Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste pediatre Marta Celmiņa skaidro, ka bērnam vismaz pirmos sešus mēnešus jāguļ kopā ar vecākiem vienā telpā, to darīt ieteicams līdz 12 mēnešiem.
BKUS strādā pie liela projekta – veido veselības enciklopēdiju bērnu veselības jautājumos, tur būs arī sadaļa par miegu.
Ja bērnam ir problēmas ar miegu, jāvēro, kas ar bērnu notiek nomodā. Vecāku gaidas par to, cik bērnam bieži jāguļ, nesakrīt ar to, ko var bērns. Vecākiem kopā ar miega speciālistu jāizstrādā labākais bērna miega plāns. Jāsaprot, vai nepieciešams sakārtot nomodu vai vajadzētu kādus midzināšanas rituālus.
Sakārtot nomodu – cik vecs bērns, kāds pieļaujamais nomoda garums, ko dara nomoda laikā.
Pirms miega bērnam vajag nomierināties, tam nepieciešams nomierināšanās laiks, bērna miega paradumus skaidro sertificēta grūtnieču, zīdaiņu un bērnu miega konsultante, divu bērnu mamma Zane Zolmane.
Ja mazulis neguļ pirmajā dzīves pusgadā, ja bērns naktī ceļas, vecāki jūtas slikti, jo nav izgulējušies, nepieciešama miega speciālista konsultācija.
Diemžēl sabiedrībā valda uzskats, ka ir norma, ja bērna mammas neizguļas,
akcentē Celmiņa.
Drošas gulēšanas vide ir tāda, kas samazina pēkšņās nāves sindromu. Matracim vajadzētu būt stingram, paladziņam līdzenam, nav nekādas mīkstās apmales un mīkstās mantas. Pirmajos mēnešos bērns neprot velties, tāpēc apmales nav nepieciešamas. Ja bērns sāk velties, var neprast apgriezties, tā bērns sev var nosprostot elpvadus. Bērnam jāguļ uz muguras.
