Mūziķene

"Mūziķene". Dūdas

Mūziķene

Mūziķene. Ukulele. Katrīna Dimanta. Ieteikumi

Mūziķene. Klavieres

Kas jāzina vecākiem, ja bērns vēlas apgūt klavierspēli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Klavieres savas popularitātes dēļ kļuvušas teju par mūzikas simbolu – to attēls rotā koncertu afišas, konkursu diplomus un atzinības rakstus, mūzikas ierakstu vāciņus. Tās spēlēt vēlas gandrīz katrs, bet tikai retajam izdodas “nepaklupt” pār melnbaltajiem taustiņiem ceļā uz meistarību, lai spētu sevi saukt par īstu klavieru pavēlnieku – pianistu.

LSM.LV pēcLTV1 raidījuma “Mūziķene” publicēs detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar klavieru spēles apguvi mūzikas skolā.

Kas ir klavieres?

Klavieres ir mūzikas instruments ar 88 baltiem un melniem taustiņiem. Klavieres nereti dēvē par visu instrumentu karalieni – uz tām var spēlēt vairākas balsis un pavadījumu, kas šo instrumentu padara patstāvīgu un neatkarīgu no citiem. Klavieres ir unikālas savā dažādībā, jo uz tām var spēlēt gan augstas sarežģītības akadēmiskās mūzikas skaņdarbus, gan pavisam vienkāršas akordu secības dziesmas pavadījumam. Šis instruments ir arī ļoti populārs un līdz ar to – plaši pieejams, kas dod iespēju ikvienam cilvēkam vismaz reizi mūžā pamēģināt tās spēlēt.

Izšķir divus galvenos klavieru veidus: flīģelis un pianīns. Flīģelim ir liels korpuss, kas pieļauj garākas stīgas, līdz ar to instrumenta skanējums ir ļoti plašs un dažkārt pat pielīdzināms veselam orķestrim. Tā īpatnējā forma skatā no augšas atgādina putna spārnu, no kā arī cēlies instrumenta nosaukums – “Flügel” tulkojumā no vācu valodas nozīmē “spārns”. Savukārt pianīna stīgas ir īsākas un novilktas vertikāli, instrumentu padarot augstāku, taču ievērojami šaurāku par flīģeli un tādējādi aizņemot daudz mazāk vietas. Šo iemeslu dēļ flīģelis uzskatāms par koncertklavierēm, savukārt pianīns – par instrumentu, uz kura pamatā tikai trenējas.

Kāpēc izvēlēties spēlēt klavieres?

Salīdzinājumā ar visiem citiem mūzikas instrumentiem, klavieres ir ārkārtīgi unikālas. Pateicoties to plašajam reģistram – 88 taustiņiem, klavieru repertuārs ir neizmērojami liels un izpildījuma krāsainībai nav robežu.  Šim instrumentam ir arī ļoti interesants un eksperimentiem “pateicīgs” korpuss, tāpēc klavieres ir izcils instruments arī modernās mūzikas atskaņošanai.

Klavieres ir kā pamats visiem citiem mūzikas instrumentiem, tāpēc tās ir labs veids, kā sākt savas gaitas mūzikas pasaulē. Turklāt, kamēr citi instrumentālisti nošu pierakstā redz tikai vienu nošu atslēgu, pianistam tās ir jāapgūst veselas divas – vijoles atslēga, kurā parasti tiek rakstīta melodija, ko izpilda labā roka, un basa atslēga, kurā pieraksta notis, ko izpilda kreisā. Sākumā apgūt šo prasmi ir liels izaicinājums, taču tas dod daudz dziļāku izpratni par mūziku.

Ikviens mūzikas instruments ievērojami attīsta atmiņu un spēju koncentrēties. Klavieres iemāca koordinēt prātu, rokas un kājas, un šī prasme bieži vien transformējas arī citās dzīves jomās, kas pianistu veido par līdzsvarotu personību. Īpaši, ja uzsāktas mācības mūzikas skolā, klavieru spēlēšana teju vai piespiež apgūt disciplīnu un laika plānošanu, jo, lai sasniegtu rezultātus, jāiegulda liels darbs, laiks un enerģija. Taču pats galvenais – muzicēšana sniedz milzīgu prieku un gandarījuma izjūtu, kas ir ārkārtīgi nepieciešams ikviena cilvēka garīgajai veselībai.

Cik ilgi mūzikas skolā jāmācās klavieru spēle?

Mūzikas skolā klavieru spēli apgūst 8 gadus.

Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?

Iestājoties mūzikas skolā, klavieru nodarbības parasti notiek divas reizes nedēļā, taču ar to nepietiek, lai pilnvērtīgi apgūtu mūzikas instrumentu. Tā kā ne visiem audzēkņiem ir iespēja iegādāties savu instrumentu, lai spēlētu mājās, mūzikas skolas bieži vien piedāvā iespēju trenēties uz skolas instrumenta.

Mūzikas veikalu piedāvājumā ir gan akustiskās klavieres (pianīns vai mazs flīģelis), gan elektroniskās klavieres, un kvalitatīva instrumenta cena ir vismaz 1000 eiro. Kaut arī elektroniskajam instrumentam ir vairākas priekšrocības – tas aizņem maz vietas un to pat iespējams spēlēt, izmantojot austiņas, ikdienas treniņa vajadzībām tam tomēr ir daudz trūkumu salīdzinājumā ar akustisko instrumentu – pianīnu. Spēlējot uz īstas klaviatūras, tiek trenēta dzirde, pareizs piesitiens un attīstīta pirkstu muskulatūra – tehnika. Akustiskajam instrumentam piemīt dzīva, vibrējoša skaņa pretstatā elektroniskajam, uz kura ir neiespējami strādāt pie tādām niansēm kā, piemēram, dinamika –  elektriskās klavieres bieži mēdz skanēt vienā skaļumā, kas mūzikai atņem dziļumu.

Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?

Mainoties sezonām, mainās temperatūra telpās, un īpaši apkure ir tas elements, kas ik gadu būtiski ietekmē klavieru stīgu skaņojumu. Šī iemesla dēļ ideālā variantā klavieres būtu jāskaņo divas reizes gadā – brīdī, kad tiek pieslēgta apkure un brīdī, kad to izslēdz.

Lai nodrošinātu klimata kontroli klavieru korpusā, var iegādāties dažādas palīgierīces, taču arī mājas apstākļos izgatavot šādu “ierīci” ir iespējams: instrumentā jāliek burciņas ar ūdeni, kas nodrošinās atbilstošu mitrumu koka detaļām. Jāatceras regulāri pārbaudīt ūdens līmeni burciņā un vajadzības gadījumā to papildināt. Šis paņēmiens ir īpaši noderīgs vecām klavierēm, kuru koks ir vairāk izkaltis.

Lai novērtētu to, cik labā stāvoklī ir instruments, un, lai to noskaņotu, palīgā jāaicina skaņošanas meistars. Katrai mūzikas skolai ir savs skaņotājs, tāpēc meistara kontaktus varēs atrast pie specialitātes skolotāja.

Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt klavieres?

Klavieres ir instruments, kas pieprasa labu tehniku, kas ne vienmēr nozīmē tikai veiklus pirkstus, kurus var uztrenēt, ātrā tempā spēlējot gammas. Tehnika ir spēja veiksmīgi izpildīt kādu muzikālo domu, prasmīgi kontrolējot savu ķermeni, un etīdes (mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai) ir tas, kas to trenē. Jaunajam pianistam gluži kā sportistam katru dienu apzinīgi un pacietīgi vajadzēs “iesildīties”, vingrinājumiem veltot tikpat daudz laika, cik skaņdarbiem.

Iestājoties mūzikas skolā, jābūt gatavam pie instrumenta pavadīt daudz laika. Ar katru gadu repertuārs kļūs apjomīgāks un grūtāks, kas stundas pie instrumenta tikai paildzinās. Tas prasīs lielu neatlaidību, izturību un motivāciju, tāpēc grūtos brīžos svarīgi ir atcerēties, kāpēc notiek vingrināšanās: lai uzstātos! Ja mājās ir klavieres, būtu vēlams bieži spēlēt koncertus ģimenes lokā, lai iegūtu pēc iespējas lielāku uzstāšanās praksi.

Visbeidzot, par pianistiem valda stereotips, ka viņi ir vientuļnieki. Bieži vien tā arī ir, jo, kamēr citi mūziķi jau no pirmās klases spēlē kopā ar koncertmeistaru, apgūstot iemaņas kamermūzikā, pianisti, būdami neatkarīgi, tādi arī paliek. Tāpēc pianistam būtu vēlams interesēties un draudzēties ar citiem instrumentiem, meklējot iespējas spēlēt kādā ansamblī.

Kāds ir mācību process mūzikas skolā?

Katra semestra beigās jākārto eksāmens, kurā parasti atskaņo divus dažāda rakstura skaņdarbus (vienu lirisku, otru virtuozu) un no 2. klases semestra vidū jākārto arī tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas gammas un etīdes. Ja jaunajam mūziķim īpaši labi veiksies instrumenta spēlē, skolotājs aicinās piedalīties arī mūzikas skolas rīkotajos koncertos, kuros varēs iegūt pirmo skatuves pieredzi. Atkarībā no skolotāja aktivitātes, jaunajam pianistam būs iespēja arī piedalīties kādā ansamblī kopā ar citiem audzēkņiem, spēlējot četrrocīgi kopā ar otru pianistu vai jauktā sastāvā ar citiem instrumentiem.

Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?

Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku un veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās Valsts konkursā mūzikā: šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs. Ja rodas tāda iespēja, vērts piedalīties arī dažādās meistarklasēs un citos muzikālos projektos, lai gūtu noderīgu pieredzi un iejustos profesionāla mūziķa ādā.

Kuri ir atpazīstamākie un iedvesmojošākie pianisti Latvijā?

Latvija ir pārsteidzoši bagāta ar virtuoziem pianistiem, no kuriem smelt iedvesmu: izcilais pianists un komponists Raimonds Pauls, Sergejs Osokins un brāļi Andrejs Osokins un Georgijs Osokins, Vestards Šimkus, Agnese Egliņa, Reinis Zariņš, Daumants Liepiņš un daudzi citi.

Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti