Mūziķene

Mūziķene. Klarnete. Meistarklase ar Mārtiņu Circeni

Mūziķene

Mūziķene. Marimba. Mikus Bāliņš. Ieteikumi

Mūziķene. Trompete. Jānis Porietis

Kas jāzina, ja bērns vēlas apgūt trompetes spēli

Vai dzirdi fanfaras? Trompete, kas sākotnēji radīta kā signālinstruments medībām, kaujām un galma ceremonijām, “nenokāpj no skatuves” jau kopš 1500. gada pirms mūsu ēras! Tā ir atradusi savu vietu teju visos žanros un var saspēlēties ar teju visiem pasaules instrumentiem, nemaz nerunājot par to, cik brīnišķīgi tā izklausās solo. Trompetes spēle izklausās ļoti aizraujoša, bet kas jāzina par šī spožā, virtuozā instrumenta mācīšanos mūzikas skolā?

LSM.LV pēc katra LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicēs detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar trompetes spēles apguvi mūzikas skolā.

Kas ir trompete?

Trompete ir metāla pūšamais instruments, kas visbiežāk gatavots no misiņa (bet ir arī sudraba un pat zelta trompetes!). Tai ir vairāki paveidi: pikolo trompete (tās skaņa ir šaura un asa, to visbiežāk atskaņo baroka mūzikā), kornete (tās tembrs ir mīkstāks, dziedošāks) un flīgelhorns (tā tembrs ir tumšāks, līdzinās mežragam). Interesanti, ka trompete vienlīdz spēcīgi pārstāv divus pamatīgus un savstarpēji ļoti atšķirīgus mūzikas žanrus – klasisko mūziku un džeza mūziku – un ir neatņemama to sastāvdaļa. Spēlēšanas tehnika abos izpildījumos ir ļoti atšķirīga, tāpēc trompetisti bieži vien specializējas vienā no šiem žanriem.

Kāda ir trompetes izcelsme?

Trompetes paveidi pasaulē pastāv jau ļoti sen. Sākotnēji tai bija tīri praktisks pielietojums – tā kalpoja kā signālinstruments medībās, kaujā, galmā – visur, kur bija nepieciešama cilvēku pūļa koordinēšana un informēšana. Trompetes “revolūcija” notika 19. gadsimta sākumā, kad pirmo hromatisko trompeti izveidoja tā laika trompetes virtuozs Antons Veidingers (Weidinger, 1766 – 1852). Ievērojamais progress trompetes spēles tehnikā un tās košais, pacilājošais tembrs izraisīja lielu degsmi radīt jaunu mūziku speciāli šim instrumentam. Līdz mūsdienām trompetes zelta repertuārā saglabājušies vieni no pirmajiem trompetes koncertiem, un abi ir mi bemol mažorā: J. Haidna (Haydn, 1732 – 1809)  trompetes koncerts un J. N. Hummela (Hummel, 1778 – 1837) trompetes koncerts. Interesanti, ka A. Veidingers ilgu laiku bija vienīgais trompetists, kas šos sarežģītos opusus spēja nospēlēt!

Kur spēlē trompeti?

Šis instruments ir ļoti elastīgs gan sastāvu, gan žanru ziņā – tas ir kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu gan klasiskajā mūzikā (orķestros, kamersastāvos, solo), gan džezā (bigbendos, kombo, arī solo), gan plaši izmantots populārajā mūzikā.

Cik ilgi mūzikas skolā jāmācās trompetes spēle?

Trompeti mūzikas skolā mācās sešus gadus.

Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?

Trompeti bieži vien var izīrēt no mūzikas skolas (īres maksa – aptuveni 5 eiro), taču var arī uzreiz iegādāties savu personīgo instrumentu, dodoties uz kādu mūzikas veikalu vai pasūtot internetveikalā. Mūzikas skolas līmeņa trompete maksā 300–600 eiro.

Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?

Rūpēties par metāla pūšamajiem instrumentiem ir salīdzinoši vieglāk – tie nereaģē uz temperatūras un mitruma maiņām tik krasi, cik, piemēram, stīgu instrumenti, kas gatavoti no koka. Šie instrumenti arī nav tik bieži jānes atrādīt instrumentu meistaram, tikai gadījumos, kad radušās kādās tehniskas problēmas (bukte metālā, trompetē iesprūst iemutnis u.c.). Skolotājs sākumā palīdzēs apgūt apkopes prasmes un trikus, taču audzēknis pamatā pats par instrumentu rūpējas un regulāri to kopj. Pēc katras spēlēšanas reizes jāizpūš ūdens – jāatbrīvojas no mitruma (kondensāta), kas sakrājies instrumenta iekšpusē, kā arī regulāri jātīra piemutnis, jo tas aizsērē. Divas reizes mēnesī būtu jāveic “pilnīgā tīrīšana”, kur instruments tiek izmazgāts un nomazgāts ar vieglu ziepjūdeni, pēc tam to var nopucēt arī no ārpuses, izmantojot mīkstu drāniņu. Sākot spēlēt trompeti, būs arī jāiegādājas trīs veidu eļļas, jo jaunajam trompetistam ar laiku būs jāiemācās instrumentu eļļot – tā ir ļoti svarīga instrumenta uzturēšanas procesa daļa.

Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt trompeti?

Kā jau ikviena instrumenta mācīšanās procesa sākumā, jāapbruņojas ar lielu pacietību un neatlaidību – laba skaņa nebūs uzreiz. Vispirms būs jāiemācās pareiza elpošana, tad –  intonēšana ar piemutni. Tikai pēc tam mācās aplikatūru uz trompetes taustiņiem, sākumā apgūstot zemākās notis un pamazām virzoties uz reģistra augstākajām skaņām. Tonis veidojas ar laiku – galvenais ir treniņu regularitāte, jo trompetes spēlē svarīgākais ir lūpu muskulatūra un tās stiprināšana. Lūpām jābūt ļoti brīvām, lai var notikt to vibrācija, kas veido trompetes skaņu. Bieži var gadīties “pārspēlēt lūpas” (spēlējot trompete dabīgi spiežas uz lūpām, bet, jo vairāk iemutni spiež klāt, jo mazāk lūpās cirkulē asins –  vibrācija vairs neveidojas), tāpēc sākumā nevajag pārcensties un vajag lūpas regulāri atpūtināt.

Kāds ir mācību process mūzikas skolā?

Mūzikas skolas audzēkņiem katra semestra beigās jākārto eksāmens, kurā parasti atskaņo divus dažāda rakstura skaņdarbus. No 2. klases semestra vidū jākārto vēl viens pārbaudījums – tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas gammas un etīdes (mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai). Ja jaunajam mūziķim īpaši labi sokas instrumenta spēlē, skolotājs aicinās piedalīties arī mūzikas skolas rīkotajos koncertos, kuros varēs iegūt pirmo skatuves pieredzi. Papildus muzicēšanai duetā ar koncertmeistaru iespējams arī piedalīties dažādos ansambļos, visbiežāk trompešu duetā vai trio.

Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?

Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku, veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās Valsts konkursā mūzikā. Šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs.

Kuri ir atpazīstamākie trompetisti Latvijā un pasaulē?

Latviešu mūzikas vēsturē pirmais trompetes spēles profesors, Pasaules trompetistu ģildes loceklis un Latvijā pirmās trompetes spēles metodikas izveidotājs bija trompetists Georgs Sniķers (1942–2013). Savukārt viņa laikabiedrs – Gunārs Rozenbergs (1947–2009) bija izcils džeza mūzikas pārstāvis, desmit gadus strādāja arī Radio un TV estrādes orķestra diriģenta amatā. Īpaša radošā sadarbība izveidojās ar ''Mirage Jazz Orchestra'' – viņa aranžijas tika veidotas tieši šī orķestra sastāvam.

Mūsdienās Latvijas mūzikas pasaulē zināms ir dziedātājs un trompetists Andris Ābelīte, kurš plašāku atpazīstamību ieguva, muzicējot grupās “Labvēlīgais tips” un “Bonaparti.lv”, ar kuru kopā pārstāvēja Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā (2007). Klasiskajā mūzikā vispazīstamākais ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra trompešu grupas koncertmeistars un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas asociētais profesors, Metāla pūšaminstrumentu klases vadītājs Jānis Porietis. 2015. gadā viņš kļuva par pirmo metāla instrumentu pūtēju, kurš jebkad ticis nominēts Lielajai mūzikas balvai.

Tā kā trompete ir tik pieprasīts instruments, izcilu trompetistu pasaulē netrūkst: mūsdienās vieni no spožākajiem trompetes virtuoziem klasiskajā mūzikā ir  Alisone Balsoma (Balsom) un Sergejs Nakarjakovs (Nakariakov), savukārt džeza mūzikā – Vintons Marsalis (Marsalis), Kriss Boti (Botti) un Terenss Blanšards (Blanchard), kurš, starp citu, ieskaņojis ''Disney''  multfilmas “Princese un varde” (“Princess and the Frog, 2009 ”) varoņa krokodila Luija trompetes skaņas. 20. gadsimta spožākie trompetisti bijuši Moriss Andrē (Andre, 1933–2012), Dizijs Gilespijs (Gillespie, 1917–1993), Mailss Deiviss (Davis, 1926–1991), Čets Beikers (Baker, 1929–1988) un, protams, Lūiss Ārmstrongs (Armstrong, 1901–1971).

Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt