Mātes dienā mammas saņem bučas, mutiskus sveicienus un kādu ziedu pušķi kā pateicību par to, ka mīlējušas un lolojušas savus bērnus. Tomēr šis ir brīdis, kad daudzas mammas arī pārdomā, vai ir pietiekami labas.
“Mēs kā mammas, nebaidīšos apgalvot, ka visas ik pa laikam jūtamies kā ne-labas mammas un visu laiku tincinām sevi par to, vai esam pietiekami labas,” vērtēja trīs bērnu mamma, Rīgas Stradiņa universitātes doktore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Vienlaikus kritēriji par to, ko nozīmē būt labai mammai, katrai sievietei ir citi, sprieda trīs bērnu mamma, organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa:
“Es ticu, ka mammas īstos kritērijus nemaz negribētu atklāt, jo tas ir kaut kas ļoti intīms, ko katra sev atbild.
Redzam, ka mammas ir pārstrādājušās Latvijā, pārgurušas, bet labas mammas formula gadu no gada mainās.”
Četru bērnu mamma, skolotāja palīdze un gide Līgatnē Indra Ramāne dalījās pieredzē par to, ka vislabāk pati sevi mamma spēj novērtēt tad, kad bērni jau paaugušies un ir redzams, ka ar viņiem viss ir kārtībā.
“Man laikam tas, ka es esmu pietiekami laba mamma, šķiet, jo man patīk tas, ko es jau redzu savos bērnos, ka viņi visi ir domājoši, ar savu skatījumu cilvēki, kuri vairāk vai mazāk zina, ko grib, spēj izteikt savas domas. Tad man ir ķeksītis, ka kaut ko es esmu tomēr izdarījusi labi,” stāstīja Ramāne.
Fotogrāfe Linda Rutule-Treimane, kura pirmo reizi kā mamma svinēs Mātes dienu, atzina, ka pārsteidzošākais šajā jaunajā lomā ir nebeidzamā laimes sajūta pat izaicinošajos mirkļos.
“Būt par mammu, tas ir līdzīgi kā ar mīlestību. Tu nevari vārdos to izskaidrot, tāpat arī, manuprāt, ir ar mammas lomu. Tas ir kaut kas tāds augstāks par visu citu, tā ir augstākā mīlestība, kuru var sniegt,” viņa norādīja.
Vienlaikus Ķīvīte-Urtāne atzina, ka tas ir arī smags darbs, kas prasa sava veida upurus no mammas puses: “Es tā nevarētu teikt, ka man kā mammai nav bijis no kaut kā jāatsakās, jo tiešām bijušas reālas lietas, no kurām man ir bijis jāatsakās.”
“Mammas loma nav viegla, tā prasa arī visādas atteikšanās, bet tad, kad viņām paprasa, vai tas ir tā vērts, vai, dzīvojot otrreiz, tu to darītu, viņas visas faktiski atbild – jā,” viņa piebilda.
Arī Ramāne piekrita, ka mammas loma prasa izaicinājumus, taču ar pieredzi nāk arī miers. Viņa, auklējot trešo un ceturto bērnu, atskārtusi, ka uz daudz ko skatās daudz vienkāršāk.
“Tad, kad ar lielajiem bērniem bija jāiet uz bērnudārzu, no rīta bija ārprāts, ka nevaru atrast zeķes. Tagad nekas nenotiks, ja bērns aizies uz bērnudārzu ar divām aptuveni līdzīgām zeķēm, ar lielajiem bērniem tā būtu bijusi histērija,” viņa dalījās pieredzē.
Tāpat ar laiku nākusi izpratne, ka svarīgi veltīt laiku sev: “Esmu ļoti daudz mierīgāka, un bērni ļoti iegūst no tā. Esmu iemācījusies sevi mīlēt un novērtēt savas un vīra attiecības, cik svarīgi ir tas, lai mēs paši esam pilni. Man patīk ar katliņu salīdzināt – no tukša katliņa es neko nevaru iedot bērniem.”
“Ja katliņš jau ir pavisam izēsts, gan bērni, gan laulība, gan darbs, pilnīgi visi ir cietēji, tāpēc ir jāatrod laiks sev, kā piepildīties. Un es atļaujos nosacīti nozagt laiku bērniem, lai piepildītu sevi,” viņa piebilda.
Ik vienai mammai vajadzētu atrast veidu, kā piepildīt pašai sevi un nebaidīties tam veltīt laiku, vai tas ir koris, pārgājieni, koncerti, ekskursijas vai jebkas cits.
