LSM.LV par LTV1 raidījumos “Mūziķene” apskatītajiem mūzikas instrumentiem publicē detalizētāku rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar trombona spēles apguvi mūzikas skolā.
Kas ir trombons?
Trombons ir metāla pūšamais instruments, kas visbiežāk gatavots no misiņa un izstieptā veidā ir veselus trīs metrus garš. Šis instruments to citiem atšķiras ar kulisi, kas, to bīdot, ļauj mainīt skaņas augstumu.
Kur spēlē trombonu?
Trombons dzirdams gan klasiskajā mūzikā – simfoniskajā un pūtēju orķestrī, dažādos kameransambļos un solo, gan džeza mūzikā – bigbendā un kombo, gan populārajā mūzikā.
Kāda ir trombona izcelsme?
Trombona vēsture cieši saistīta ar viduslaikos iesākto torņu mūzikas tradīciju, kuras sākums meklējams praktiskā pielietojumā – pilsētnieku brīdināšanā par briesmām. Ar laiku torņos vienlaicīgi spēlēja arvien vairāk mūziķu, kas nu jau veidoja ansambli, kuru sastāvā bija dažādu izmēru taures. Torņu mūzika sāka skanēt ne tikai no baznīcu torņiem, bet arī uz dzīvojamo māju balkoniem, un galvenais nosacījums bija spēlēt uz skanīgiem, labi dzirdamiem instrumentiem, kuru skaitā bija arī senais trombons.
14. gadsimtā Eiropā (galvenokārt Francijā un Itālijā) izveidojās progresīvs strāvojums – Ars Nova – no latīņu valodas “jaunā māksla”. Tā novatorisko principu pamatā bija humānisma estētika, kuras ietekmē arvien vairāk cilvēku sāka atskaņot ne tikai garīgo mūziku, kas valdīja ilgajos viduslaiku gadsimtos baznīcās un katedrāles, bet arī tautas un sadzīves mūziku, kuru bija iespējams izpildīt arī mājās. Radās dažādi jauni vokāli instrumentālās mūzikas žanri – madrigāls, motete, balāde, rondo, kača – un, tā kā cilvēka balsij bija nepieciešams pavadījums, kas spilgtāk un dziļāk atspoguļotu skaņdarba saturu un vēstījumu, strauji attīstījās un dažādojās arī mūzikas instrumenti – sākotnēji tieši pūšamie instrumenti.
Agrīnās renesanses bagātajā Venēcijā, kur fanfaras skanēja katrā ceremonijā, tika audzināti pūšaminstrumentu virtuozi; arī Francijas karaļi Francisks I un Heinrihs II savos galmos algoja itāļu trombonistus un kornetistus, kuru prasmes bija pielīdzināmas tā laika labākajiem stīdziniekiem un lautistiem. Pavisam drīz arī katedrālēs darbojošos komponistus sāka ieinteresēt šo instrumentu tembru dažādība un krāsainība: baznīcas koriem tika pievienotas taures, kas kalpoja kā vēl viena kora balss – tikai bez vārdiem. 15. gadsimtā trompetes evolūcijas ceļā radās trombons – jeb liela, zemāk skanoša trompete. Tiesa gan, dažāda lieluma taures pastāvēja jau vairākus gadsimtus pirms, tās iedalot augstajās un zemajās balsīs, taču zemās taures nereti sasniedza pat 2–3 metru garumu un tās bija ļoti neērti spēlēt – šī iemesla dēļ instrumentu meistariem radās doma taures cauruli liekt.
Tā kā mūzikas dzīve vērsās plašumā, radās nepieciešamība pēc trokšņošanas limita, kas tādus skaļus pūšaminstrumentus kā trombons noteiktās diennakts stundās aizliedza spēlēt. Interesanti, ka viduslaikos ļoti populāri bija kāzu orķestri, un trombonus un trompetes atļauties varēja tikai tās ģimenes, kurās līgava piederēja augstai sabiedrības kārtai – parastajiem cilvēkiem taures kāzās bija aizliegts dzirdēt.
Visbeidzot, 16. gadsimtā, nostiprinājās senā trombona forma: tika veikti gan tehniskie uzlabojumi, gan mēģinājumi izveidot trombonu kā pirmo hromatisko metālpūšaminstrumentu – tādu instrumentu, ar kuru var nospēlēt visas notis oktāvā. Turpmāk trombonu spēlēja baroka orķestros un baznīcas mūzikā, dublējot kora balsis, taču kā pilnvērtīgu, paliekošu instrumentu simfoniskajā orķestrī to iekļāva tikai 18. gadsimta beigās – V. A. Mocarts “Rekviēmā” (1791) un L. van Bēthovens, viņa slavenās 5.simfonijas finālā (1808).
Cik ilgi mūzikas skolā mācās trombonu?
Trombonu mūzikas skolā mācās sešus gadus.
Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?
Bieži vien, bērnam uzsākot mācības mūzikas skolā, pāris gadus audzēknis spēlē uz mazāka izmēra trombona, kas ir vieglāks un līdz ar to – netraumē mugurkaulu. Trombonu var izīrēt no mūzikas skolas (īres maksa – aptuveni 5 eiro), taču to īre no mūzikas veikaliem arī nav reta parādība, jo šis mazā izmēra instruments vairums mūzikas skolās ir diezgan reta parādība. Taču no tā nevajadzētu baidīties, jo, tā kā jauno trombonistu arvien trūkst, specialitātes skolotājs noteikti palīdzēs instrumentu atrast. Brīdī, kad ir vēlme iegādāties personīgo instrumentu, noder zināt, ka mūzikas skolas līmeņa trombons maksā sākot no 400 eiro, taču profesionālie instrumenti – vismaz 4000 eiro.
Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?
Kaut arī par metāla pūšamajiem instrumentiem rūpēties ir vieglāk salīdzinājumā ar, piemēram, instrumentiem, kas gatavoti no koka, liela nozīme ir to regulārai apkopei ikdienā. Šīs iemaņas māca atbildību un rūpes, patstāvīgi uzturot instrumentu (vienalga, vai tas ir personīgais vai īrēts) kārtībā.
Pēc katras spēlēšanas no trombona jāizpūš ūdens, lai atbrīvotos no mitruma (kondensācijas), kas sakrājies instrumenta iekšpusē, regulāri jātīra piemutnis, jo tas var aizsērēt, kā arī instruments no ārpuses jānospodrina ar mikrošķiedras drāniņu. Ik pa laikam trombonu vajadzētu iztīrīt. Sākot spēlēt trombonu, būs jāiegādājas vairākas speciālās eļļas dažādām instrumenta detaļām, jo eļļošana ir vēl viena ļoti svarīga instrumenta uzturēšanas procesa daļa.
Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt trombonu?
Iestājoties mūzikas skolā, gan audzēknim, gan viņa vecākiem jābūt gataviem ieguldīt laiku un darbu instrumenta apgūšanā. Kaut arī vispārējā izglītība ir pirmajā vietā, katru dienu jāatrod laiks – mācību sākumā tās ir vismaz 20 minūtes – lai veiktu vingrinājumus: atslēga ir to pildīšanas regularitātē un rūpībā.
Trombona spēli vislabāk sākt, kad nomainījušies kaula zobi. Jābūt gatavam, ka vispirms spēlēšana notiek tikai uz piemutņa, lai iemācītos pareizu lūpu stāvokli un to vibrāciju, kas rada skaņu, tikai pēc tam var sākt mācīties pozīcijas uz trombona kulises, lai mainītu iegūtās skaņas augstumu un spēlētu skaņdarbus.
Paralēli instrumenta spēlēšanai ļoti vēlams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, kas palīdz stiprināt mugurkaulu un trenē elpošanu.
Kāds ir mācību process mūzikas skolā?
Mūzikas skolas audzēkņiem katra semestra beigās jākārto eksāmens, kurā parasti atskaņo divus dažāda rakstura skaņdarbus. No 2. klases semestra vidū jākārto vēl viens pārbaudījums – tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas gammas un etīdes (mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai). Ja jaunajam mūziķim īpaši labi sokas instrumenta spēlē, skolotājs aicinās piedalīties arī mūzikas skolas rīkotajos koncertos, kuros varēs iegūt pirmo skatuves pieredzi. Papildus muzicēšanai duetā ar koncertmeistaru iespējams arī piedalīties dažādos kamersastāvos – visbiežāk kādā metāla pūšaminstrumentu ansamblī.
Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?
Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku, veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās Valsts konkursā mūzikā. Šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs.
Trombonistiem, paralēli obligātajām mūzikas skolas nodarbībām, vērts pamācīties spēlēt arī eifoniju un bastrompeti – abi instrumenti ir ļoti radniecīgi trombonam. Jo vairāk instrumentu mūziķis ir spējīgs pārvaldīt, jo vairāk paveras jaunas iespējas muzicēšanā un paplašinās redzesloks.
Kuri ir atpazīstamākie trombonisti Latvijā un pasaulē?
Leģendārais trombonists Boļeslavs Voļaks (1944–2020) bija viens no spožākajiem un virtuozākajiem sava instrumenta meistariem Latvijā. Pēc mūzikas akadēmijas absolvēšanas viņš stažējās Maskavas Valsts konservatorijas asistentūrā un jau studiju gados kļuva par Latvijas Nacionālās operas trombonu grupas koncertmeistaru un vēlāk – par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra trombonu grupas koncertmeistaru, kura pienākumus veica gandrīz 40 gadus (1974–2011). Savas pedagoģiskās karjeras laikā strādājis Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā un Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolā, kur, dibinot un vadot skolas orķestri, pats veidojis skaņdarbu pārlikumus un aranžijas. B. Voļaks ar zinātnisku pieeju pētīja pūšaminstrumentālistu elpošanas fizioloģiju, palīdzot jaunajiem mūziķiem sasniegt jaunus profesionalitātes augstumus un izskolojot gandrīz visus šābrīža vadošos trombonistus Latvijā.
2011. gadā pēc B. Voļaka par LNSO trombonu grupas koncertmeistaru kļuva viņa bijušais audzēknis Kaspars Majors, un šajā amatā Kaspars ir vēl tagad. Viņš ir arī vairāku vietēja mēroga un starptautisku konkursu laureāts – 2006. gadā viņš kļuva par Jurjānu Andreja metāla pūšaminstrumentu konkursa uzvarētāju. Vēl viens spilgts mūsu laika trombonists ir Latvijas Nacionālās operas un baleta mūziķis Vairis Nartišs. Līdzās ikdienas darbam orķestrī Vairis vada arī paša dibināto mūzikas veikalu NARTISS.lv, vienlaicīgi iedvesmojot un rūpējoties par jauno trombonistu paaudzi.
Viens no 20. gadsimta spožākajiem mūziķiem – Glens Millers (Glen Miller, 1904–1944) bija amerikāņu džeza trombonists, kurš pēc lieliskā un tolaik populārā bigbenda “Glenn Miller orchestra” dibināšanas brīvprātīgi iestājās ASV armijā, regulāri koncertējot karavīriem. Pēc diviem gadiem – 1944. gadā – trombonists, lidojumā no Lielbritānijas uz Parīzi, kopā ar pārējiem pasažieriem pazuda virs Lamanša. Vēl viens lielisks amerikāņu džeza trombonists un komponists bija Tomijs Dorsijs (Tommy Dorsey, 1905–1965), zināms arī kā “Sentimental Gentleman of Swing” jeb “Sentimentālais svinga džentelmenis”. Šādu iesauku viņš iemantoja sava īpaši maigā trombona toņa dēļ, kas bija dzirdama neskaitāmos ierakstos, tai skaitā dziesmā “I’ll Never Smile Again”.
Mūsdienu redzamākie trombona spēles virtuozi pasaules mērogā ir zviedru trombonists Kristiāns Lindbergs (Christian Lindberg) – viņš aktīvi darbojas arī kā diriģents un komponists, un interesanti, ka, sākumā apgūstot trompeti, trombonu sācis spēlēt tikai sešpadsmit gadu vecumā; nīderlandiešu trombonists Jorgens van Rijens – Karaliskā ''Concertgebouw'' orķestra trombonu grupas koncertmeistars, aktīvs kamermūziķis un Amsterdamas konservatorijas profesors; britu trombonists Aiens Bousfīlds (Ian Bousfield) – kā trombonu grupas koncertmeistars strādājis tādos pasaules līmeņa orķestros kā Vīnes Filharmonijas, Londonas Simfoniskajā un “Hallé” orķestrī. Jāpiemin arī Čikāgas simfoniskā orķestra trombonu sekcija – Džejs Frīdmens (Jay Friedman), kurš, starp citu, ir trombonu grupas koncertmeistars kopš 1964. gada, Čārlzs Vernons (Charles Vernon) un Maikls Mulkahijs (Michael Mulcachy). Interesanti, ka visi trīs mūziķi spēlē latviešu trombonista V. Nartiša izgudrotās, Latvijā ražotās surdīnes. Čikāgas orķestris jau vairākas desmitgades pazīstams ar tā metāla instrumentu grupas spožumu, spēcīgo, bagāto skanējumu un lielisko saspēli, un arī šis – zelta sastāvs – nav izņēmums.
Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!
