Ko drīkst mājās, nedrīkst sabiedrībā. Vecāki atbild uz bērnu intīmiem jautājumiem

Interese par savu ķermeni, sava ķermeņa apzināšanās (seksualitāte) bērnam rodas līdz ar interesi par visu apkārt notiekošo. Mazam bērnam grūti saprast sabiedrībā pieņemtās robežas un normas, to bērns mācās pamazām, vispirms no vecākiem.

Kā ar bērnu runāt par intīmiem jautājumiem

Portāla “Lsm.lv” sadaļā vecākiem un bērniem publicējam padomrakstu sēriju - vecākiem ar bērniem runāt par ķermeni, intīmiem jautājumiem, seksualitāti.

 

Kā bērnam mācīt par sabiedrības normām, kā labāk izskaidrot par pieņēmumiem un aizliegumiem, attieksmi pret kailumu sabiedrībā, kā reaģēt uz bērnu jautājumiem un sarunām par intīmiem jautājumiem publiskās vietās? Uz šiem un citiem jautājumiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ginekoloģe dzemdību speciāliste Lāsma Līdaka atbild:

"Tāpat kā par to, ka neurbinām degunu publiskās vietās!"

Speciāliste aicina vecākus situācijās, kad bērns ir ko pateicis vai izdarījis publiskā vietā sabiedrības normām neatbilstoši, neuztvert to, ka "bērns ir izdarījis kaut ko tik nepieņemamu, ka nezina, ko tagad iesākt".

"Bērni ir bērni, un viņi var ne tikai par intīmām tēmām kaut ko ne sevišķi iederīgu pateikt vai izdarīt sabiedrībā."

Atkarībā no situācijas un rīcības, vajag skaidrot, mierīgi aizrādīt, ka to (ja bērns ir veicis kādu darbību, kas neatbilst sabiedrības normu prasībām) darām tikai mājās un vieni paši. Ja tas ir kāds uzdots jautājums, tad arī pateikt, ka šobrīd par to nerunāsim, bet noteikti pārrunāsim to mājās.

Ja tāds ir bijis solījums, tad obligāti arī jāsaņemas un par to vecākiem arī jāatgādina un jāizrunā, nevis jācer, ka bērns aizmirsīs un vairs nejautās.

"Viss, ko darām bērnam (neatbildam, mānāmies, kauninām utt.), to pašu viņš vēlāk darīs mums, vēlākais jau no pusaudžu vecuma, tādēļ daudz labāk veidot atklātas un godīgas attiecības, lai varam cerēt saņemt to pašu no bērniem," skaidro Lāsma Līdaka.

Jautājums nav tikai par bērna rīcību sabiedriskās vietās, bet par citu cilvēku rīcību attiecībā uz bērnu – ļoti svarīgi ir skaidri teikt, kuras vietas citi cilvēki nedrīkst aiztikt vai rādīt!

Turklāt tas noteikti jāatgādina laiku pa laikam. Kā arī bērnam jāzina, – ja kaut kas tāds noticis, noteikti jāsaka par to mammai vai tētim.

Lai bērns labāk saprastu sabiedrībā noteikto normu robežu, vecākiem jābūt paraugam, ar savu uzvedību un attieksmi rādot, kā uzvesties un runāt sabiedrībā. "Tas ir vislabākais bērnu audzinātājs," skaidro psihoterapeite Dace Vaišļa.

Bērnam ir jāmāca, ka par seksuālas dabas jautājumiem nav jārunā ar katru pretimnācēju un jebkurā vietā – kinoteātrī, dzimšanas dienas ballītē vai sabiedriskajā transportā.

Bērnam arī var skaidrot, ka apkārtējiem tādas sarunas nav pieņemamas, viņi var justies neērti un apmulsuši.  

Psihoterapeite Inese Putniece atgādina, ka ģimene ir vieta, kur bērnam uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

Intimitātes robežas ir dažādas katrā ģimenē, tāpat ir sabiedrībā pieņemtas robežas, ko drīkst atļauties, kas būtu robežu pārkāpums.

Vecākiem ir jāmāca bērniem uzvedības normas, kuras ir pieņemtas sabiedrībā, un jāvērš bērna uzmanība uz situācijām, kurās viņš rīkojas pretēji sabiedrībā pieņemtajām normām.

Viens jautājums ir bērnu audzināšana un viņu rīcība sabiedriskās vietās – jebkuram ir skaidrs, ka bērns aug un mācās, nevis piedzimst ar sabiedrībā "drīkst" un "nedrīkst" sapratni gēnu līmenī. Otrs jautājums ir vecāku neērtības sajūta un uztraukums par citu nosodījumu.

Vienkāršs piemērs – bērnudārza uzvedumā, stāvot uz skatuves, Aivas mazā meitiņa ceļ gaisā brunčus un rāda savas jaunās apakšbikses. Citi bērni ar interesi skatās, mazā rāda, lai arī blakus esošā meitenīte parāda savas apakšbikses. Visā tajā jūklī bērni sajauc sagatavoto priekšnesumu. Audzinātāja iet bērnus vest uz citām domām, saņem mazās rokas un brunčus sakārto, lai skaisti un kārtīgi. Tad nu viss svētku priekšnesums pusē izjaukts, bērni apmulsuši, vecāki arī. Vēl vairāk – daži vecāki ir neapmierināti, jo ir pavisam skaidrs, ka Aiva nav pietiekamu laiku veltījusi savas meitas audzināšanai. Pēc svētkiem pāris vecāki no grupiņas to arī viņai pasaka.

Aiva saprot, ka bērns priecājas par savu jauno veļu, un uzskata, ka tas ir svarīgi bērnam, svarīgāk par to, ko viņa savai meitai ir mācījusi par uzvedību sabiedriskā vietā. Pēc pasākuma Aiva ar meitu tomēr runāja, skaidrojot notikušo.

Aivai būtu jāsaka meitai tas, ko trīsgadniece spētu saprast ka veļu publiskās vietās neizrāda, tā nav pieņemts un katram cilvēkam šis pieņēmums būtu jārespektē, atrodoties sabiedrībā. Apakšveļas jautājumu meitene var apspriest ar tuviniekiem mājās vai tad, kad to izvēlas veikalā; to ievēro arī vecāki – viņi publiski neizrāda savu apakšveļu.

Par šādu situāciju ar bērnu būtu vēlams runāt vairākkārt, tikai jāatceras, ka nevajag būt uztrauktiem, dusmīgiem, tā var iebiedēt bērnu.

Izprintējams zīmējums sarunai ar bērnu par sabiedrībā pieņemtajām normām:

Dokumenti

Kauns

Lejuplādēt

1.92 MB

 

 

 

 

Šī raksta sagatavošanā konsultāciju sniedza psiholoģes Inese Putniece, Dace Vaišļa, BKUS ginekoloģe dzemdību speciāliste Lāsma Līdaka.

 

Raksta pirmpublikācija LSM.lv 2018. gada 13. decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti