Kas jāzina vecākiem, ja bērns vēlas spēlēt badmintonu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 1 mēneša.

Badmintons ir šķietami demokrātisks sporta veids, taču arī tam ir nepieciešama infrastruktūra un inventārs, tādēļ vecākiem, sūtot savu atvasi trenēties badmintonā, ir jārēķinās ar izdevumiem, kas gan katrā novadā, pilsētā, klubā var krasi atšķirties. Pirms izlemt par labu badmintonam, ir jāņem vērā, ka šim sporta veidam ir nepieciešams īpašību kopums, kas katram nepiemīt. Vairāk par badmintonu stāsta Valmieras Badmintona kluba treneris un arī pats vēl aktīvs badmintonists Andis Bērziņš.

LSM.lv uzsāk rakstu sēriju, kurā apskatīs dažādus sporta veidus, vētīs iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.

ĪSUMĀ:

  • Bērniem badmintonā vajadzētu sākt trenēties no 12 līdz 14 gadu vecuma.
  • Nākamajam badmintonistam jābūt mīlestībai pret šo sportu un vēlmei trenēties.
  • Badmintons attīsta virkni fizisko un garīgo īpašību, tās noder tālākā dzīvē.
  • Badmintons ir asimetrisks sporta veids, kas var izraisīt arī veselības problēmas nākotnē.
  • Badmintona apguvei būs izmaksas – treniņi, sacensības un inventārs.
  • Badmintona popularitāte Latvijā atgriežas, sporta veids kļūst pieejamāks.

 

Treneris un spēlētājs norāda: Katrā spēlētājā ir trīs kapsulas. Viena, kas veido fiziskās īpašības; otra – tehnika, bet trešā ir raksturs – mērķtiecība, cīņasspars un citas garīgās īpašības. Spēlētājam ir nemitīgi jāpilnveido šīs trīs kapsulas, lai būtu stiprāks un labāks.

Kādā vecumā sākt 

“Bērniem badmintonā vajadzētu sākt trenēties no 12 līdz 14 gadu vecuma. Tiesa gan, iepriekš būtu jātrenējas kādā citā sporta veidā,” uzskata Bērziņš. Daudzās valstīs, tostarp dažviet arī Latvijā, badmintona treniņus bērni uzsāk jau ļoti agrīnā vecumā – no piecu sešu gadu vecuma, bet treniņu process  – metodes un treniņu saturs – būtiski atšķiras, kāds tas ir lielākām vecuma grupām.

Nākamā badmintonista vēlamās īpašības

Lai sāktu trenēties badmintonu, bērnam ir jābūt ļoti paklausīgam, un viņam ir jābūt mīlestībai pret šo sporta veidu, vēlmei trenēties. Ja kāda no šīm divām īpašībām iztrūkst, tad nekas nesanāks, pārliecināts ir Bērziņš. Ja šīs īpašības bērnam piemīt, tad pārējais jau ir trenera rokās – kā viņš spēs bērnu vairāk ieinteresēt.

Kādas īpašības badmintons palīdz attīstīt

Badmintons kā sporta veids attīsta ļoti daudz īpašību – papildus fiziskajām īpašībām, kas ir ātrums, spēks, izturība, veiklība, lokanība, koordinācija –, badmintons palīdz attīstīt arī tādas īpašības kā mērķtiecība un spēja redzēt tālāku notikumu attīstību.

“Visa spēle balstās uz to, kā tu centies apmānīt, apčakarēt pretinieku un gūt punktus. Šādas īpašības vēlāk attīstās arī reālajā dzīvē, ne tikai sportā. Tas palīdz virzīties pa karjeras kāpnēm, atrast veidus, kā sadarboties, kā būt veiksmīgam cilvēkam dzīvē,” teic treneris par badmintona priekšrocībām.

“Lielu lomu spēlē arī bērna īpašības, vai attīstīsies savtīgums vai mantkārība,” pauž Bērziņš. Viņš novērojis, ka, sākot trenēties, bērns vienmēr vēlēsies labāko inventāru, labāko ekipējumu, un, tikai pieaugot saprot, ka lielākā nozīme ir nevis inventāra dārdzībai, bet gan pašam kā spēlētājam.

Uzmanību – asimetrisks sporta veids

Badmintons, gluži tāpat kā teniss un skvošs ir citi rakešu sporta veidi, tas ir asimetrisks sporta veids, kas var izraisīt arī veselības problēmas nākotnē.

Taču Bērziņš uzsver, ka ļoti daudz ir atkarīgs gan no trenera, gan arī no paša bērna. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no fiziskās slodzes, kādu dod treneris, kā arī no tā, vai pats bērns neizdomā veikt papildu treniņus un sevi pārāk noslogot.

Nepieciešamais ekipējums

Latvijā katram badmintona klubam ir sadarbība ar noteiktu inventāra izplatītāju, un, sākot trenēties, katrs treneris arī iesaka, kādu inventāru labāk izvēlēties.

“Badmintonā visbūtiskākais ir rakete, atbilstoši apavi. Procesu sadārdzina badmintona bumbiņas, tautā sauktas par volāniņiem un mušiņām.

Dārgas bumbiņas ir tāpēc, ka visos klubos pārsvarā trenējas ar spalvu bumbiņām. Kādreiz trenējās ar plastmasas bumbiņām, un jaunieši mazā vecumā arī priekšroku dod plastmasas bumbiņām, kas šo procesu padara lētāku.

Spalvas plīst salīdzinoši ļoti ātri, un tas nav lēts prieks. Plastmasas bumbiņas iztur daudz ilgāk, un spēle tādā ziņā ir lētāka. Bet, dodoties uz lielām sacensībām, ir jāpierod pie spalvu bumbiņas. Tāpēc treniņu process nav lēts – nevar spēlēt tikai ar plastmasas bumbiņām, ir jāizmanto arī spalvu bumbiņas,” uzsver Bērziņš.

Badmintonists Andis Bērziņš otrais no kreisās. Latvijas badmintona izlase
Badmintonists Andis Bērziņš otrais no kreisās. Latvijas badmintona izlase

Kur Latvijā var trenēties

Pēdējos gados badmintons kā sporta veids atgriežas daudzviet Latvijā arī tādās vietās, kur tas bijis populārs pirms daudziem gadiem, bet tad “pazudis” no sportisko aktivitāšu piedāvājuma. Tāpat šis sporta veids arvien vairāk rod arī jaunas mājvietas, kas liecina – badmintons Latvijā kļūst aizvien populārāks un pieejamāks.

“Vidzemē lielākie centri ir Valmierā, Cēsīs, Siguldā, Rīgā, Valkā. Baidos kādu nenosaukt… Bet plašāko informāciju var gūt Latvijas Badmintona federācijas mājaslapā,” pauž Bērziņš. Patiešām – apkopota visa informācija par vietām, kur Latvijā var aizvadīt badmintona treniņus.

Par ko būs jāmaksā vecākiem

Badmintonā izdevumi tāmi sastāda tādas sadaļas kā sacensības, treniņi un inventārs. Izdevumi par sacensībām būs atkarīgi no tā, cik bieži nākamais sportists dosies uz sacensībām, kur tās risinās – bet jārēķinās ar dalības maksām un ceļa izdevumiem.

Inventārs, kā jau minēts – bumbiņas, raketes, inventāra atjaunošana, jo raketēm mēdz plīst stīgas. Lielākās izmaksas ir par spalvu bumbiņām.

Viennozīmīgi atbildēt, cik būs jāmaksā par treniņu iespējām, nevar – katrs badmintona klubs, sporta skola nosaka savas maksas – jāmaksā ir trenerim, sporta klubam, un visās vietās šīs maksas ir radikāli atšķirīgas, pauž Bērziņš.

UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU:

Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta

Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).

Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās ( Izglītības likuma 17. pants).

Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1.pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017.gada 29.augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .

IZM 50 procentu no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 procentu no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017.gada 29.augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).

Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai .

Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti