Nesen Latvijas TV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidroja, kādas audzināšanas metodes izmanto Rīgas privātajā pirmsskolas izglītības iestādē "Mīlestības māja", secinot, ka šajā izglītības iestādē bērnu disciplinē, sasienot rokas un kājas un berot piparus uz mēles par nesavaldīgiem vārdiem.
Pārbaudes lietu sācis Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsākts arī kriminālprocess par šajā bērnudārzā pielietotajām metodēm, speciālisti atzīst, ja bērna disciplinēšanā uzsvars tiek likts uz fiziska diskomforta radīšanu, tas ir fizisks sods, tas nepadara bērnu labāku, bet rada vēl lielāku agresiju. Bērns kļūst rāms tikai baiļu dēļ.
Mihailovs raidījumā skaidro, ka valsts Rīgas privātajai pirmsskolas izglītības iestādei "Mīlestības māja" ir licencējusi vispārējās izglītības un speciālās izglītības programmas.
License ir apsolījums īstenot izglītības programmu. Katrs pedagogs ir tiesīgs īstenot savas metodes, tās izdomāt.
Kājiņa, komentējot masu saziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par mācību iestāžu darbu, skaidro, ka “tas ir nepieņemami, ja gada laikā divas reizes atspoguļo ko tādu, kas notiek dārziņos, jāizseko, kā tiek dārziņi uzraudzīti. Pieredze rāda, ka pirmsskolas mācību iestādes tiek uzraudzītas. Tā ir arī vecāku atbildība – izvēloties bērnudārzu, bet joprojām brīva iespēja izvēlēties bērnudārzus nav, jo to trūkst.
Visās pirmsskolās realizē valsts noteikto mācību programmu, mācību iestāde var izvēlēties dažādas metodes, ar kurām īsteno šos izglītības mērķus.
Lai kādu uzraudzības sistēmu neizdomātu valsts, vislielākās iespējas ar bērniem strādāt ir vecākam un ieraudzīt savu bērnu. Jo ātrāk ziņotu par problēmām, jo ātrāk tās likvidētu. Izvēloties izglītības iestādi, vecākiem jāsaprot, ar ko šī iestāde ir īpaša un jāspēj novērtēt tās atbilstību bērnam, vērot bērnu un komunicēt ar bērnu, lai novērotu izmaiņas, saprastu problēmas, uzsver Kājiņa.
Pirmsskolas mācību iestādes dibināšanā un darbībā ir vairāki posmi - pirmais posms – licence – atļauja īstenot izglītības programmas, otrs – vadītāja profesionālās darba izvērtēšana reize sešos gados, to dara ekspertu komisija.
No valsts puses uzraudzība privātam un valsts dārziņam ir identiska.
