Mūsdienās pieņemt lēmumu par nākotnes specialitāti ir grūtāk, jo ir daudz informācijas un pietrūkst laika, lai informāciju sakārtotu, pauž Mārupes Valsts ģimnāzijas karjeras konsultante Ilze Rūtenberga.
Lēmumu par specialitāti pieņemt pirmo reizi ir grūti.
Sabiedrības izmaiņas – pēdējā laikā arvien vairāk jauniešiem vecāki dod brīvu vaļu izvēlēties, tas jauniešiem rada ļoti lielu satraukumu. Pat tad, ja jaunietis nepiekrīt vecāku viedoklim, jāatceras, ka vecāki ir vēl viens skata punkts, kas palīdz jaunietim.
Vēl aspekts – profesija mūsdienās nav uz mūžu, mēs nezinām, kā darba tirgus izskatīsies pēc 10 gadiem. Tā ir gan atvieglojoša ziņa, kas atļauj pieņemt lēmumu, gan arī iespēja gūt izpratni par ilgtspējīgām profesijām.
Skolēnu darbošanās ārpusstundu pulciņos palīdz profesijas izvēlē, jo cilvēki var dot vērtējumu, redzot jaunieti ārpus mācību procesa. Arī paplašināts ģimenes loks var dot padomu, viņi varētu novērtēt, kas jaunietim padodas.
Sapratne par profesijas izvēli ir atšķirīgi katram jaunietim – viens jau 6. klasē zina, ko vēlas, citi vēl 12. klasē nezina. Optimālais laiks profesijas izvēlei būtu 9. klase, pauž Ilze Rūtenberga.
Ja 18 gados nav izvēlēta profesija, tad psihologi teiks, ka personība nobriest līdz 30 gadiem, tāpēc vēl ir laiks izdarīt izvēli.
Jāatceras, ka nevajag izvēlēties to, kas līdz izvēlei ir darīts hobija līmenī. Hobiji būs visu dzīvi.
Izvēlēto profesiju bieži maina pirmajos studiju gados, jo mainās priekšstats par profesiju, tas notiek arī, ja profesija ir uzspiesta, uzskata organizāciju psihologs Reinis Lazda.
Jaunieti profesijas izvēlē iespaido arī neredzamais fons – kāds nicīgi izsakās par kādu profesiju, nevēlas iet uz darbu, kādos komentāros izskan kas nicīgs.
Reinis Lazda akcentē arī faktu, ka profesija, kas šobrīd pieprasīta, var nebūt ieprasīta pēc laika, tomēr tiem, kam lielākā degsme par šo profesiju, noteikti vieta izvēlētajā jomā atradīsies.
Ja nezina, kuru profesiju izvēlēties, jāstrādā pie sevis pilnveidošanas – valodas, prast salīdzināt piedāvātās programmas, apgūt kritisko domāšanu un citas profesijas izvēlē un dzīvē noderīgās prasmes.
Ideālās profesijas nav, jebkurā profesijā būs kas tāds, kas nepatiks.
Jāatceras, ka visi darba devēji meklē darbinieku, kuram var uzticēties.
Katru gadu notiek karjeras nedēļa. Ierastā režīmā karjeras nedēļā pievērš visas sabiedrības uzmanību nākamās profesijas izvēlei. Katru gadu kāds akcents, šogad tēma “Klau, sadzirdi!”. Karjeras nedēļā aicināti dalīties ar domām, kas palīdz karjeras izvēlē.
Konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātāja un stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna pauž, ka ir novērojams, ka jaunie speciālisti ir ārēji pašpārliecinātāki, bet iekšēji nedrošāki, daudz šaubās par profesijas izvēli, gan apmulsuši iespēju dažādībā. Neadekvāti atalgojuma prasībās un citās vēlmēs ir tas, par ko sūdzas darba devēji.
Jauniešiem ir labas digitālās kompetences, tās ir pieprasītas. Sociālās iemaņas, komunicēšanas, empātijas spējas ir mazinājušās. Kopumā Latvija ar jauno speciālistu kompetencēm un prasmēm Eiropā atrodas zemāk par vidējo rādītāju. Nākotne ir jomās, kas saistītas ar inženieriju, eksaktajām disciplīnām.
Sociālo un komunicēšanas prasmju apgūšana būtu jāsāk ģimenē.
Karjeras konsultante iesaka strādāt vasarā, jo tad pašam ir daudzas formalitātes jākārto, jākomunicē, tā arī var iegūt izpratni par to, kura profesija interesē.
Laiks mainās, bet tas, ka lielākā daļa no tām atšķirībām, ko tagad attiecinām uz jauno paaudzi, senāk tika attiecināta uz mūsdienu veco paaudzi, saglabājas, pauž organizāciju psihologs Reinis Lazda.
