Uzziņai: Nils Sakss Konstantinovs – Pusaudžu resursu centra vadītājs. Strādā par bērnu un pusaudžu psihoterapeitu.
Mūsu sabiedrība ir balstīta uz sasniegumiem, uz laba darba atrašanu, uz naudas nopelnīšanu, tāpēc ir svarīgi būt labākajam, lai sabiedrībā iegūtu vietu, skaidro Nils Sakss Konstantinovs.
Arī skolā mēra bērnus – eksāmeni, kontroldarbi, atzīmes, skatās, kurš ir labākais, kurš ne tik labs. To pieprasa sabiedrība. Bērns, būdams adaptīvs, tam adaptējas un mēģina piesavināties sev – būt perfekts un labākais.
Bērni var arī realizēt vecāku sapni, izjūtot vecāku spiedienu. Bērni ir atšķirīgi, tāpat kā viņu spējas panest noteiktu slodzi ir atšķirīgas.
Vecāki, atgādiniet bērnam, ka kļūdīšanās nav izgāšanās. Ja uz bērnu tiek izdarīts spiediens būt labākajam, viņa motivācija samazinās.
Ja bērnam rodas kādas no grūtībām, kas ir vecumposmam vienmēr raksturīgi – depresīvi noskanojumi, trauksmes, ēšanas traucējumi, graizīšanās - aizdomīgas pazīmes, ko vecāki parasti pamana, tad ir jāanalizē, jo bērna dzīvē kaut kas ir par daudz vai par maz, bērna grūtības raksturo psihoterapeits.
Vecāku uzdevums – palīdzēt, nevis sodīt un kritizēt, pat ja mērķi netiek sasniegti.
Darbā ar pusaudžiem psihoterapeits saskāries ar situāciju, kad bērna ego, personība, pašvērtējums ir tik ļoti atkarīgs no ārējās atzinības, ka var rasties pamatota trauksme un bailes. “Ja nebūs vislabākais, tas viņu apdraudēs kā personību. Vienīgais veids, kā viņš var būt, ir būt vislabākajam.”
Perfekcionisms ir viens no negatīvā stresa un neapmierinātības cēloņiem.
Ja mājās ir pusaudzis, kurš izrāda tendenci uz perfekcionismu it visā, ja arī vecāki to atbalsta ar augstu kvalitātes latiņu, tad vērts paskatīties, vai pusaudzim nav paaugstināta trauksme - par to liecina miega zudums, problēmas skolā ar draugiem, vai nav svārstības ar svaru un dīvaina attieksme pret ēdienu – tas var būt raksturīgi gan zēniem, gan meitenēm.
Bērnībā bērns apzināti cenšas izpatikt vecākiem, pusaudžu vecumā tas var kļūt arī neapzināts process, kad cenšas ko sasniegt, vārdos noliegt vecākus un ģimenei, bet paralēli cenšas apliecināties; tas var turpināties arī pieaugušā vecumā.
