Ģimenes studija

Konference "Seši soļi ģimenes mieram un pārmaiņām"

Ģimenes studija

Kas ir mātišķums un vai tas ir iedzimts?

Latvija bez bērnunamiem: kas traucē īstenot mērķi un sniegt ģimenisku vidi katram bērnam

Kustības «Plecs» vadītājs par bērnunamiem: Situācija nemainīsies, ja būtiski nemainīs bērnu politiku valstī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Mērķis "2021. gads – Latvija bez bērnunamiem" nav sasniegts, tomēr no 2018. gada ir panākts būtisks bērnunamos mītošo bērnu skaita samazinājums, atrodot tiem ārpusģimenes aprūpes iespējas. Kustības “Plecs” vadītājs Jānis Erts  uzskata, ka situācijas uzlabošanai nepieciešamas fundamentālas valsts pieejas izmaiņas, radot bērnu uzraudzības sistēmā pārskatāmību, lai spētu palīdzēt bērniem pēc iespējas agrīnākā vecumā, izglītot vecākus un sniegt viņiem atbalstu.

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Rita Paršova skaidro, ka, lai tuvotos mērķim "2021. gads – Latvija bez bērnunamiem", ieviesti vairāki atbalsta pasākumi.

Kustības “Plecs” vadītājs Jānis Erts  uzsver, ka ar dažādiem atbalsta pasākumiem nepietiek. Ja fundamentāli neizmainīs bērnu politiku, tad nespēs situāciju izmainīt. Lielāku bērnu problēmu risināšanā vecākiem ir nepieciešamas būtiskas prasmes un zināšanas, ja nepieciešams, vecākiem jāpalīdz. “Mūsu valstī nepastāv agrīna pieeja prevencijai. Ja neradīsim sistēmu ar bērnu centrā, paliksim pie šīs sistēmas. Radot vienotu pieeju, var panākt mērķa risināšanu – valsti bez bērnunamiem.”

Jānis Erts uzskaita nepieciešamās fundamentālās valsts pieejas izmaiņas:

  1. Ir jārada vienota riska izvērtēšanas pieeja, ļaujot šos bērnus ierauzīt agrākā vecumā. Radīt sistēmā caurspīdīgumu, iesaistot atbilstīgās ministrijas.
  2. Vienota gadījumu vadības pieeja – balstīta uz bērnu un ģimeņu atbalstu.
  3. Agrīna pieeja prevencijai – bērnu vajadzību monitoringam, atbalstot ģimenes un bērnu aprūpi.

Valsts sociālā aprūpes centra "Rīga" filiāles "Rīga" vadītāja Ilze Dzene arī atzīst, ka pietrūkst vienotas politiskās pieejas, lai Latvija būtu bez bērnunamiem:

“Vienotās pieejas trūkst būtiski. Mainās valdība, mainās arī pieeja bērnu jautājumiem, ne vienmēr bērns ir centrā.”

Bērnunamos bieži valda stereotipiskais uzskats, ka bērniem ar nopietnām veselības problēmām labāk ir bērnunamā, ne ģimenē. 40% no bērnunamos ievietotiem bērniem tur ir uz vecāku iesniegumu pamata, pauž Dzene.

Bērniem jaunas atbalsta ģimenes grūti ir atrast, tomēr, salīdzinot ar  2018. gadu, kad sākās kampaņa par audžuģimeņu nodrošināšanu bērnunamu bērniem, ir sasniegti labi rezultāti, tomēr vēl daudz darāmā.

Jānis Erts  uzsver, ka bērnunami nav risinājums, jo, lai izaugtu par sabiedrības pilsoni, ir katram bērnam jābūt drošas piesaistes personai. Vienīgais veids, lai panāktu – jāpārdefinē atbalsta iespējas. Mūsdienīgāki bērnunami nav risinājums, tie neradīs bērniem papildus traumas, bet būs neefektīvi, lai izaugot bērns spētu integrēties sabiedrībā.

Valsts sociālā aprūpes centra "Rīga" filiāles "Rīga" sociālā darbiniece Estere Zemīte no 2018. gada rīkoja dažādus pasākumus, lai meklētu bērnunama bērniem atbalstu. Tagad rīko tiešraides pasākumus. Arī reizi mēnesī "Zoom" platformā ir tikšanās uzņemošajām ģimenēm.

Ģimeņu atbalsta centra “Tilts” pārstāve četru bērnu mamma Lilija Geža uzteic Esteres Zemītes darbu, uzsverot, ka institūcijām nepieciešams  rūpēties par bērniem kā par personībām. ''Uzņemt bērnu no bērnunama ģimenē prasa drosmi un uzņēmību, bet tas nav nekas tāds, ko nevarētu izdarīt,” pauž Geža.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti