Veselības aprūpes speciālisti apliecina, ka dažu jauniešu zināšanas par seksu un intīmo veselību ir ārkārtīgi zemas. Vēloties uzrunāt vecākus, jauniešus, pedagogus, Lsm.lv sadarbībā ar projektu Zinatiekare.lv publicēs dažādus stāstus, atbildot uz populārākajiem jauniešu jautājumiem, kas atlasīti gan internetā, gan ar ginekologu un jauniešu psihologu palīdzību.
Māras jautājums
Mani sauc Māra, un manu draugu sauc Māris. Māris dzīvo kaimiņu dzīvoklī. Mēs esam piedzimuši ar trīs mēnešu starpību. Vecāki jau kopš mūsu bērnības mūs visu laiku sauca par "mazo pārīti" un "Mārīšiem", jo mēs kopā spēlējāmies pagalmā. Viņi vienmēr jokojās, ka mēs kaut kad saiesim kopā un apprecēsimies. Protams, mums tas nepatika, īpaši, kad bijām piecus sešus gadus veci. Tomēr mēs viens otram (tīri zinātniskas izpētes nolūkos) iedevām pirmo buču un tepat kāpņu telpā parādījām viens otram savas (kā mana mamma tās sauc) "nē-vietiņas". Reizēm mēs daudz strīdējāmies un kāvāmies. Bija arī tāds periods, kad Māris uz mani apvainojās un mēs pusgadu vispār nerunājām.
Tagad mums ir 16 gadi, un mēs patiešām esam sagājuši kopā. Vecākiem mēs par to nestāstām, jo viņi sacītu: "Mēs taču jums teicām," tomēr man šķiet, ka patiesībā viņi visu nojauš. Mēs esam pāris, un mēs esam gatavi uz ko vairāk. Vārdu sakot, mēs nolēmām, ka mums gribas pamēģināt seksu.
Mēs tam gatavojāmies ļoti nopietni. Redziet, pie Māra mēs nevaram iet, jo viņam mamma lielākoties ir pa mājām. Viņa pieskata Māra mazo māsu. Parasti mēs nevaram iet arī pie manis, jo man mājās ir omīte. Mana omīte gandrīz vienmēr ir mājās un, pat ja viņa aiziet uz veikalu, viņa ātri ir atpakaļ. Negribētos, lai viņa mūs pārsteidz, kamēr mēs mīlējamies, jūs saprotat.
Bet vakar gadījās tā, ka omīte bija aizbraukusi uz savas draudzenes bērēm un mūsu dzīvoklis visu dienu bija tukšs. Tā nu mēs sarunājām, ka šī būs tā īpašā diena. Māris no sava dzīvokļa paņēma svecītes, protams, mēs abi nomazgājāmies. Viņš atnāca pie manis, mēs apgūlāmies viņa gultā, sūcāmies, mīcījāmies... Tas notika vismaz kādu stundu. Fonā skanēja radio. Tas bija ļoti forši, bet reizē man bija tāda sajūta, ka mēs drusku kautrējamies iet tālāk. Nu, jā. Un tad mēs tomēr saņēmāmies un…
Māra mamma mūsu skolā ir veselības mācības skolotāja, tāpēc viņš ļoti labi zina visu par izsargāšanos un tamlīdzīgi, tomēr viņš kaut kā biju aizmirsis sadabūt prezervatīvus. Viņam vienkārši bija šķitis, ka es tos prezervatīvus būšu paņēmusi, jo – es taču esmu meitene, tātad es esmu tā, kas var palikt stāvoklī. Es savukārt viņam teicu, ka par prezervatīviem ir jārūpējas viņam, jo prezervatīvs taču ir jāvelk viņam, nevis man. Tad varbūt man vajadzētu viņam nopirkt arī kreklu un bikses? Lai vai kā, tā arī mēs nepārgulējām. Es nezinu, kad šāda izdevība mums paspīdēs nākamreiz.
Jautājums: Kuram no mums bija jāparūpējas par prezervatīviem? Un ko darīt tad, ja prezervatīva nav?
Speciālistu atbilde:
Lai neiestātos grūtniecība un lai izsargātos no seksuāli transmisīvām slimībām, par izsargāšanos jārūpējas gan Tev, gan Tavam partnerim. Ja kontracepcijas līdzekļi nav pieejami un grūtniecību neplānojat, tad sekss jāatliek. Varat samīļoties, bučoties vai iet noskatīties kādu filmu un seksu atlikt uz reizi, kad tas būs drošs.
Konteksts:
Jauniešu auditorijai domātajā projektā "Zinatiekare.lv" jauniešus izglīto par attiecībām, intīmo veselību, komunikāciju internetā, kā arī seksu. Projektā iesaistīti mediķi, psihoterapeiti, aktieri un pedagogi.
