Bērna vārda izvēlei vecākiem ir visdažādākie iemesli un asociācijas. Visbiežāk vecāki, dodot bērnam vārdu, ievēro ģimenes tradīcijas (viens vārds vairākās paaudzēs, vecvecāku vārdi jaundzimušajiem, dubultvārdi un citas tradīcijas). Bērnam ir divi vecāki, ja saskaras divu dzimtu tradīcijas, bērna vārda izvēle ir sarežģīts jautājums.
Vārdus, izvēlas labskanīgus, ar uzvārdu kopā viegli izrunājamus un saskanīgus, pēdējā laikā dod tādus vārdus, kurus viegli izrunāt un rakstīt arī citās valodās.
Dažreiz vecāki izvēlas vārdus, kuros saukti slaveni un populāri cilvēki, filmu, seriālu un grāmatu varoņi ( šajā gadījumā vārdu reģistrētāji saskaras arī ar lielām dīvainībām, bieži spiesti vecākus brīdināt, ka bērnam izvēlētais vārds var viņam radīt problēmas skolā un dzīvē).
Visā šajā vārdu izvēles gūzmā dažreiz notiek tā, ka paši vecāki pēc laika nav apmierināti ar bērna vārda skanējumu vai izvēlēto vārdu daudzumu,
tāpat dažreiz bērni ar vecāku doto vārdu nav apmierināti un vēlas citu.
Vecāki bērnam (līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai) doto vārdu var mainīt.
Jāpiebilst, ka bērna vārda maiņai nepieciešama abu vecāku piekrišana. Ja vecāki nevar vienoties par bērna vārdu, pastāv iespēja vērsties bāriņtiesā.
Vecāki var mainīt bērnam vārdu šādos gadījumus:
- ja vēlas ierakstīt konfesionālo vārdu kā bērna otru vārdu,
- ja bērnam doti divi vārdi, bet vienu nelieto, to var svītrot,
- ja vecāki bērnam devuši grūti izrunājamu un nelabskanīgu vārdu, to var mainīt (vienu reizi) uz jebkuru vārdu.
- ja dzimšanas reģistra ierakstā un dzimšanas apliecības oriģinālā ierakstīti divi vārdi, bet citos dokumentos ierakstīts tikai viens vārds, var svītrot to vārdu, kuru nelieto.
Inga Upīte, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja portālam LSM.lv skaidroja, ka šogad un pērn lielākoties vecāki vēlējušies bērnam mainīt vārdu tāpēc, ka tas bijis grūti izrunājam un nelabskanīgs, kā arī ierakstīt konfesionālo vārdu kā bērna otru vārdu. Bijuši arī gadījumi, kad bērnam ir doti divi vārdi, bet pēc laika vecāki lēmuši svītrot dzimšanas reģistra ierakstā vienu no vārdiem, kuru nelieto.
Ja bērns ir sasniedzis 15 gadu vecumu, tad var mainīt vārdu bez vecāku atļaujas,
ja vārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, arī tad, ja vēlas vārdam pievienot otru vārdu. Pērn un šajā gadā Dzimtsarakstu departaments šādus iesniegumus ir saņēmis.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta informācija par interesantākajiem Latvijas dzimtsarakstu nodaļās reģistrēto jaundzimušo vārdiem laika posmā no 2015.gadam līdz 2017.gada martam.
Zēni
Joris, Natans, Līrojs, Bārts, Jākobs, Olivers Emeka, Menaheds Mendels, Dāls, Fadejs, Adalards, Narimans, Denards, Maksimus, Joēls, Samvits, Mefodijs, Sajans, Engins Toms, Filins Marī, Jorens Veiko, Roberts Ozols, Diamonds, Levi Moše, Tigrans, Rollo, Ragnars, Itans, Jānis Ceriņš, Jumis, Ratibors, Kastanis, Kosmo Goku, Rovens,Haldors, Liams, Tigrans Eimoss, Raido, Tao, Leino, Āvo Jēkabs, Lamārs, Sadars,Sairuss, Evo, Kristens Risto, Vuks, Malems.
Meitenes
Aviva, Anaisa, Reina, Aminata, Kristāla, Diona, Amalia, Lala, Lenda, Pērle, Faustīne, Haniela, Naina, Sammera, Munise, Jorta, Ugņe, Līva Lapsa, Marta Lapa, Bažena, Elila Gineša, Eva Lenideina, Pavla, Laūra, Sola, Virsvarija, Kīne, Edene, Hadasa, Jūle, Jete, Roze, Rasa Zīle, Neila, Mīra, Eila, Eiva, Teona, Emilia Libertia, Anuka, Kairija, Liepa, Arhelija, Animaisa, Areselija, Laisma, Una Naemi, Iona, Silmerija Pēce, Nili Stefani, Ānanda.
Ikviens var izpētīt sava vārda popularitāti 100 gados Latvijā un reģionos. Ja vārda topā nav, šis vārds 100 gadu laikā kopš 1918. gada nav bijis populārāko 100 vārdu skaitā nevienā no Latvijas reģioniem.
