Ar gandarījumu redzam, ka pieaug kultūras norišu dažādība, un skolēniem pazīstamākajām nozarēm – teātrim, mūzikai, kino – pievienojas arī citas iespējas, piemēram, dizaina un cirka izzināšana. Vairāki kultūras notikumi ir tādi, kuros organiski savijas dažādu jomu izpausmes līdzekļi un grūti pateikt, kādam kultūras žanram tas primāri pieder. Šomēnes tāda ir režisores Ingas Tropas-Fišeres kopā ar dažādu radošo profesionāļu komandu radītā filmizrāde “Data, tas ir mans vārds”, kurā apvienotas izrādes, filmas, bloga un uzņēmuma reklāmas līnijas, turklāt tā pieejama bez maksas.
Aizvadītā jubilejas gada iespaidā, aprīļa kultūras norišu izlasē atrodamas daudzveidīgas iespējas iepazīt Aleksandru Čaku un viņa daiļradi – aktiera Mārtiņa Vilsona, komponista Jāņa Lūsēna un mūziķes Evijas Mundeciemas veidotais stāsts par Brīvības cīņām “Mūžības skartie”, ko autori klasificējuši kā patriotiski muzikālu mistēriju, muzejpedagoģiskā nodarbība “Iepazīsti Aleksandru Čaku!” sākumskolas bērniem un nodarbība Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī–muzejā “Rīgas centra puika – Aleksandrs Čaks” jauniešiem.
Piedāvājumā ir plašs klāsts dizainam veltītu norišu gan Rīgā, gan reģionos. Skolēni var doties mākslas un dizaina ekspedīcijā “Iepazīsti keramiku!” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, piedalīties nodarbībā “Jūgendstils apģērbā un aksesuāros” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, kā arī iepazīt Latgales keramiku Daugavpils Māla mākslas centrā. Liepājā izveidota jauna muzejpedagoģiskā nodarbība “Ienāc viesu nama īpašnieces Margarētas Hoijeres kambaros!”, ko piedāvā jauna kultūrvieta – Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs.
Bērniem un jauniešiem jāpalīdz pamanīt un izprast, ka kultūra ir iekļaujoša un atbalstoša; bieži vien tā runā bez valodas un tradicionālajiem vārdiem, vien ar skaņu, krāsu, formu, faktūru vai arī zīmju valodā. Šādas norises piemērs ir jauniešu kora “Balsis” koncertprogramma “Balsis zīmju valodā”. Aprīlī ar balsīm spēlēties un “Visādas dziesmiņas” dziedās arī “Latvijas Koncertu” mākslinieki, savukārt digitāli skolēni var paviesoties Rīgas Doma ērģeļu dzīlēs, no kurienes plūst maģiskā instrumenta skaņa.
Pieaugušajiem svarīgi apzināties, ka piedāvājamie kultūras notikumi jāizvēlas ne vien atbilstoši skolēnu fiziskajam vecumam, bet arī viņu līdzšinējai pieredzei, raksturam un kontekstam,
palīdzot izprast piedzīvoto un izjusto un salikt to kopā ar mācību saturu un savu morālo un ētisko izaugsmi. Tā, piemēram, norise, kas derēs vieniem 6. klases skolēniem, var būt par bērnišķīgu citiem viņu vienaudžiem, savukārt būs 8. vai 9. klašu skolēni, kuri spēs uztvert vidusskolas vecuma jauniešiem domātas norises. Vienlaikus jāatceras, ka augstas kvalitātes kultūras notikums nav didaktisks un šauri tēmēts; tas uzrunā gan lielos, gan mazos skolēnus, gan arī pieaugušos, katram sniedzot iespēju paņemt sev piemēroto, lai turpinātu risināt domas un tālākas sarunas.
Lai arī šajā pavasarī kultūra un māksla ir ar mums gan brīvajā laikā, palīdzot atvilkt elpu un izklaidēties, gan nopietnā izziņas un pārdomu procesā, sniedzot jaunu informāciju un palīdzot izvērtēt pasaulē un sevī pašā notiekošo.
Mūzika
Jauniešu kora “Balsis” koncerti
Kas? Jauniešu koris “Balsis”
Kad? 8. aprīlī Ventspils koncertzālē “Latvija”, 10. aprīlī Mazajā ģildē, 23. aprīlī Latgales vēstniecībā “Gors”
Kam? 1.–12. klase
Jauniešu koris “Balsis” piedāvā divas koncertprogrammas, apliecinot, ka Latvijas kultūras ainava bez kormūzikas nav iedomājama. 8. un 23. aprīlī notiks kora 35. jubilejai veltīti koncerti, kuru pirmajā daļā pirmo reizi klausītājiem izskanēs Andra Sējāna īpaši šim korim radītais dziesmu cikls “Par ziediem”, kas tapis, godinot Vizmas Belševicas 90. dzimšanas dienu.
Savukārt 10. aprīlī izskanēs koncerts “Balsis zīmju valodā” – kora sirdsdarbs, kormūzika visiem. 2022. gada pavasarī tika publicētas 11 kordziesmu vizualizācijas, kas pielāgotas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Koncertā skanēs visas šīs dziesmas, kas tiks papildinātas ar surdo tulces Elzas Veismanes melodeklamācijām.
Mūzikas nodarbība “Iepazīšanās ar tradicionāliem, eksotiskiem un pašdarinātiem mūzikas instrumentiem”
Kas? Aleksandrs Maijers
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Nodarbības laikā skolēni varēs iepazīties ar lielu tradicionālo un neparasto mūzikas instrumentu klāstu, dzirdēt, kā tie skan mūzikas instrumentu meistara un mūziķa Aleksandra Maijera rokās, kā arī uzzināt par to izcelsmi, izgatavošanu un spēles pamatiem. Tiks nodemonstrēti ap 30–40 instrumentiem jeb skaņurīkiem no meistara kolekcijas; daži no tiem ir unikāli. Varēs iepazīt pašskanošus, strinkšķināmos, plēvju, gaisa un mehāniskos mūzikas instrumentus – perkusijas, vargānus, merlitonus, svilpauniekus, dažādas stabules un mūzikas lādītes. Tiks akcentēti arī vienkārši skaņurīki, kurus skolēni var izgatavot pašu spēkiem.
Koncerts “Spēles ar balsīm”
Kas? “Latvijas Koncerti”
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika, 10. aprīlī pulksten 10.00 un 12.00
Kam? 5.–9. klase
Koncertprogramma atklās cilvēka balss bagātās krāsas solo izpildījumā un ansamblī, akadēmiskajā mūzikā, operā un populārajā mūzikā. Iepazīstinās ar cilvēka balss plašo spektru, sākot ar bērnu balsīm – dzidro NMV Rīgas Doma kora skolas audzēkņu balsi populārajā mūzikā –, turpinot ar spožo Evijas Martinsones soprānu un samtaino un zemo Ilonas Bageles mecosoprāna balsi (Latvijas Nacionālā opera un balets) un Naura Indzera baritonu klasiskajā mūzikā. Mūziķis Atis Ieviņš iepazīstinās ar rokmūzikas dziedātāju balsīm un dziedāšanas veidiem, bet vokālā grupa “Latvian Voices” savā priekšnesumā atainos daudzbalsīgās dziedāšanas tradīcijas.
Koncerts “Visādas dziesmiņas”
Kas? “Latvijas Koncerti”
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika, 20. un 21. aprīlī pulksten 10.00 un 12.00
Kam? 1.–4. klase
Koncertprogrammā klausītājiem tiks parādīts dziesmas attīstības ceļš no latviešu tautas dziesmām autentiskā skanējumā līdz tautas dziesmai mūsdienu komponistu aranžijās (Imants Kalniņš, Jēkabs Nīmanis). Koncertā izskanēs arī latviešu komponistu oriģināldziesmas bērniem, dziesmas no pazīstamās Jāņa Lūsēna “Putnu operas” un mūzikla “Sniega karaliene”, kā arī no animācijas filmas “Lupatiņi”. No pasaules mūziklu zelta klasikas izvēlēts Ričarda Rodžersa leģendārais mūzikls “Mūzikas skaņas”. Programmu noslēgs melodijas no bērniem labi zināmajām animācijas filmām “Ledus sirds” un “Karalis Lauva”.
Koncertprogrammā piedalās dziedātāji Annija Putniņa, Katrīna Dimanta, Juris Jope, grupa “Laime pilnīga” un pianists Uģis Krišjānis; to vadīs Karina Bērziņa.
Izglītojoši dokumentāla filma “Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi”
Kas? SIA “Rīgas Doma pārvalde”
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise. Filma 17. aprīlī būs skatāma LTV1 ēterā un ierobežotu laiku pēc tam – Replay.lv.
Kam? 5.–12. klase
Rīgas Doms ir ne tikai viens no spilgtākajiem Rīgas simboliem, bet arī nozīmīga mūzikas mājvieta. Īpašs katedrāles dārgums ir majestātiski skaistās, lieliski skanošās un neticami senās ērģeles, kurām ir grūti atrast līdzvērtīgas Eiropā. Filma ir aizraujošs stāsts par to tapšanas vēsturi, sākot no XVII gs. sākuma līdz pat XIX gs. Doma draudzes ambīcijām uzbūvēt pasaulē lielākās un tam laikam modernākās ērģeles. Dokumentālā filma atklāj patiesus un interesantus faktus ne vien par izcilo instrumentu, bet arī par mūziku, ērģelniekiem, ērģeļmeistariem un restauratoriem, kas palīdz saglabāt unikālo kultūrvēsturisko mantojumu nākamajām paaudzēm.
Kā norāda Rīgas Doma mūzikas direktors, aizrautīgais katedrāles ērģelnieks un “Lielās mūzikas balvas 2021” laureāts Aigars Reinis, “ērģeļmūzika nav tikai klasiskie Johana Sebastiana Baha skaņdarbi. Patiesībā tas ir ļoti daudzveidīgs instruments, kas spēj gan iepriecināt, gan uzmundrināt, gan arī būt svinīgi nopietns. Šo visu vēlējāmies atklāt dokumentālajā filmā, kurā skan baroka, romantisma mūzika”.
17. aprīlī filma būs skatāma LTV1 ēterā, līdz ar to pedagogi varēs iepazīties ar filmas saturu, lai izlemtu, ar kurām mācību satura jomām tas sasaucas. Nopērkot pieejas saiti klasei, skolotājs saņem arī materiālus, ko skolēni var izmantot, skatoties filmu.
Teātris
Izrāde pusaudžiem “Vēja ziedi”
Kas? "Istabas teātris"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Izrāde ir pēc Jāņa Jaunsudrabiņa garstāsta “Vēja ziedi” motīviem veidots stāsts par divu jaunu cilvēku mīlestību un sava dzimuma un seksualitātes iepazīšanu un izprašanu. Jānis Jaunsudrabiņš tajā piedāvā izkāpinātu jauna cilvēka iekšējās pasaules attēlojumu, sastopoties ar vēl nezināmo. Autors precīzi raksturo, ar kādu spēku jaunieši izrāda savas jūtas un kā ar tām cīnās. Mēs bieži pretnostatām pagātni, tagadni un nākotni kā kaut ko atšķirīgu, bet šis darbs ir kārtējais pierādījums, ka mainās tikai forma, bet saturs un sāpīgie jautājumi tomēr ir vieni un tie paši. Laikā, kad tiek šķirtas tik daudzas laulības un bērni dzīvo viena vecāka ģimenēs, radošā grupa aicina runāt par nepieciešamību iedziļināties citu cilvēku dzīvēs un pieņemtajos lēmumos. Nav perfekta ģimenes modeļa, bet ir mūsu lēmumi un attieksme pret notiekošo.
Radošā komanda: režisors Jānis Znotiņš, dramaturģe Ance Muižniece, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Pamela Butāne, lomās Anta Aizupe un Oskars Florencs-Vīksne.
Izrādes “Plastmasas huligāni” ieraksts
Kas? “Perforācija”
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 1.–4. klase
Teātra apvienība “PERFOrācija” izveidojusi izrādi bērniem pēc Agneses Vanagas grāmatas “Plastmasas huligāni” motīviem, kas stāsta par divu apņēmīgu brāļu cīņu ar plastmasas maisiņiem. Tie ir visur – uz ielām tēlo mazus ežus, peldas okeānos kā medūzas un slēpjas kokos kā putni. Viņu mazās mikrodaļiņas jautri dzīvojas mūsu vēderos. Viņi ir plastmasas maisiņi. Mums katram tie saburzīti un nepieskatīti guļ kādā atvilknē vai krājas maisiņu maisiņos. Viņiem tur ir garlaicīgi un kādā brīdī, kad tie kļūst pavisam nevajadzīgi un aizmirsti, sāk darīt blēņas. Bet kas būtu, ja mēs par viņiem rūpētos tāpat, kā rūpējamies par sevi vai sev tuvajiem?
Patriotiski muzikāla mistērija, stāsts par Brīvības cīņām “Mūžības skartie”
Kas? “Vilsons Production” un Jāņa Lūsēna mūzikas nams “Ozolu skola”
Kad? 10. maijā Rīgas Latviešu biedrības namā, vēlāk pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Viens no Aleksandra Čaka daiļrades vadmotīviem bija personības brīvība, kas visspilgtāk izpaudās poēmu ciklā “Mūžības skartie”, kur strēlnieku tēli attēloti kā pilsoniskās un valstiskās brīvības iemiesojums. Daiļdarba liktenis bija tikpat sarežģīts kā Čaka dzīve – sākot ar vispārēju atzinību un beidzot ar valsts politiskās vadības un paša Čaka noliegumu. Cikla tapšana aizsākās 1930. gadā ar poēmas “Strēlnieku atgriešanās” publikāciju un tūlītēju lasītāju atzinību. Vēlāk, Čakam strādājot Latviešu veco strēlnieku biedrības izdevumu redakcijā un veidojot žurnālu “Latviešu Strēlnieki”, viņš satikās un iepazinās ar strēlniekiem un viņu cīņu stāstiem, no kuriem tapa poēmu cikls “Mūžības skartie”. Čaka poēmu cikls “Mūžības skartie” ir viens no latviešu literatūras klasikas stūrakmeņiem un pamatoti ierakstīts Latvijas Kultūras kanonā.
Aktieris Mārtiņš Vilsons, komponists Jānis Lūsēns un mūziķe Evija Mundeciema ietērpuši Čaka tekstus spēcīgā, patriotiskā, emocionālā un mākslinieciski sensitīvā valodā, kas ļauj līdzdzīvot un saprast latviešu strēlnieku varonību un neatkarīgas valsts izveides augsto cenu, kuru viņi samaksāja arī par mūsu brīvību un labklājību.
Vizuālā māksla
Laikmetīgās mākslas skola. Tematiskās darbnīcas ar māksliniekiem
Kas? Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Septiņi laikmetīgās mākslas jomā aktīvi strādājoši mākslinieki (Anda Lāce, Eva Vēvere, Vika Eksta, Gundega Evelone, Vivianna Maria Staņislavska, Artūrs Punte un Maksims Šenteļevs) piedāvā skolēniem kopā piedzīvot laikmetīgās mākslas tapšanu, izmantojot daudzveidīgas tehnikas un aptverot plašu tēmu loku. Šeit sniedzam īsu ieskatu tematisko darbnīcu cikla saturā, ko piedāvā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
Citi redzēs, ka uztraucos – pieci eksperimenti laikmetīgajā mākslā
Darbnīca piedāvā iespējas strādāt ar tēmu "Trauksme", aktīvi darbojoties ar ilgstošu mākslas prakses pavadoni – papīru. Nodarbību ievada mākslinieces Evas Vēveres novērojumi, idejas un darbi saistībā ar papīra un teksta nozīmi mūsdienu pasaulē – kā dažādas papīra un tekstuālās informācijas transformācijas parāda pasauli, kurā dzīvojam, un rosina domāt, kas veido mūsdienu cilvēka trauksmes sajūtu un kur to var ieraudzīt?
Darbības zīmējuma tematiskā meistardarbnīca ar gleznotāju un performanču mākslinieci Andu Lāci
Darbības zīmējumu tematiskajā meistardarbnīcā, izmantojot performances mākslas paņēmienus un elementus, kā arī turpinot lielformāta darbības zīmējuma metodi, jaunieši strādās ar sava ķermeņa kustību, krāsu un sarežģītu pieredžu pārrakstīšanu (pārgleznošanu). Tas būs radošs darbs ar savām emocijām un to pārvarēšanu, izmantojot mākslas metodes.
Mākslinieku Artūra Puntes un Maksima Šenteļeva meistardarbnīca “Skaņas ekoloģija”
Skaņa kā medijs arvien vairāk parādās arī latviešu mākslinieku radošajos meklējumos, īpaši situācijā, kad pieaug dažādu mākslas veidu sintezēšanās, jo skaņu māksla ir nozīmīga laikmetīgās mākslas daļa. Latvijā tai līdz šim pievērsta pavisam neliela uzmanība. Meistardarbnīcā skolēni gūs iespēju ar skaņas mākslas rīku palīdzību paplašināt ekoloģiskās domāšanas robežas, iejusties apkārtējā vidē, uztvert un izmantot savā radošajā darbībā tās signālus.
Mākslinieces Vikas Ekstas meistardarbnīca “Citādība, iekļaušanās un atstumtība. Vienas minūtes skulptūra”
Māksliniece Vika Eksta ar bērniem un jauniešiem strādā, izmantojot vienas minūtes skulptūru metodi. Darbnīcas uzdevums ir sekmēt diskusiju ar pusaudžiem par tādām tēmām kā jušanās citādākam, atstumtība un neiederēšanās sabiedrībā, izmantojot vienas minūtes skulptūras metodi. Strādājot grupās un izmantojot dažādus materiālus, kā arī viens otru kā modeļus, jaunieši radīs tēlus, domājot par nodarbībā izvirzīto tēmu. Tēli var tikt fiksēti fotogrāfijās vai arī to mijiedarbība var tikt parādīta kā īsa teatrāla etīde.
Radošā darbnīca “Līdzdalības skola”
Darbnīcas laikā skolēni iepazīsies ar dažādām mākslinieciski interesantām aktīvisma formām un domās par to, kā būt drosmīgiem un sociāli aktīviem situācijās, kad saskaramies ar netaisnīgumu. “Līdzdalības skolas” laikā jaunieši iepazīsies ar sociāli aktīvu mākslas darbu piemēriem no teātra un vizuālās mākslas, diskutēs par kādu sociāli aktuālu problēmu un radīs savu mākslinieciski interesantu protesta versiju un dokumentēs to video un foto formātā. Darbnīcu izstrādājusi režisore Krista Burāne, māksliniece Ieva Kauliņa sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas vēstnešiem.
Gundegas Evelones meistardarbnīca “Uzdrošināšanās projekts”
Radošās darbnīcas mērķis ir veicināt pilsonisko un personisku aktivitāti, iesaisti dažādu problēmu situāciju risināšanā. Ar māksliniecisku līdzekļu palīdzību māksliniece kopīgi ar skolēniem apzina bērnus satraucošus problēmjautājumus un kopīgi rada to vizuālas prezentācijas tālāku diskusiju veicināšanai. Vienlaicīgi, sekojot iepriekš apzinātam aptuvenam algoritmam, māksliniece rāda, cik strauji un neparedzami var attīsties laikmetīgā māksla – kā mūsdienu mākslas valodā var izklāstīt šķietami visnepiemērotākās tēmas.
Mākslinieces Viviannas Marias Staņislavskas meistardarbnīca “Komikss kā stāsta veidošanas paņēmiens, kas ļauj viegli un ar humoru runāt par personīgi svarīgām un sabiedrībā neērtām tēmām”
Māksliniece iepazīstinās vecāko klašu skolēnus ar to, kas ir komikss un kā ar tā palīdzību var runāt par sarežģītām tēmām, kā piemēram, dzimumu līdztiesību un feminismu, emocijām un konfliktiem, dzimti un dzimumu, seksualitāti, atkarībām un vardarbību. Klātienes nodarbībā tiks reflektēts par skolēnu izvēlētajām tēmām, mītiem un priekšstatiem, kas tiek uzspiesti caur mediju ietekmi, bet ko viegli spēj atmaskot un komentēt laikmetīgā māksla. Māksliniece risinās šīs neērtās un tabū tēmas ar rotaļīgu paņēmienu palīdzību, diskrēti atmaskojot sabiedrībā valdošos mītus un stereotipus.
Dizains
Mākslas un dizaina ekspedīcija “Iepazīsti keramiku!”
Kas? Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase
“Iepazīsti keramiku!” ir iesaistoša nodarbība skolēniem, kuras mērķis ir rosināt bērnus saskatīt keramikas plastikas iespējas un virsmas apstrādes daudzveidību. Skolēni muzeja ekspozīcijā pēta leģendārās porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” (1924–1928) kolekciju, kā arī keramikas un porcelāna darbus, kas radīti laika posmā no 19. gs. beigām līdz pat mūsdienām. Ekspedīcijas gaitā kopīgi tiek meklētas atbildes uz dažādiem ar keramiku saistītiem jautājumiem. Kā apgleznots šķīvis atšķiras no gleznas un kādus noteikumus māksliniekam diktē trauka forma? Kāda ir mākslinieka un dizainera loma ražotnē? Tiek izzinātas tēmas, kas atspoguļojas porcelāna mākslā un stāsta par laikmetu un mākslinieku personībām. Izmantojot taustāmus paraugus, tiek pētīta tehnika un materiālu daudzveidība. Ekspedīcijas vadītājs atklāj keramiķu darba procesu un veiktos eksperimentus.
Nodarbības otrajā daļā skolēnu uzdevums ir izvēlēties sev interesējoša mākslas darba tēmu un, izmantojot nodarbībā redzētos elementus, radīt savu trauka dizainu.
Izzinoša nodarbība “Iepazīsim Latgales keramiku”
Kas? Daugavpils Māla mākslas centrs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Nodarbībā skolēni paplašina zināšanas par Latvijas Kultūras kanonā iekļautās vērtības – Latgales keramikas – vēsturi un tradīcijām. Profesionāla keramiķa vadībā skolēni iepazīst māla plastiskās īpašības, ornamentēšanas tehnikas un keramikas izstrādājuma izgatavošanas tehnoloģiskā procesa posmus: veidošanu, dekorēšanu, žāvēšanu, glazēšanu, apdedzināšanu. Tiek apskatīta un iepazīta keramikas darbnīca ar tās aprīkojumu, t. sk., keramikas veidošanas instrumenti, ģipša formas, virpa, glazētava, keramikas apdedzināšanas krāsnis u. c. Tiek apskatīti dažādi keramikas materiāli – māli, akmens masa, porcelāns – pirms veidošanas, izstrādājuma tapšanas laikā, pēc apdedzināšanas. Tiek iepazīta keramika vēsturiskā attīstībā un izpētītas tradicionālās keramikas trauku formas: vāraunieks, piena pods, bļoda, vāze, svečturis, svilpaunieks u. c. Tiek apgūti pamatnosacījumi keramikas priekšmeta izveidošanai, apskatīti dažādi veidošanas paņēmieni. Tiek iepazīti Tautas lietišķās mākslas studijas “Latgale” keramiķi (Marija un Jānis Saikovski, Lilija Zeiļa, Ligita Pakne, Nellija Dzalba u. c.) un viņu darinājumi.
Nodarbības gaitā skolēni uzzina kultūras vēsturi caur praktisku darbošanos, gūstot emocionālu un estētisku pieredzi. Nodarbība attīsta iztēli, veicina radošumu, materiāla plastisko īpašību izpratni un to savstarpējo saikni.
Izglītojoša nodarbība “Stikla pūtēji laiku lokos”
Kas? IK “Raena”
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–6. klase
Nodarbības gaitā skolēni iepazīst stikla rašanās vēsturi, uzzina, kā stiklam rodas dažādas krāsas, kāda bijusi stikla pielietošanas vēsture pasaulē un Latvijā. Skolēni apskata stikla figūriņu kolekciju, kā arī vēro praktiskus demonstrējumus stikla veidošanā, redzot, kā stikls maina formu, to izstiepjot, izpūšot utt.
Cirks
Teatrāla cirka izrāde “Bufonāde”
Kas? “Elastic Iguana”
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase
Komiskas aktiermākslas manierē veidotajā izrādē skolēni iepazīst klaunādes klasiku, kuru caurvij cirka akrobātika, komēdija, jestrums un vieglums. Izrādes galvenais vēstījums ir atgriešanās bērnībā – stāsts par māsu un brāli, kuru iztēlē dzimst iedomu draugs. Draugs, kurš top pavisam īsts un kurš māca viņiem priecāties, fantazēt un novērtēt vienam otru un patiesu draudzību. Fantāziju pasaule ir svarīga ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, tā dod iespēju tikt galā ar nozīmīgām jaunām emocijām un attīsta radošumu. Tādēļ izrādes galvenā varoņa uzdevums ir parādīt, cik svarīgi ir spēt saglabāt savu iekšējo bērnu jebkurā vecumā.
Iluzionistu Pecolli burvju triku izrāde “Brīnumi notiek”
Kas? Iluzionisti Pecolli
Kad? no 9. līdz 24. maijam izbraukumā skolās vai Iluzionisma teātrī “Mystero”
Kam? 1.–12. klase
Cirka izrādē apvienoti atraktīvi stāsti par iluzionisma vēsturi, lai atklātu skolēniem, kā ar dažādiem kultūras izpausmes līdzekļiem iespējams izzināt pasauli, tai skaitā veicināt radošumu, fantāziju un izzināt skolā apgūstamo dažādu jomu mācību priekšmetu saturu, jo visas šīs zināšanas atraktīvā veidā izrādē liek lietā profesionāli burvju mākslinieki.
Daudzās un dažādās pasaules pasakās un stāstos bieži ir pieminēti neticami brīnumi; izrādes mākslinieki kopā ar skatītājiem aizceļos uz “Džungļu grāmatu”, kur Čūska demonstrēs burvju triku, būs iespēja izmantot “laika mašīnu” un paceļot laikā, skolēni uzzinās, kādas burvestības mācēja slavenais Vilhelms Tells, kā arī redzēs Mērijas Popinsas burvju lietussargu; savukārt kāds varēs iejusties Harija Potera lomā un izmēģināt, ko spēj burvju nūjiņas.
Muzeji un arhīvi
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Ienāc viesu nama īpašnieces Margarētas Hoijeres kambaros!”
Kas? Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Liepājas muzejs vēris durvis jaunai muzeja filiālei ar nosaukumu “Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” un aicina gan skolēnus, gan skolotājus piedzīvot vēstures klātesamības sajūtu un īpašo atmosfēru šajā Liepājai nozīmīgajā kultūrvēsturiskā mantojuma objektā, kas ir arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar 17.–18. gs. interjeru, pievēršot uzmanību podiņu krāsnīm, manteļskursteņiem un sienu gleznojumiem. Skolēniem būs iespēja iztēloties, kā cilvēki dzīvoja šajā laikposmā un kādi bija nepieciešamākie tā laika sadzīves un interjera priekšmeti. Tāpat skolēni uzzinās vēsturiskus faktus un nostāstus gan par senatnīgās ēkas vēsturi un tās restaurācijas procesu, gan arī par cilvēkiem, kas ēkā saimniekojuši un viesu namā ciemojušies. Liepājas interjera muzeja vēsture saistīta ar Davidu Hoijeru, ieceļotāju no Holandes, kurš 1677. gadā salaulājies ar Margarētu Holstu (pēc laulībām Hoijeri), kuras vārdā arī nodēvēts jaunais interjera muzejs.
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Jūgendstils apģērbā un aksesuāros”
Kas? Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Skolēni iepazīst 19. gs. beigu–20. gs. sākuma viesistabas interjeru, uzzina par tā laika modi, kā arī par sabiedrisko dzīvi Daugavpilī (Dvinskā). Kopš seniem laikiem viesistaba bija ne tikai viesu uzņemšanas vieta, bet arī mājas galvenā istaba un tās dvēsele. Viesistabas iekārtojums atbilda tā laika etiķetes stingrajiem noteikumiem. Mēbeles novietoja “pēc interesēm” – ērtos un omulīgos stūrīšos. Muzejā esošajā viesistabā atrodas autentiski priekšmeti.
Skolēniem ir iespēja iepazīties arī ar neeksponētajiem jūgendstila priekšmetiem – aksesuāriem, rotājumiem, kas glabājas muzeja krājumā.
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Iepazīsti Aleksandru Čaku!”
Kas? Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Nodarbības mērķis ir rosināt sākumskolas bērnu interesi par slaveno Rīgas apdziedātāju dzejnieku Aleksandru Čaku, kurš savus dzejoļus bērniem tikpat kā nav veltījis, toties aizraujoši un saistoši ir viņa stāsti un bērnības atmiņas, kas apkopoti vairākās grāmatās. Čaks ir dzimis un uzaudzis Rīgā, un pilsētas centrā arī paiet viņa bērnība, tāpēc jaunākajiem muzeja apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja caur Čaka dzejas tēliem Arnolda Burova animācijas filmā “Mana paradīze” un Edmunda Jansona animācijas filmā “Pavasaris Vārnu ielā” iepazīties ar dzejnieka bērnības Rīgu.
Nodarbības otrajā daļā tiek dota iespēja iepazīt dzejnieka dzīvokli–muzeju un iztēloties viņu šajā vidē.
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Rīgas centra puika – Aleksandrs Čaks”
Kas? Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Nodarbība veltīta Aleksandra Čaka daiļrades un personības padziļinātai izzināšanai un tās mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dzejnieka personību un daiļradi, izmantojot vizuālo un audio informāciju un mudinot izprast kultūrvēsturiskās kopsakarības caur mūziku, dzeju un tēlotājmākslu. Tas ir stāsts par dzejnieka un viņa laika vienotību. Čaks ir dzimis un uzaudzis Rīgas centrā un visu mūžu pozicionējis sevi kā Rīgas centra puiku, nedaudz bravurīgu un reizē romantisku. Tikai Pirmā pasaules kara laiku Čaks un viņa ģimene ir spiesti pavadīt Krievijā bēgļu gaitās. Pēc atgriešanās Latvijā Čaks pilnībā saplūst ar savu dzimto Rīgu, veltot tai savu dzīvi un daiļradi. Nodarbības laikā jaunieši tiek iepazīstināti ar Aleksandru Čaku kā spilgtu un spēcīgu sava laika raksturotāju un kritisku vērtētāju. Redzētais un izjustais spilgti izpausts viņa dzejā, stāstos un aprakstos.
Skolēniem ir arī iespēja iepazīties ar dzejnieka memoriālo dzīvokli un tajā izvietoto pastāvīgo ekspozīciju, kurā redzami Čaka ģimenei piederējušie autentiskie sadzīves priekšmeti, piemiņas lietas un grāmatas, kā arī viņa draugu – mākslinieku – dāvinātie mākslas darbi. Tā ir arī iespēja iepazīties ar 20. gs. 30. gadu rīdzinieka dzīvokļa interjeru, pabūt un izjust pagājušā laika savdabību.
Muzejpedagoģiskā programma izstādē “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē”
Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 1.–12. klase
“Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē“ ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konceptuālā izstāde par cilvēka un koka mijiedarbību no senvēstures līdz mūsdienām. Tajā aplūkoti katram laikmetam raksturīgie pieturpunkti cilvēka un koka attiecību vēsturē. Nodarbība aicina iepazīt Latvijas vēsturi caur viena materiāla – koka – perspektīvu, veidojot izpratni par mežu un koku lomu cilvēka dzīvē, kā arī veicinot iesaisti vides saudzēšanā. Izstādē apskatāmi gan unikāli koka priekšmeti, no kuriem senākais datējams ap 7 500. gadu pirms Kristus, bet jaunākais ir mūsdienu koka velosipēds.
Literatūra un grāmatniecība
Izzinoša nodarbība “No stāsta līdz grāmatai” ar stāstnieci Inesi Valteri
Kas? “Amber Dreamworks”
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Nodarbībā stāstniece Inese Valtere palīdz skolēniem atklāt stāsta radīšanas metodes (dialogā ar spēles elementiem skolēnos veidojas izpratne par radošās rakstīšanas, pasaku tapšanas principiem), valodas nozīmi teksta veidošanā (ar piemēriem stāstniece demonstrē leksikas bagātības ziņā atšķirīgus tekstus, bērni nosaka šīs atšķirības), kā notiek ilustrāciju izvēle pasakas vizualizācijai, tādējādi — labākai uztverei, grāmatas maketa veidošanas principus, to, kā teksts tiek kombinēts ar ilustrācijām un citu vizuālo materiālu un kā iespiež grāmatu. Nodarbības noslēgumā skolēni kopā ar pasaku autori, izmantojot vienu no stāstu radīšanas metodēm, izstāsta kopīgu stāstu (pasaku).
Radošā tikšanās “Izdzīvošanas stāstu darbnīca ar Luīzi Pastori”
Kas? “MIZOTI”
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–9. klase
Kopā ar starptautiski apbalvotās grāmatas “Laimes bērni” autori, rakstnieci Luīze Pastori, skolēni iejutīsies džungļu piedzīvojumu meklētāju ādā. Iedvesmojoties no pasaulē slavenā latviešu dēkaiņa Aleksandra Laimes (1911–1994) dzīvesstāsta, kas atklāts Pastores grāmatā, skolēni izspēlē “Džungļu izdzīvošanas testu”, iepazīst un rada “Laimes likumus” un visbeidzot ar mākslinieces Evijas Pintānes ilustrāciju puzles palīdzību veido un raksta savus izdzīvošanas stāstus. Nodarbība veicina lasītprasmi un teksta izpratni, kā arī attīsta radošo domāšanu.
Bezmaksas norises
Filmizrāde “Data, tas ir mans vārds”
Kas? “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”
Kad? Brīvi pieejami neierobežotā laika posmā
Kam? 4.–12. klase
Filma pieejama šeit.
Režisore Inga Tropa-Fišere kopā ar dažādu radošo profesionāļu komandu radījusi filmizrādi, kurā organiski sakļaujas izrādes, filmas, bloga un uzņēmuma reklāmas līnijas, kas savijas ar stāstu par divu jaunu, vientuļu cilvēku attiecību attīstību, vienlaikus stāstot gan par Latvijas neatkarības atgūšanu un Zaķusalas TV torņa nozīmi tajā, gan par datu apraides vēsturi, cilvēciskām vērtībām un savstarpējām attiecībām.
Stāsts nav par tehnoloģijām, bet par cilvēkiem, jaunas meitenes Datas acīm izzinot, kā veidojušās tehnoloģijas un kā tās ietekmējušas cilvēku attiecības. Datu pārraides attīstība Latvijā parādīta apgrieztā secībā – no mūsdienām atpakaļejošā laika plūdumā, kā arī mainot pierasto skatupunktu rādot, kā digitālā pasaule vēro un vērtē mūs – cilvēkus.
Metodiskie materiāli literatūras, teātra, mākslas, arhīvu un muzeju iepazīšanai
Kas? Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Nacionālais arhīvs, ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” atbalsta fonds un RIBOCA LAB.
Kad? Brīvi pieejami neierobežotā laika posmā
Kam? 6.–12. klase
Lai veicinātu bērnu un jauniešu interesi par Latvijas kultūras norisēm un personībām, piecas kultūras institūcijas sadarbībā ar kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma” izstrādājušas resursus un metodiskos ieteikumus, kas palielina mācību procesā izmantojamo materiālu klāstu par dažādām kultūras nozarēm. Materiāli palīdzēs skolēniem tuvāk iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, kā arī atvieglos skolotāju darbu; tie pieejami bez maksas.
Materiāli pieejami šeit.
Plašāk par programmu “Latvijas skolas soma” un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
