Ko likt pastkastītē bērniem? Vērtē trīs bērnu mamma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Atsaucot atmiņā savas bērnības lielo prieku, atverot grabošo pastkasti un ieraugot tajā žurnālu “Ezis”, pēcāk jau “Zīlīti”, nolēmu ievākt pirmsskolas un sākumskolas vecumam paredzēto vietēji tapušo žurnālu “ražu” ar mērķi izlemt, kurš no tiem regulāri iekritīs manu bērnu pastkastītē. Pētījām septiņus pašmāju izdevumus jaunākā vecuma bērniem, katrā no tiem ieraugot ko aizraujošu un zinātkāras sarunas raisošu. Lielākais mammas prieks, ka lappusēs līdzās radošiem uzdevumiem ienāk arī emocionālās audzināšanas tematika, un, lielākoties, spoguļojas vietēji dzimuši tēli, nevis vīd komercializētās pasaules atspulgi.

Vismazākajiem visdraudzīgākais

Žurnāls “Ucipuci”, kas, pateicoties rakstnieces Zanes Zustas domai, piedzimis vien pērnruden, veidots kā darba lapas “Burtoju”, “Pētu”, “Palīdzu”, “Jūtu” un citas, kas nav numurētas. Zanes radītais tēls – dzīvesgudrais pūčulēns Ucipuci, kuru daudzi jau iepazinuši līdzpārdzīvot rosinošās bērnu grāmatās, - dzīvo katrā žurnāla lappusē. Ucipuci kā draugs uzrunā mazo lasītāju ar kādu ierosinājumu, pūčgudro padomu vai uzdevumu, ienesot bērnu žurnālu tematikā tik iztrūkstošo emocionālo gudrību, asinot ne tikai mazo prātu, bet arī bērna lielo sirdi. Mazais pārsteigums, kas bērnam jau liek gaidīt nākamo žurnāla numuru, viennozīmīgi ir pēdējais vāks, uz kura dzīvo kāds izgriežams leļļu teātra tēls.

Ucipuci kādā no lappusēm māca, ka jāpalīdz grūtībās nonākušajam. Apsverot idejas, kā palīdzēt attēlā redzamajam sunim nokļūt lejā no mājas jumta, bērniem bija karsta diskusija. Viens piedāvā trepes, cits iebilst, ka suns nepratīs pa tām nokāpt, vienojoties, ka labākais risinājums būs mājai pievienot slīdkalniņu. Šīs sarunas ir vecāku kausējošākās, dzirdot, kā aug pilsoņi. Jāatzīstas, mans mīļākais padoms bija tas, kur pūcīte atgādināja, ka katrai lietai sava vieta, mudinot istabā atrast trīs lietas, kas noliktas nekārtīgi, un piemeklēt tām īsto vietu.

Iepeldēt plašajā zināšanu pasaulē

Ziņkārīgā baltā vaļa vārdā nosauktais biezais žurnāls “Baltais Valis” nupat pirmo reizi ieraudzījis dienasgaismu. Žurnāls ar tematiskām rubrikām aizved bērnu līdzi pasaules un tās daudzveidības izzināšanā, piemēram, paver aizkaru uz alpīnista dzīvi, ļaujot ielūkoties tā treniņos, mugursomas saturā un naktsmītnēs, iepazīstina ar dabas daudzveidību, turklāt baltā vaļa radiniekus – citus vaļus samērīgi ilustrējot mērogā, kas pretstatīts cilvēka izmēra figūriņai. Šis žurnāls piemērots tiem, kas jau paši māk lasīt, un arī tiem, kas labprāt lasa kopā ar vecākiem, ļaujot arī tiem uzzināt, piemēram, to, ka zivis kustina asti pa labi un kreisi, bet vaļi – uz augšu un leju. Skudra Urda skaidro atkritumu šķirošanu, klusām audzinot atbildīgu pilsoni, savukārt pasaciņa par vāverēnu Samu viedi ļauj bērnam pašam nonākt pie secinājuma, ka, piepildot sevi ar labajiem vārdiem, sliktajiem nepaliks vieta. 

Personības žurnāla lappusēs ienākušas no zinātnes pasaules. Ar izklaidējoši izglītojošu pieeju tas stāsta par zinātniekiem -  Einšteinu un Ņūtonu. Turklāt tie abi labi sasaucas ar bērnam saprotamām lietām – rotaļīgo mēles parādīšanu, par kuras nokļūšanu uz ikoniskās fotogrāfijas ir stāsts, un mājsēdi, kuras dēļ mēra laikā Ņūtons pie saviem atklājumiem nonācis savās mājās, izgudrojot teleskopu. Jautrais Einšteina tēls apdzīvo arī citas lappuses, profesoram kļūstot par ierosmi eksperimentēšanai. Meitas iedvesmošanai bija vēlme žurnāla lappusēs ieraudzīt arī kādu dižu sievieti. Cerams, ka nākamreiz, jo stāstu gan Latvijā, gan ārpus tās mums ir daudz, kaut vai nesen iznākušajā grāmatā “Mūsējās”.

Mammas prieks ir žurnāla beigās pašpārbaudes sleja kā mazs eksāmens bērnam. Tas palīdz saprast, vai bērns bijis iesaistīts saturiski, savukārt bērnam tas sniedz gandarījumu, ar brāļiem un māsām piedaloties improvizētā erudīcijas spēlē, līdzīgā raidījumam “Gudrs, vēl gudrāks”. Labs papildinājums žurnāla saturam būtu multimediāls saturs, piemēram, rokdarbu vai eksperimentu ļaujot ne tikai izskatīt soli pa solim instrukcijā, bet arī noskatīties tiešsaistē.

Bērnu draudzene - pētniece Spicīte

Bērnam ar uzzinātgribošo meiteni Spicīti ir viegli identificēties un izsekot tās zinātkārajiem jautājumiem gan komiksa lodziņos, gan uzdevumu lappusēs, kopīgi meklējot atbildes. Te ir vērtīgas dabas izziņas tēmas viegli skaidrojošā formātā. Vidus atvērums pārtop vēl vienā kabatas izmēra grāmatiņā, ļaujot lapas izņemt un pārveidot tās par krāsojamu un rakstāmu ābecīti. “Spicītes” lapās nedaudz traucēja drukātie burti, jo viedokļi par bērna lasītprasmes aizsākšanu un burtu veidu atšķiras.

Mammas prieks bija ideja, ka bērns pats sagatavo žurnāla satura rādītāju, attēliem piemeklējot lappuses un ierakstot tās uz otrā vāka. Trenē ciparus, vērību un ļauj izprast satura funkcionalitāti praktiski.

Mazajai sievietei

Žurnāls “Avenīte” saturiski un rubriku ziņā ir mazo sieviešu žurnāls. Lai arī dēls iebilda, ka viņam arī tas interesē, un viņš nesaprot, kāpēc uzrunas forma ir veidota tikai meitenēm. Tik tiešām žurnālā saistošu saturu ātri vien ieraudzīja arī puika – gan izzinot kaligrāfijas mākslu un rūpīgi rakstot savu “ņau”, gan izgudrojot savu ornamentu, izzinot Jūlija Madernieka ornamentālo meistarību, gan krāsojot stila lapas un kopā ar māsu pildot citus uzdevumus.

Šai žurnālā lasītāji ierauga lasītājas: lappusēs ir meiteņu vizītkartes. Lai arī daļa no viņām vēlas kļūt par dziedātājām, tomēr joprojām interešu lokā ir arī dzīvnieki. Saglabājot šo proporciju iekšējo attīstību un pasaules izziņu arī žurnāla saturā, tas būtu ieguvums. Apzinoties mediju eksistences pamatlikumus, kur neiztikt bez reklāmas, tomēr gribētos izvairīties no zīmolu un cenu pieminēšanas pie produktu fotogrāfijām bērnu auditorijai paredzētā izdevumā, tāpat kā no pārlieku modeļslaidu meiteņu stāviem stila lapās, padarot šīs modeles daudzveidīgākas un lasītājām tuvākas līdzīgi tam, kā tas pakāpeniski notiek arī lielās modes industrijā.

Mūsdienīgi rakt dziļumā

“Kur ir mans pikaso?” Ne rozā, ne zilais, bet mākoņainais. Tāds bija bērnu jautājums, meklēt jau iepriekš iepazīto žurnālu “Pikolo”, kura numurus tā veidotāji velta konkrētai tēmai, piemēram, “Kosmoss”, “Par augšanu”, “Par pilsētvidi”, “Par profesijām” u.tml. Tā ir iespēja iet dziļumā vienā tēmā un parādīt to no dažādām pusēm, pielāgojot tematiskus uzdevumus. Patiesībā bērnu jautājums bija vietā, jo žurnāla “odziņa” ir vietējo ilustratoru piesaiste, nodrošinot izdevumam mūsdienīgu dizainu un ļaujot uz taustei un zīmuļiem draudzīgā papīra iepazīt daudzveidīgos vietējo grafikas mākslinieku rokrakstus arī viena žurnāla vākos.

Tāpat arī oriģinālliteratūras lasāmgabali, piemēram, Rasas Bugavičutes-Pēces, Luīzes Pastores vai Zanes Zustas emocionāli smalkajā fantāzijas lidojumā ir droša izvēle vecākiem, īsos formātos iepazīstinot arī ar vietējās bērnu literatūras radītājiem. Galda spēle ar kosmisko cirku vai mākslinieka veidots plakāts vidējā atvērumā ievērojami paildzina žurnāla mūžu. Tāpat kā izgriežami elementi, kas izkāpj no žurnāla un iekāpj bērnistabā, radot arī telpiskas lietas.  

Misija – zinātkārais detektīvs

Padarot žurnāla lasīšanu par slepeno misiju, “Lielais Detektīvs” kļūst par bērna svarīgo uzdevumu, dodoties palīgā citiem mazajiem izmeklētājiem – Kristeram un Evai. Saturiski, tematiski piesātinātas 19 “lietas” pabiezajā klades lieluma izdevumā katru atvērumu padara par atsevišķu “misiju”. Bērna prieks ir gan par sagatavošanos, aizpildot savu Detektīva apliecību žurnāla sākumlapā, gan sagatavojot darba rīkus, piemēram, šifra kodu, gan par punktu krāšanu, atklājot “lietas”, gan par komiksu, kur sastapt Kristeru un Evu viņu “lietā”.

Tiesa, tikpat piesātināts žurnāls ir no dizaina risinājumu daudzveidības, ilustrāciju dažādās stilistikas un burtveidolu raibuma skatupunkta, ātri vien nogurdinot ne vien vecāka acis, bet arī bērnu. Viena lieta – vienai dienai. Ja nu žurnāla formāts būtu izņemamas darba lapas no stilizētas detektīvu lietu mapītes? Tam būtu pārsteiguma efekts, ik dienu bērnam izsniedzot vienu lietu, nevis ļaujot ātri visu izšķirstīt, atrodot tikai to, kas tai brīdī piesien acis.   

Mammas prieks ir pie katra uzdevuma sagatavotā “Slepenā uzziņa”, kas bērnam katrā detektīva “lietā” ļauj uzzināt kādu faktu par pētāmo tēmu, paplašinot zināšanas, piemēram, par to, ka pirmsledusskapja laikmetā cilvēki pārtiku glabāja vēsās alās vai ieraka zemē, vai par dzejnieku Vācieti, kura dzejolim “Astoņi kustoņi” taču ir pat animācijas filma.

Laika kavēklis mammas somā

“Pūcīte” ir īstens uzdevumu žurnāliņš ar ievērojamu vēsturi, svinot jau 100. izdevumu un pieradinot nākošos krustvārdu mīklu minētājus un prāta asinātājus domāt. Daudz grafisku uzdevumu, kurus bērns var pildīt arī neprotot vēl burtot, savukārt uzdevumus ar vārdiem var paveikt kopīgi ar vecākiem. Burtnīcas formāta izdevums, manuprāt, būs laba izvēle, ko vecākam kopā ar rakstāmrīku turēt somā brīžiem, kad kaut kur jāgaida rindā, jābrauc transportā vai jāīsina laiks līdz pusdienām. Mammas prieks šoreiz bija atvērums ar bērnam paredzētu izkrāsojamo Abgunstes muižu, kur attēls bija papildināts ar dažām rindkopām vecāka zinātkārei.

Spriedums

Bērnu izvēle, sakot “mums patika visi”, nebūt neatvieglo mammas izvēli balsojumam ar maciņu. Vecākiem jāpatur prātā, ka žurnāla iegāde bērnam nebūs starpbrīdis vecākiem. Tas nozīmēs tikai vēl vairāk bērnu uzdoto, nereti āķīgo jautājumu un kopīgu atbilžu meklēšanu (kuras bērni nereti atrod paši daudz ātrāk). Ja esat tam gatavi, atliek izvēlēties bērnu vecumam un vecāku sirdsmieram piemērotāko izdevumu, lai abonētu to un ļautu arī bērnam laiku pa laikam pastkastītē atrast kaut ko sev. Mani novērojumi liecina, ka pretēji bažām, ka bērni varētu nesadalīt kādu lappusi un ātri vien saplūkties, uzdevumu pildīšana žurnālu lappusēs kļuva par bērnu sadarbības paraugu, godīgi sadalot pat ornamentu zīmējamo lapu divos vienādos laukumos, lai katrs var paust savu ideju.

Svarīga ir bērna emocionālā, ne tikai intelektuālā audzināšana. Jā, ir svarīgi mācīt lasīt, rēķināt, zīmēt, izzināt dabu, trenējot sīko motoriku, bet tikpat svarīgi ir arī būvēt cilvēciskumu mazajā cilvēkā. Un burvīgi, ja palīgs šai izaicinošajā uzdevumā vecākam ir periodisks izdevums, kurā mīt kāds bērnā uzticību rosinošs tēls kā Ucipuci.

Tas, ko žurnālu veidotājiem neizbēgami drīzumā būs jāņem vērā, ir multimedialitāte, kurai tuvojas digitālo bērnu paaudzes. Jau tagad bērnu iepriecina mazie, neredzamie pārsteigumi, kas slēpjas aiz melnbaltajiem QR kodiem, piemēram, Ucipuci dziesmiņa vai Skudras Urdas īsvideo par atkritumu šķirošanu. Šo paņēmienu būtu vērts izmantot arī tām lappusēm, kurās ir fotostāsts par kādu eksperimentu, recepti vai rokdarbu soli pa solim.

  • “Avenīte” (Žurnāls meitenēm, 6+) – 2,59 EUR, 32 lpp., ik mēnesi
  • “Baltais Valis” (Žurnāls zinātkāriem bērniem) – 3,77 EUR, 50 lpp., reizi divos mēnešos
  • “Lielais Detektīvs” (Žurnāls puikām un meitenēm, 5+) – 3,59 EUR, 70 lpp.
  • “Ucipuci” (Mācies. Jūti. Audz., 3+) – 2,59 EUR, 20 lpp., reizi mēnesī
  • “Pikolo” (Radoši uzdevumi zinātkāriem bērniem) – 3,90 EUR, 24 lpp., tematiski un neregulāri
  • “Pūcīte” (Attīstošas mīklas bērniem)  –  1,70 EUR, 36 lpp., reizi mēnesī
  • “Spicīte” (Žurnāls meitenēm un puikām) – 3,86 EUR, 32 lpp., reizi mēnesī
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti