt bērna labā?
- Kurš cits speciālists/dienests/iestāde vēl man var palīdzēt un būtu jāiesaista?
Arī Zviedrijas “Kopā katram bērnam” komanda apzinās, ka visu uzreiz neizdosies īstenot dzīvē. Ne velti Skotijā šo modeli ievieš jau 20 gadus un joprojām ir lietas, ko var pilnveidot. “Zviedrijā reģioni, pilsētas un to vajadzības stipri atšķiras, tāpēc, manuprāt, programma darbojas veiksmīgi tad, ja tiek pielāgota vietējām vajadzībām. Protams, ka arī mūsu reģionā ir ģimenes, kas pēdējos gados pārcēlušās uz šejieni no valstīm, kur ir karš vai nabadzība, iespējams, vecākiem ir zemāki ienākumi un nav citu privilēģiju, bet tie nav vienīgie, kuriem noder programma. Mūsdienās ir arī citas kā sociālas, tā veselības problēmas, kas skar ne tikai iebraucēju, bet arī zviedru ģimenes.”
