Kas rada interesi par zinātnēm – eksperimenti vai labs skolotājs

Kā rodas interese par sarežģītiem mācību priekšmetiem? Vai to var radīt veicinot ziņkāri – spridzinot un eksperimentējot? Eksperti uzskata, un pētījumi pierāda, ka var gan. Tomēr pamatu pamatos bērnam jāprot lasīt un rēķināt, lai interese neizkūpētu gaisā kā dūmi pēc spridzinoša eksperimenta.

ĪSUMĀ:

  • Pirmsskolā eksperimentē kopā ar audzinātājām, apgūstot dabas zinību jomu
  • Skolotāju atbildība un vienlaikus vērtība stimulēt bērnu ziņkārību mācību stundā jau no pirmās minūtes
  • Praktiski saprast, kā strādā ceļamkrāni un kāpēc lidmašīnas lido
  • Struktūrfondu nauda dabas zinātņu kabinetu aprīkojumam no 2024.gada Tartu universitātē gatavo "eksperimentu kasti" skolām, kas ļauj ar minimāliem līdzekļiem atspoguļot procesu būtību

 

Gatavs spridzināt jau bērnudārzā

LSM veica nelielu "eksperimentu" – vienu un to pašu jautājumu uzdodot 8.klases skolniecei Klārai un pirmklasniekam Albertam. Jautājums bija: kādu dabas zinātņu eksperimentu tu zini? Un šo divu skolēnu atbildes atspoguļoja izpratni un interesi par eksaktajiem priekšmetiem kopumā. Klāra, kura šajā mācību gadā uzsāka mācības pēc jaunā satura programmām, pirmo gadu apguva inženierzinības, kamēr pirmklasnieks iepriekš jau pirmsskolā bija apguvis sagatavošanos skolai atbilstoši kompetenču pieejai.

Klāra atbildēja, ka pēdējo reizi eksperimentu ķīmijā esot veikuši mācību gada paša sākumā, un viņa pat aizmirusi, par ko tas bija. Fizikā esot bijis spēka mērījums klasē, bet praktiskie darbi notiekot reti. Viņa gan arī piekrīt, ka praktiskie darbi palīdz izprast fizikas un ķīmijas jēgu, tomēr nekādu interesi tas viņai neraisot, jo viņasprāt dabas zinātņu priekšmeti galvenokārt sastāv vien no formulām, un viņai tās neinteresē.

Tikmēr pirmklasnieks kā atbildi uz jautājumu uzreiz bija gatavs nodemonstrēt trīs eksperimentus savā mājas virtuvē. Eksperimentus esot redzējis Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas te? Es te!". Jāpiebilst, ka jau pirmsskolā viņš bija eksperimentējis gan kopā ar audzinātājām, apgūstot dabas zinību jomu, gan mājās kopā ar tēti, izmantojot lielveikalos nopērkamos ķīmijas eksperimentu rotaļu komplektus. "Atceros, kā caur citronu vadījām elektrību!" iedvesmots stāsts 7 gadus vecais skolēns.

Eksperimenti veicina ziņkārību

Ramona Urtāne, nodibinājuma "Iespējamā misija" vadītāja, uzskata, ka

interesi par dabas zinātņu priekšmetiem var veidot, veicinot ieinteresētību un tas notiek arī caur eksperimentiem un praktiskajiem darbiem: 

"Jebkura mācīšanās sākās ar ziņkārību – vēlēšanos izskaidrot neizskaidroto, atrisināt neatrisināto un saprast nesaprasto. Tā ir mūsu, skolotāju, atbildība un vienlaikus vērtība stimulēt bērnu ziņkārību mācību stundā jau no pirmās minūtes un neatstāt to aiz durvīm brīvajam laikam pēc skolas. Piemēram, mācību stundas nolūks var būt izprast sirdsdarbības un elpošanas orgānu sistēmas savstarpējo saistību vai arī pētīt teiciena "elpo dziļi un nomierinies" pamatojumu, kur faktiski pētīsim tieši to pašu, taču bez "ambīcijas" nokaut aizrautību un "pareizību" likt par pašmērķi. Ziņkārība ir ceļš uz paša konstruētām zināšanām, uz paša regulētu mācīšanos. Arī materiāltehniskajiem resursiem ir nozīme, bet tikai tad, kad skolotāja un apkārtējās vides resursi ir izsmelti. Citiem vārdiem sakot tad, kad dziļākai izpētei jau nepieciešams aprīkojums. "Visible learning" ir pārliecinoši pierādījis, ka ziņkārība ir viena no tām ietekmēm, kas ievērojami veicina vēlmi mācīties."

Kaut arī Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka viens no svarīgākajiem soļiem eksakto priekšmetu sekmju uzlabošanā varētu būt dabas zinātņu kabinetu standarta izveide, ko iecerēts struktūrfondu līdzekļu apguves rezultātā īstenot pēc diviem gadiem, ir nozares eksperti, kuri nepiekrīt, ka tas būtu pats svarīgākais.

Teoriju jāpielieto dzīvē

LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja pedagoģijas zinātņu doktore Dace Namsone šopavasar pedagoģijas profesionāļiem paredzētā konferencē izteikusies, ka

vēl joprojām ir skolas, kas nav atvērušas projekta "Dabaszinātnes un matemātika", kas notika 3 gadu garumā pirms vairāk nekā desmit gadiem, materiālus.

"Materiāli ir vajadzīgi par to neviens nestrīdas, bet tas, ka vedīs klāt arvien jaunus un jaunus materiālus neietekmēs to, kā notiek process," pārliecināta pētniece un mācību satura izstrādātāja.

Tam, ka procesu ietekmē daudz un dažādi faktori piekrīt arī šī gada absolvents Dāvis Ozoliņš no Salaspils. "Manuprāt, fizikā nav vienas tēmas, kas ir viegla vai grūta, ir tēmas, kas patīk vairāk vai mazāk. Vai nepatīk nemaz," tā atzīst topošais Rīgas Tehniskās universitātes students Dāvis Ozoliņš, kurš šogad pabeidzis vidusskolu. "Man, piemēram, no fizikas vairāk saista tieši mehānikas daļa – viss, kas saistīts ar spēkiem, bet nepatīk elektrība, gāzes un astronomija. Gaisma ir tā pat vidu visām tēmām. Noteikti labāk tēmu palīdz saprast praktiskā darbošanās un tā visa testēšana dzīvē. Var jau iemācīties teoriju klasē, bet ja nezini, kā pielietot dzīvē, tad no tā īsti nav nekādas jēgas. Bet saprast, kā strādā ceļamkrāni – tas taču ir interesanti vai izprast, kāpēc lidmašīnas var lidot. Jāsaka gan, ka būvēt lidmodelīšus iemācījos nevis fizikas kursā skolā, bet vēl tad, kad gāju sākumskolā lidmodelisma pulciņā. Tieši tur apguvu pirmās zināšanas par gaisa kustību apkārt lidmodeļa spārnam un sapratu to, kāpēc tas var lidot. Šovasar stāšos RTU programmā "Aviācijas transports", un apgūšu aviācijas inženierijas jomu."

Dārgas iekārtas neaizvietos gudrus skolotājus

To, ka interese par dabaszinātnēm visbiežāk rodas jau bērnudārza vecumā un skolas pirmajās klasītēs sākumskolā, kā arī pulciņos, apliecina vairāki uzrunātie fiziķi vai jaunieši, kas vēlas studēt eksaktos virzienus. Vēlākos gados – sākoties fizikas un ķīmijas mācību priekšmetu stundām skolas programmā – svarīgāks intereses ierosinātājs nereti tomēr ir labs skolotājs.

"Sākas viss, protams, ar skolotājiem, jo dabaszinātņu, it īpaši fizikas, skolotāju trūkst," atgādina Latvijas Universitātes profesors, fiziķis Mārcis Auziņš. "Ja skolotājam nedeg acis, stāstot par savu priekšmetu, tad uz to, ka skolniekiem iedegsies acis, ir grūti cerēt."

Tikmēr Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas asociācijas nozares izglītības eksperte Mārīte Seile ir pārliecināta, ka dabaszinātņu kabinetu aprīkojums ne tuvu neesot galvenā problēma, kas Latvijas skolās vairākumam traucētu kvalitatīvi apgūt eksaktos mācību priekšmetus. Galvenais esot skolotāju kompetence. Mārīte Seile: "Ir viegli iztērēt ļoti daudz naudas aprīkojumam un arī politiski ērti – pie smalka aprīkojuma var nofotografēties, to katrs var redzēt, aptaustīt nekavējoties. Atšķirībā, piemēram, no ieguldījuma kvalitatīvā skolotāju sagatavošanā un atbalstā – tur rezultāti ir grūtāk izmērāmi un parādās ilgākā laika periodā, kad ir jau iespējams arī cita valdība, kura varētu plūkt laurus. Fizikas speciālisti nerimstoši apgalvo, ka skolas līmeņa fizikai gandrīz viss nepieciešamais eksperimentiem ir atrodams dabā un sekmīgi var izmantot vienkāršu aprīkojumu.

Dārgās, smalkās iekārtas neapšaubāmi ir vērtīgas, bet ne obligāti nepieciešamas ļoti ierobežotu līdzekļu situācijā.

Tāpēc būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai tās tiešām ir nepieciešamas, vai arī stundas mērķi var sasniegt ar krietni lētāku risinājumu, nevis ļauties iekārtu pārdevēju skaistajām reklāmām. Tāpēc jautājums, ko tieši plāno iegādāties valsts? Kurām skolām?" Viņa stāsta, ka, piemēram, Igaunijā Tartu universitātē gatavo "eksperimentu kasti" skolām, kas ļauj ar minimāliem līdzekļiem atspoguļot procesu būtību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt