LSM.LV pēc LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicē detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar zvanu spēles apguvi.
Kas ir zvani un kur tos spēlē?
Zvani ir noskaņoti sitamie instrumenti, kur katram zvanam piemīt viena noteikta augstuma skaņa. Mazākajiem, vieglākajiem zvaniem piemīt augsta skaņa, un izmēra dēļ tos var spēlēt, katrā rokā turot pa diviem. Taču, jo zemāka būs zvana skaņa, jo tas būs lielāks, masīvāks un līdz ar to – ievērojami smagāks.
Zvani vislabāk skan lielās telpās – baznīcās un koncertzālēs. Telpai jābūt ar labu akustiku, jo skaņu pastiprināt ar mikrofoniem nav ieteicams – tādā veidā tiek zaudēts specifiskā instrumentu skanējuma potenciāls.
Zvanu spēles tradīcijas nāk no ASV, kur tos plaši izmanto baznīcas korāļu atskaņošanai. Tā kā zvani nav domāti dinamiskai muzicēšanai, svarīgi ir pret tiem izturēties ļoti uzmanīgi un regulāri veikt apkopi. Diemžēl atskaņojušos zvanus nevar salabot un iegādāties jaunus ir ļoti dārgi.
Kur var mācīties zvanu spēli, un cik bieži notiek nodarbības?
Latvijā zvanu spēli var apgūt kultūras centros, bērnu un jauniešu centros, vairākās baznīcu draudzēs un kā izvēles priekšmetu atsevišķās mūzikas skolās. Nodarbības notiek no divām līdz četrām reizēm nedēļā.
Kā zvanu ansambļa dalībnieks trenējas mājās?
Tā kā zvanu ansamblis ir izvēles priekšmets, kā arī trenēties mājās ar veselu zvanu komplektu ir neiespējami, vienīgā prasība ir regulāra mēģinājumu apmeklēšana. Vienīgais veids, kā trenēties mājās ir, patstāvīgi apgūstot nošu materiālu – iezīmējot savas notis, ja iespējams, klausoties konkrētā skaņdarba ierakstu un piesitot pie galda mirklī, kad pienākusi tava nots.
Kam jāsagatavojas, uzsākot apgūt zvanu spēli?
Zvanu ansambļa dalībniekam jābūt gatavam disciplīnai, apņemoties regulāri apmeklēt nodarbības. Jābūt labi koordinētam un uzmanīgam, kā arī jāspēj sadarboties ar pārējiem dalībniekiem, lai kopējais skanējums veidotos kā viens veselums!
Kāpēc spēlēt zvanus?
Zvanu skaņa ir unikāla, neatkārtojama un nelīdzinās nevienam citam instrumentam. To spēle iemāca lieliski lasīt nošu partitūru, attīsta reakciju un ritma izjūtu. Ansamblis māca kolektīvo muzicēšanu, ieklausīšanos citos un frāžu veidošanu ar netradicionāliem paņēmieniem un līdzekļiem.
Kuri ir atpazīstamākie zvanu ansambļi Latvijā un pasaulē?
Lielākais kolektīvs Latvijā ir Liepājas zvanu ansamblis “Campanella” (mākslinieciskā vadītāja Astra Ziemele), kura sastāvā muzicē vienpadsmit cilvēki - Liepājas Mūzikas vidusskolas audzēkņi un pedagogi. Ansambļa īpašumā ir 47 zvani – trīsarpus oktāvas, kas ļauj atskaņot plašu repertuāru. Savukārt Rīgā aktīvi darbojas zvanu ansamblis “Primus”, kura vadītājs ir Kristaps Gaiķis un pamatsastāvs ir ansambļa “Campanella” bijušie dalībnieki. Kaut arī zvani tradicionāli atskaņo garīgo mūziku, abi ansambļi drosmīgi lauž šo stereotipu, spēlējot gan klasisko mūziku, gan latviešu tautasdziesmas un reizēm pat populāro mūziku.
Pasaules mēroga populārākie zvanu ansambļi ir tie, kas darbojas draudžu un augstskolu ietvaros. Viens no lielākajiem ansambļiem ir Notrdamas Universitātes zvanu ansamblis (Notre Dame Handbell Choir), Indiānā (ASV), kas kopš 1988. gada “izpleties” līdz pat piecām pilnām oktāvām. Nu jau vairākus gadus zvanu koris sadalījies divās grupās: “Copper” jeb “Varš”, kura sastāvā muzicē desmit iesācēji, un “Bronze” jeb “Bronza”, kurā muzicē 14 pieredzējuši zvanu spēlētāji, regulāri spēlējot baznīcas ceremonijās.
Kaut arī parasti zvanu ansambļos ir vairāk nekā desmit dalībnieku, zvanu kvartets “Forté” (Forté Handbell Quartet) ir pierādījis, ka arī četri cilvēki var veikli pārvaldīt plašo zvanu klāstu. Salīdzinoši mazais ansamblis izceļas ar augstu virtuozitāti, izaicinot priekšstatus par to, kas zvanu ansambļiem ir pa spēkam.
Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!
