LSM.lv uzsāk rakstu sēriju, kurā apskatīs dažādus sporta veidus, vētīs iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.

ĪSUMĀ:

• Mazā vecumā svarīgi pievērsties bērna vispārējai fiziskai sagatavotībai.
• Motorisko prasmju attīstībai ir svarīga loma bērna fiziskajā attīstībā un intelektuālo spēju progresā.
• Komandu sporta veidu priekšrocības – bērns trenējas būt komandas spēlētājs, nākotnē vairāk rēķināsies ar citiem.
• Bērnu attīstību motivējoša sistēma Maķedonijā – speciāls sacensību un treniņu process.

Treneris Nikola Rodičs, kurš ir ieradies Latvijā un kļuvis par fiziskās sagatavotības treneri vienā no jauniešu sporta akadēmijām, uzsver, ka bērniem līdz desmit gadu vecumam nav jēgas “uzspiest” kādu konkrētu sporta veidu.

Līdz šim vecumam dominē vispārējā attīstība: motorisko prasmju attīstīšana, fizisko deformāciju novēršana, sociālā un emocionālā attīstība.

Rodičs kopā ar domubiedriem dzimtajā Maķedonijā izveidojis “Čempionu māju”, kurā bērni nodarbojas trijās vecuma grupās – vecumā no trim līdz pieciem gadiem, vecumā no sešiem līdz astoņiem gadiem un vecumā no deviņiem līdz 14 gadiem.

“Motoriskās prasmes ir spējas, kurām ir galvenā loma visu cilvēku kustību realizācijā. Pamata motoriskās prasmes ietver: ātrumu, koordināciju, līdzsvaru, lokanību, precizitāti, spēku un izturību, kas pēc dažu autoru domām ir gan motoriska, gan funkcionāla spēja.

Bērniem ar attīstītākām motoriskajām prasmēm ir vieglāk piekļūt informācijai apkārtējā vidē.

Savlaicīgai motorisko prasmju attīstībai ir galvenā loma ne tikai pareizā fiziskajā attīstībā, bet arī intelektuālo spēju attīstībā.

Tāpēc pastāv apgalvojums, ka, attīstoties motorikai, bērniem attīstās arī intelekts,” sarunā ar LSM.lv uzsver Rodičs.

“Bērna nākotnei ļoti svarīga loma ir labi attīstītām motoriskajām prasmēm neatkarīgi no tā, vai bērns sportos profesionāli, vai tas būt tikai vaļasprieks. Katrai kustības spējai ir tā sauktie jūtīgie periodi – tie jāattīsta konkrētā laikā. Ja tas nenotiek īstajā laikā, tad turpmākā attīstība var būt apgrūtināta vai arī kāda spēja vispār neattīstās.

Šī iemesla dēļ visi lielākie sporta klubi Eiropā savās attīstības programmās jauniešiem pievērš ārkārtīgi lielu uzmanību šiem motorikas vingrinājumiem,” uzsver speciālists.

Viņš pauž, ka bērniem līdz desmit gadu vecumam ir jāveicina vispārējā attīstība un tikai tad var koncentrēties uz kādu konkrētu sporta veidu. Un šis sporta veids ir jāizvēlas, nevis izejot no vecāku ambīcijām, bet gan izvērtējot paša bērna vēlmes, iespējas, un sadarbībā ar treneriem.

Izvēloties sporta veidu, svarīgi ir arī saprast, kā savu bērnu nākotnē vēlas redzēt vecāki. Piemēram, trenējoties komandu sporta veidā, bērns arī nākotnē būs kā komandas spēlētājs – vairāk rēķināsies ar citiem.

Kādas vēl var būt blaknes, ja bērns ir mazkustīgs vai arī ienīst savu izvēlēto sporta veidu? Bieži vien

tas rodas, kad bērns nav veiksmīgs savā sporta veidā, bet intuitīvi viņš grib būt uzvarētājs.

Kā sporta aizvietotājs kļūst  videospēles. Ar laiku dators kļūst par bērna vienīgo draugu. Rodičs neslēpj, ka pie viņa uz “Čempionu māju” nereti nākuši izmisuši vecāki un bērni, jo spēles jau kļuvušas par atkarību, kas nereti ir komplektā ar veselības problēmām, piemēram, ķermeņa deformāciju.

“Šī jautājuma sakarā motivēti mēs izveidojām speciālu sacensību un treniņu procesu, kas ir mūsu autordarbs, un Maķedonijā ir nodēvēts par “Čempionadu”. Tā cikls ir divi līdz trīs mēneši, un bērni katrā treniņā  – atkarībā no viņu snieguma – iegūst punktus, kurus sakrāj. Reizi mēnesī viņiem ir ikmēneša sacensības, bet katra cikla beigās ir lielais fināls, kurā noskaidro uzvarētājus, un viņi tiek pie vērtīgām balvām,” skaidro Rodičs.

Tādējādi par uzvarētāju kļūst nevis tas bērns, kurš ir tikai ātrākais, precīzākais vai tikai veiksmīgākais – tā ir sistēma, kas motivē attīstību. Un bērnam sports vairs nav pretīgs, viņam rodas iespēja sevi apliecināt.

UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU:

Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta

Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).

Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās ( Izglītības likuma 17. pants).

Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1.pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017.gada 29.augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .

IZM 50 procentu no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 procentu no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017.gada 29.augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).

Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai .

Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.