Ko bērns izjūt lasot par karu un deportācijām? Saruna ar 12 gadus veco Katrīnu

Ir ļoti svarīgi runāt ar bērniem par to, kas noticis vēsturē, lai bērni var labāk izprast problēmas, kas notiek tagad, Latvijas Radio raidījumā “Lasām un pļāpājam” secināja 12 gadus vecā Katrīna. Viņa ar režisoru un dramaturgu Lauri Gundaru sarunājās par divām Ineses Zanderes sērijas “Puika ar suni” grāmatām un Jurgas Viles grāmatu “Sibīrijas haiku”, kas visas trīs stāsta par Otro pasaules karu. 

Kā pirmās Katrīna un Lauris apspriež Ineses Zanderes grāmatas “Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu. 1. burtnīca: Bailes” un 2. burtnīca “Bunkurs”. Tajās galvenais varonis ir ebreju glābēja Žaņa Lipkes dēls Zigfrīds, saukts par Zigi, kuram ir tikai astoņi gadi, kad sākas Otrais pasaules karš. Grāmata stāsta gan par kara laika bīstamajiem notikumiem, kas skāra visus Latvijas iedzīvotājus, gan par Ziga vecāku neticamo drosmi, glābjot no nāves ebrejus. 

Lauris Gundars: Varbūt esi dzirdējusi, ir vecāki cilvēki, kas saka bērniem nevajag rakstīt par tādām lietām kā karš. Kā tu domā? 

Katrīna: Man šķiet, ka tas vispār ir ļoti svarīgi, runāt ar bērniem, kas notika vēsturē un kas notiek, piemēram, mūsu valstī, lai bērni varētu saprast, ko viņu senči ir piedzīvojuši un var labāk saprast problēmas, kas notiek tagad. 

Kādas tev ir sajūtas par karu Ukrainā,  tu vari to noformulēt? 

Man šķiet, ka tas ir šausmīgi, kas tur notiek un kā viņi spēlējas ar cilvēku dzīvībām. Karš ir vienkārši pats šausmīgākais, ko varētu iedomāties. 

Saki, vai tev šīs grāmatas nebija par raupju? Jo tur ir tādas lietas kā “vācieši nāk ar pistolēm virsū, uz Zigi tēmē”. 

Man šķiet, ka ir jāsaprot, ka, jā,  tas ir noticis un, protams, ir jājūt līdzi tam cilvēkam, kam tas ir noticis, bet arī nav jāsāk raudāt un kliegt, bet nav arī pilnīgi sev [jāpārmet] – ko es raudāšu par šo vietu. Raudāšana ir pilnīgi normāla lieta, tāpēc mēs arī esam cilvēki.  

Šī ir grāmata par varonību. 

Jā, es vispār par to diezgan daudz domāju, ka šīs divas burtnīcas tiešām ir par ļoti lielu varonību, kā Žanis Lipke ir izglābis cilvēkus, riskējot ar savu dzīvību. Manuprāt, viņš ir ļoti, ļoti drosmīgs cilvēks. 

Vai šīs grāmatas pierāda to, ka karš neko nerisina?

Jā, man šķiet labi pierāda. Vienīgais, ko karš varētu izdarīt, ir dot kādam citam cilvēkam vairāk varu. Man šķiet, ka ir daudz, daudz vairāk mīnusu no kara nekā plusu. Tas neko nemainīs, izņemot to, ka cilvēku dzīves būs sagrautas. 

Trešā grāmata ir “Sibīrijas haiku”, kuras autore ir Jurga Vile. Grāmata ir par to, kā agrā 1941. gada jūnija rītā dusmīgi karavīri iztriec lietuviešu zēnu Aļģi un visu viņa ģimeni no gultām un pavēl gatavoties tālam ceļam, un daudzi jo daudzi lietuvieši pret savu gribu dodas uz Sibīriju.  

Kā tev patika šī grāmata?

Šī grāmata bija ļoti brīnišķīga, manuprāt, man patika zīmējumi, man patika, kā rakstniece ir uzrakstījusi, – lai arī tas ir ļoti bēdīgs stāsts, viņa ir arī pielikusi diezgan daudz priecīgas lietas šajā stāstā, un, protams, arī ļoti bēdīgas, bet man ļoti patika, ka tur bija arī mazliet tāds pozitīvums. 

Kādu tu gabaliņu izlasītu visiem no “Sibīrijas haiku”? 

Man šķiet, ka šis gabaliņš bija tāds mīļš – bēdīgs un mazliet priecīgs tajā pašā laikā. Es izlasīšu: “Skolotājas Vizbulītes roku tā arī neizdevās izglābt, nācās to amputēt. Pēc operācijas vienrocis Igors pārnesa vienroci Vizbulīti uz baraku. Pēc tam viņi ilgi staigāja sadevušies rokās.” Divi vienroči. 

Kā tu domā, kādam vecumam šī grāmata varētu būt? 

No septiņiem gadiem, manuprāt. 

Un līdz? 

Nezinu, 99!

Pilnīgi piekrītu, katram šai grāmatai plauktā vajadzētu būt, jo mēs visi tad zinātu par savu vēsturi, par savu izcelsmi, par to, ko mūsu iepriekšējās paaudzes ir izjutušas un ko mēs par to varam saprast. Ko vajadzētu saprast? 

Protams, ka notiek šie ļoti briesmīgie brīži, bet man šķiet, ka ir vienmēr jāuztur mazlietiņ pozitīvisms šajās lietās. Vienmēr jāuztur mazlietiņ prieks un jāsaprot, ka šīs lietas, lai arī viņas būtu ļoti šausmīgas, tās mūs veido par cilvēku. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt