Sākumā var šķist netipisks galamērķis vasaras ceļojumam ar bērniem – pilsēta, kas neatrodas ne pie jūras, ne ūdens atrakciju parku tuvumā. Taču, kad baseini un ūdens prieki jau vasarā izbaudīti gana, īstais laiks braukt uz muzeju, nevis pludmali. Tas ir tā vērts!
Nedēļas nogales piedzīvojumā kopā ar vecākiem devās viens četrgadnieks kopā ar savu brāli, kuram rudenī būs astoņi gadi un kurš sāks mācīties 2. klasē. Kā jau parasti ceļojumos ar bērniem, arī Kauņā izaicinājums bija atrast atpūtas iespējas, kas vienlīdz iepriecinās visus – gan lielos, gan mazos.
Zooloģijas muzejs – pavisam tuvu lauvas ūsām
Kauņa ir diezgan liela pilsēta – visus iecerētos apskates objektus kājām noteikti nevarētu izstaigāt. Toties, pateicoties virtuālajai kartei, var noskaidrot, kur atrodas tie objekti, kur var aiziet kājām. Dzīvesvieta bija 10–15 minūšu gājiena attālumā no galvenās gājēju ielas – Laisves jeb Brīvības alejas –, kur atrodas Tada Ivanauska zooloģijas muzejs, kas dibināts pirms vairāk nekā simt gadiem.
Patiesību sakot, sākotnējais mērķis, braucot uz Kauņu, bija apmeklēt vecāko kaimiņvalsts zooloģisko dārzu, kas atrodas Kauņā, taču tieši šobrīd turpinās vērienīgie zoodārza remontdarbi, ko sola pabeigt pēc gada – 2023. gada rudenī. Tātad – būs iemesls atgriezties. Tā kā bērniem bija solīti zvēriņi, par laimi, šeit atrodams tieši šis – zooloģijas muzejs, kas dibināts 1919. gadā.
Tā kā eksponāti, tajā skaitā arī lielais leduslācis, lauvas un tīģeri, šeit ir izbāžņi, kas aplūkojami caur stiklu, tiem var ieskatīties tik tuvu acīs, kā tas nekad nebūtu iespējams, satiekot īstu zvēru. Vecākiem tas brīžiem uzdzina šermuļus, taču bērni tikai steidza pie nākamā eksponāta – lidojoša ērgļa vai zilas eksotiska putna olas.
Kā stāstīt bērniem par biodaudzveidību
Vislabāk to, ka visi esam vienas dabas daļa un tajā ir vieta pat vismazākajam kukainītim vai tārpiņam, varēja skatīt kukaiņu zālē. Te daudzo pasaules taurenīšu stendu vidū bija arī izzinošs un labi saprotams materiāls gan par to, kā kukaiņi un citas sīkradības veiksmīgi prot dabā paslēpties no ienaidniekiem, gan kā, esot vardes vai skaista dziedātājputniņa brokastu daļa, palīdz izdzīvot citiem.
Šajā zālē bija arī interaktīvie materiāli, kur video un fotoattēlos varēja vērot, kā notiek kukaiņu pētīšana, kā arī caur palielināmo stiklu apskates "stabiem" izpētīt dzintara gabaliņus un tajos paslēpušos kukaiņus.
Pirmajā mirklī var rasties jautājums, vai bērniem tas ir jāredz. Vai vajag skatīties uz nedzīviem dzīvnieciņiem?
Turklāt dažas no apskates objektu ainiņām izskatījās visai "nežēlīgas", raugoties no mūsdienu cilvēka viedokļa. Piemēram, te bija vilki, kas, cits citam pretim stāvot, atņirguši zobus, jo nevar sadalīt tikko pa pusei noplosītu stirnu. Ar visām asinīm un citām realitātes detaļām. Tāpat lapsa, kas zobos atnes saviem mazuļiem nomedīto. Te gan jāpiebilst, ka tās "šausminošās" asins ainas, iespējams, vairāk satrauca mammu, jo bērniem šķita pilnīgi "normālas".
Pilsēta ziņkārīgajiem
Iebraucot pilsētā no Rīgas puses, bet krietni tālāk no gājēju ieliņām un vecpilsētas, vienā no lielākajiem Kauņas lielveikaliem atrodams izziņas centrs bērniem "Curiocity", kas no angļu valodas ir pārfrāzēts vārdu "ziņkārība" un "pilsēta" savienojums.
Tas noteikti nav pārspīlējums – šī tiešām ir kā vesela pilsēta mazajiem ziņkārīgajiem apmeklētājiem un tieši šo ceļotāju vecuma grupai teicami piemērota.
Vispirms nācās pat stāvēt garā rindā, lai iepazītos ar noteikumiem un cenām. Interesanti, ka šī nu ir tā retā vieta, kur nevis bērnu, bet gan pieaugušo biļetes maksā lētāk. Tāpat atvieglojums vecākiem ir iespēja bērnus no četru gadu vecuma atstāt centrā vienus – stundu, divas vai trīs. No šīs iespējas gan pirmajā reizē vecāki atturējās – kā nekā atrodas svešā valstī un apkārt skan nepazīstama valoda. (To savukārt izmantoja nākamajā dienā, jo bērni ļoti lūdza vēlreiz apmeklēt šo pilsētu!)
Tātad svarīgi atcerēties tiem, kuri arī dosies uz Kauņas zinātkāro bērnu pilsētu – pirms stāties rindas galā, aizpildīt kontaktu formu un parakstīties par drošību. Diemžēl, ja to neizdara un rinda ir gara, tad jāstāv tajā vēl vienu reizi – tad, kad papīri ir aizpildīti. Vēl svarīgi, lai bērniem kājās būtu zeķes – par diviem eiro tādas var nopirkt. Vecāki, kas nāk līdzi bērniem, drīkst lietot bahilas.
Ķirurga lomā pie operāciju galda
Apbruņojušies ar rokas aproci, kas uzskaita te aizvadīto laiku, un paverot vārtiņus uz "pilsētu", apmeklētāji ierauga norādi uz tualetēm, kas nav mazsvarīgi, ja ceļo kopā ar bērniem. Protams, te pieejama arī plaša telpa bērnu pārtīšanai, turklāt visi podi pielāgoti bērnu auguma izmēriem.
Komponēšanas un muzicēšanas stūrītis, klusuma kabīne, kur atpūsties uz spilveniem, krāsu mācīšanās paletes, kā arī daudzas citas aptaustāmas, saklausāmas un izmēģināmas aktivitātes pārsteidz ik uz soļa. Jāatzīst, aizraujas arī vecāki.
Ātrās palīdzības automobilī var gan izpētīt iekšpusi un atgulties, gan izmēģināt "instrumentus". Tikpat reāli, bet pielāgoti rotaļām ir gan ķirurga piederumi uz operāciju galda, gan cilvēka orgānu puzles, ko var salikt tikai ar pinceti. Liela acs, mute, auss – viss, kas interesē četrgadnieku.
Es būšu detektīvs!
Ar olām, ko izdēj vistas, var spēlēt spēles, radīt skaņas un ložņāt pa "kūtiņu". Kaut arī abi ceļotāji dzīvu govi redzējuši reti, lai neteiktu, ka nemaz, kā slaukt pienu, skolas vecuma bērnam uzreiz bija skaidrs. Šeit izkārtais lūgums nekāpt uz dzīvniekiem laikam nozīmē, ka daudzi gribējuši ar govi vai cūku arī pajāt.
Ne tikai pie datoriem, kur ieeja atļauta no sešu gadu vecuma un kur piedāvā viedās spēles, bet arī pie uzdevumiem, ko spētu atrisināt vien zinošs detektīvs, pulcējas jau gados vecāki – skolas vecuma – centra apmeklētāji.
Tāpat arī kosmosa kuģī un pie galdiem un aparātiem, kas rada skaņas un optiskās vīzijas. Te nelaime vien tā, ka uzdevumu apraksti un noteikumi ir lasāmi galvenokārt lietuviski vai angliski.
Viena no šādām interaktīvām domāšanas spēlēm: resursu plānošana dažādām jomām – skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem. Cik naudiņas ieplānotu skolotāju algām, piemēram?
Pēc tam var arī uzmērīt policista formu un iesēsties policijas auto. Kamēr lielais brālis plāno resursus, mazais būvē celtni no ķieģeļiem, izmanto iespējas nošļūkt gan pa ugunsdzēsēju slīdkalniņu, gan visiem citiem šļūcamajiem un izmēģināt kāpelēšanu, rāpšanos dažādos augstumos.
Abu puišu kompānijā nebija cieņā – vai arī vienkārši visu nepaspēja –, bet, iespējams, meitenēm patiktu šeit pieejamās frizētavas, kafejnīcas un virtuves spēļu istabas, kur viss izskatījās un darbojās "pa īstam".
Kauņas pils un rotaļu laukumi
Pirmajai dienai iespaidu bija gana, tāpēc otrajā bija ieplānots vairāk būt svaigā gaisā, aplūkot vecpilsētu. Protams, ar bērnu acīm. Kauņas senākā celtne un galvenais tūrisma objekts ir visos ceļvežos iezīmētā Kauņas pils. Izrādās, svētdienās tā ir slēgta, tāpēc nācās samierināties ar uzkāpšanu pils tornī. Pirms tam, uzzinot, ka, pieejot tuvāk caurumam pils sienā, varot dzirdēt, kā krāc pils briesmonis, protams, nācās izmantot iespēju un paklausīties. Tiešām – viņš tur krāca!
Tālākajā atpūtas parka nostūrī, aiz pils, atradās daudzpusīgs aktivitāšu un rotaļu laukums. Kāpelēšanai domāta trase, kas, no malas skatoties, šķita pat bīstama. Ne velti te arī vecuma ierobežojumi – augstākajās vietās no sešu gadu vecuma. Diemžēl ne visi vecāki to redzēja un izlasīja, tāpēc mēģināja stutēt uz augstā slīdkalniņa arī tik tikko staigāt iemācījušos bērnus.
Šajā rotaļu laukumā iespējams aizvadīt visu dienu – bērniem neapnika ne mirkli. Arī aktīvāki garāmbraucošie tūristi var piestāt, piemēram, lai uzpumpētu velosipēda riepas vai uzlādētu telefonu.
Noderīgas vietnes
- Kauņas Tada Ivanauska zooloģijas muzejs.
- Pilsēta zinātkāriem bērniem Kauņā.
- Kauņas pils.
