Karaliskas un smaržīgas pieturvietas Zemgalē. Idejas piepildītām brīvdienām ģimenēm ar bērniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lai dzīvei piešķirtu greznāku noti un pietuvotos pavasarim, sasmaržojot to, dodoties uz Zemgali izbraucienos ar bērniem droši iekļaujams Rundāles pils muzejs ar tā parku un Ceriņu dārzs Dobelē. Abas vietas ir savā ziņā unikālas un bērniem draudzīgas, paplašinot to redzesloku ar interesantiem jaunatklājumiem.

Karaliskais piedzīvojums

Izrādās, ka Rundāles nosaukums veidojies no vāciskā vietvārda “Ruhenthal” jeb tulkojot “Miera ieleja”. Jāatzīst, ka saņemties drosmi doties uz grezno pili ar trim pirmsskolas zinātkāriem bērniem nebija viegli, jo par to, ka tas būs mierīgi šaubījos. Taču pārsteigumi bija divi. Pirmkārt, atvērtie un viesmīlīgie pils darbinieki, kuri neviltoti priecājās par mazajiem apmeklētājiem un nevienā mirklī neradīja sajūtu, ka mazie soļi tiek aktīvi pieskatīti. Paldies par to! Otrkārt, bērnu apbrīnā atvērtās mutes, ieejot proporcionāli milzīgajā baroka laika brīnumā - pilī - un lūkojoties uz grezno karalisko pasauli, griestu gleznojumiem un pasakainajiem ciļņiem, zāļu un istabu daudzveidību, interjera priekšmetu neparastumu, ļaujot iekāpt uz mirkli pasakā.

Šībrīža situācijā, ievērojot visu piesardzības pasākumus, pilī apskatei ir atvērts vienvirziena kustības mazais loks, izvedot cauri parādes zālēm un apartamentiem. Un tas ir pilnīgi pietiekami pirmās reizes apmeklējumam: daudzveidīgi, plaši, dinamiski. Turklāt brīžiem pat ar sajūtu, ka esam vienīgie apmeklētāji šai pilī. Prieks mazajai apmeklētājai bija pamanīt portretu galerijā arī divas mazas galma dāmas savā vecumā. Bērnu uzmanības asināšanai, ja kādā mirklī tā zūd, noder arī jautājumi par to, kurš pirmais interjerā pamanīs, piemēram, mežacūku vai stārķa ligzdu. To, ka ornamentiem bagātais interjers nav atstājis vienaldzīgu, jau otrā dienā varēja pamanīt bērnu zīmējumos. Krāsojot muzeja galminieces tērpu, uz baltā fona top rožu vītnes. Precīzi, skrupulozi un grezni.

Turpinājums Rundāles pils karaliskajam piedzīvojumam bija franču dārza apmeklējums. Rundāles pils parkā atjaunoti visi tipiskie baroka dārza elementi: ornamentālais parters, dzīvžogu ietverti bosketi, Zaļais teātris, lapeņu ejas jeb pergolas un paviljoni. Tas viss bērnu iztēlē atdzīvojās līdzīgi Alises Aizspogulijai, radot labirinta sajūtu un iespēju izlodāt dzīvžogu maršrutus krustu un šķērsu, uzpildoties ar mājas garšas ābolu plātsmaizi kādā no āra paviljoniem.

Acis piesaistošos ziedos ir arī tulpju dobes, pārsteidzot ar savu ziedu dažādību kā formā, tā krāsā. Favorīts mazajiem apmeklētājiem biji tumši violetās, teju melnās tulpes. Tiesa, bērniem, kas raduši iet meža un pļavu takas un piejūras maršrutus, bija sākumā grūti pieņemt, ka te visu skatās ar acīm un akmentiņu plunkšķināšana pils dārza strūklakā nevar tikt īstenota. Taču dārza plašums un vietu atklāšanas prieks aizpildīja bērnu uzmanību un enerģijas baterijas spēja izlādēt pietiekami ilgā laikā. 

Starp citu, daudzbērnu ģimenēm šī ir ļoti draudzīga vieta, jo ieeja visai ģimenei ir bez maksas. Turklāt pirms vai pēc Rundāles pils apmeklējuma bērniem saistoši būs muzeja nodrošinātie izglītojošie materiāli, kas pieejami tiešsaistē un piemeklējami dažāda vecuma bērniem. Tur var atrast gan nopietnas videolekcijas, gan tematiskas krāsojamās lapas, gan vizuālas prezentācijas, piemēram, par dāmu modi astoņpadsmitajā gadsimtā vai par seno virtuvju darbu u.tml.

Ceriņu mākoņos

Lūkojoties pēc tikpat plašas izpētāmās teritorijas ārpus ierastajiem mežiem un dabas takām tepat Zemgalē, nonācām pie Dobeles Dārzkopības institūta Ceriņu dārza un tā četrarpus hektāriem košuma. Maijs, vējš, ceriņu mākoņi dažādās tonalitātēs, ziedu bagātībā un smaržās.

Izrādās, ka krāšņais krūms ir ienācējs mūsu dārzos un tā audzēšanas vēsturei Latvijā ir aptuveni divi simti gadu. Piemēram, Kurzemē to dēvē par pliederi, bet Latgalē – par beseņu un besakūku. Savukārt Dobele ir viena no pirmajām vietām Latvijā, kur aizsākās ceriņu šķirņu stādīšana un selekcionēšana. 19. gadsimta otrajā pusē ievērojamais mācītājs un etnogrāfs Augusts Bīlenšteins vācu mācītājmuižā izveidoja parku, kas bija ievērojams ar daudzām retām augu sugām, tai skaitā ceriņiem. Ceriņu dārzā pašreiz aplūkojama lielākā ceriņu kolekcija Baltijā – ap 240 dažādu ceriņu šķirņu un hibrīdu. Lielāko kolekcijas daļu veido Dārzkopības institūta Ceriņu dārza kolekcijas pamatlicēja dārznieka un selekcionāra Pētera Upīša veikums.

Saulainā, bet vējainā diena ļāva Ceriņu dārzā piedzīvot īsteni reibinošu ceriņu smaržu kokteili. Turklāt bērnu priekam to labi papildina eleganti, miniatūri trauciņi ar ceriņu saldējumu iekšā. Dārzā joprojām vēl aplūkojamas arī ne mazāk pievilcīgas ābeles, kas ainavā ieskicē rozīgus, sulīgus toņus. Mazajam pētniekam ienākot zem šādas ābeles zara un klusējot, virs galvas skanēja bišu simfonija. Redzēt nevar, bet dzirdēt gan. Dārzā izvietoti arī vairāki skatu tornīši, lai uz dārzu paraudzītos no putna skatupunkta, veiksmīgi aizvietojot bērnu rotaļlaukuma slidkalniņu ar kāpnīšu būvēm. Improvizācijai neviens bērns vienaldzīgi nepagāja garām arī mazajai estrādei dārza vidū. Izpētīta tika arī kukaiņu māja. Pieturpunktu pietika. Paslēpju iespēju arī.

Jāpatur prātā, ka ceriņu daili jābauda nepieskaroties, taču arī ar šo nosacījumu mazā herbārija veidotāja pamanījās savā groziņā salasīt pa kādam kritušam ziedam, aiznesot mājās suvenīru, kas pārtaps pašdarinātā herbārija stāstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti