Ģimenes studija

Izmaiņas ģimenes valsts politikā: ir iestrādes, vajadzīgi politiski lēmumi

Ģimenes studija

Patiesas rūpes par sevi reizēm nozīmē darīt to, ko nemaz negribas

Atbalsts īpašo bērnu vecākiem: trūkst asistentu, veido pakalpojumu "Atelpas brīdis"

Kapseļu ielas bērnunama vadītāja: Vecāki smagi slimus bērnus spiesti nodot institūcijās

Ģimenes, kurās aug bērni ar smagām veselības problēmām, saņem nepietiekamu valsts atbalstu. 40% valsts iestādēs esošo bērnu tur atrodas uz vecāku iesnieguma pamata, jo vecāki bez palīdzības nespēj rūpēties par slimajiem bērniem. Valstī pārmaiņas palīdzības sniegšanā notiek pamazām, ir izveidoti atelpas brīža pakalpojumi, kur kaut uz neilgu laiku var atstāt bērnus, speciālisti pauž raidījumā “Ģimenes studija”.

Bērni ar smagām diagnozēm ģimenes un valsts aprūpē

Raidījumā viesojas mammas, kuras mājās audzina bērnus ar smagām veselības problēmām.

Jana Krūmiņa ir mamma bērnam ar nopietniem kustību traucējumiem, meitene mēģina dzīvot parasta bērna dzīvi. Meitene visur jāpavada, jo nevar pati pārvietoties un braukt transportā. Jana ir bērna asistente, tas ir viņas darbs, algotu darbu nestrādā.

Anete Bendika audzina dēlu, kuram maijā būs seši gadi, bērnam ir kustību traucējumi un garīgā atpalicība, ir asistents.

Ilze Dzene ir Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” jeb Kapseļu ielas bērnunama vadītāja. Šobrīd tur ir 34 bērni, 10 bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem tur atrodas uz vecāku ienieguma pamata. Vecāki bija spiesti tā rīkoties, jo nav saņēmuši prakstisku atbalstu. Ir arī liels daudzums gadījumu, kad bērni ir atstāti slimnīcā, jo viņiem prognozēta īsa dzīvildze.

40% valsts iestādēs esošu bērnu tur atrodas uz vecāku iesnieguma pamata, jo vecāki nesaņem palīdzību,

situāciju skaidro Ilze Dzene.

Trūkst būtiskākā pakalpojuma – asistentu. Izglītoti asistenti ir tieša palīdzība ģimenei, viņi arī emocionāli atbalsta ģimeni un spēj pat to harmonizēt.

Ja nav asistenta pakalpojuma, guļošie bērni netiek ārā. Arī birokrātiskie uzstādījumi šādās situācijās ir apgrūtinoši. Vecāki mēdz arī prasīt palīdzību sabiedrībai, lūdz ziedojumus aprūpei.

Jau tā ģimene sadzīvo ar savu bēdu, ar bērnu, kuram ir terminēta dzīvildze, bet vēl jāiet lūgt palīdzība ziedotājiem. Ģimenei tas ir apgrūtinoši un sāpīgi, pauž Jana Krūmiņa.

Brīnās, ka 70% vecāki izvēlas būt par savu bērnu asistentiem, tā nav brīvas gribas izvēle, vecāki ir bezizejā, uzskata Anete Bendika.

Pārmaiņas notiek ļoti lēni, daudzas sarunas valsts institūcijās ir neauglīgas. Vecāki vērsās pie Valsts prezidenta, jo neredz, ka tiek veidota ilglaicīga valsts politika vecāku ar īpašo vajadzību bērniem atbalstam.

Atelpas brīža pakalpojumi

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) piedāvā pakalpojumu ārpus mājas – vecākiem, kuru bērniem ir nepieciešama palīdzība, skaidro BKUS  pārstāve Indra Veismane.

Slimnīcā izveidota iespējami mājīga vide, laika gaitā uzlabotas telpas, ļoti strādā ar personālu, smags jautājums ir aprūpētāji, jo mazs atalgojums. Saskaras arī ar to, ka vecāki nevar emocionāli izlaist īpaši aprūpējamo bērnu no mājām, no sava redzes loka, bet ir uzlabojumi, vecāki sāk uzticēties. Pašvaldība gadā bērnam apmaksā 45 dienas šajā centrā. Bērns var palikt līdz 10 dienām. Strādā ar bērniem no 3 līdz pat 21 gadam, iespējams, būs  palīdzība līdz 24 gadiem.

Ir divas rotaļistabas, kur ir pieejamas dažādas aktivitātes. Indra Veismane  aicina māmiņas vispirms aizbraukt un apskatīties apstākļus kopā ar bērniem, ja iespējams, pirmajās dienās vecākus aicina būt kopā ar bērnu.

Ieguvums ir ne tikai atelpas brīdis vecākiem, bet arī iespēja bērnam socializēties.

Atelpas brīža pakalpojumam jābūt pieejamam arī mājās, lai auklīte atnāk uz mājām bērna vidē, kamēr vecāki kur izbrauc, šis priekšlikums ministrijā nav sadzirdēts, uzskata mamma Jana.

Arī Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē Kapseļu ielā ir lūgts veidot atelpas brīža iespējas, jo ir vecāki, kuri ir gatavi uzņemties rūpes par slimajiem bērniem ģimeniskā vidē, ja tiks sniegts arī pakalpojums institūcijā. Problēma ir aprūpētājs – būtiska problēma ar darbinieku resursu valstī.  Alga ir maksimums 608 eiro bruto. Par šo darbu ir jābūt cilvēku cienīgam atalgojumam, uzskata filiāles vadītāja Ilze Dzene.

Viens aspekts ir palīdzība slimajam bērnam, bet otrs ir atbalsts bērna vecākiem. Nevienam nerūp mammas fiziskā un garīgā veselība; kad prasa psihologa palīdzību sociālajā dienestā, tad atbild: “Kam jums psihologs, jūs jau pa televizoru rāda”, savā pieredzē dalās Jana Krūmiņa.

Situācija ārpus Rīgas

Bērni valsts aprūpes centros nav tikai no Rīgas, ir arī no reģioniem. Katrs reģions atbild par saviem bērniem. Ja reģionos bērniem būtu rehabilitācijas, izglītības, vecāku atbalsta iespējas, tad šādi bērni varētu būt mājās, ne institūcijās.

Visai sabiedrībai ir izdevīgi, ka vecāki paši rūpējas par saviem bērniem, neizdeg, strādā, maksā nodokļus, ģimene dzīvo kopā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti