Kāpēc trūkst skolotāju? Atalgojums, profesijas prestižs un citi iemesli

ĪSUMĀ:

• Jaunie skolotāji grib mācīties kļūt par līderiem.
• Skolās vienmēr ir mazās uzvaras, ikdiena nekad nav garlaicīga.
• No skolām attur nevis nosacīti zemās algas, bet jauno skolotāju atbalsta trūkums.
• Skolā var nopelnīt labu algu, bet tad ir daudz jāstrādā.
• Cilvēks ar doktora grādu kvantu fizikā nedrīkst mācīt bērniem fiziku.

Carnikavas pamatskolas direktors Raivis Pauls skolā šogad ir vienpadsmito gadu. Sākotnēji viņš kā “Iespējamās misijas” viens no jaunajiem skolotājiem Ādažu vidusskolā strādāja par fizikas skolotāju, kaut patiesībā tikko kā bija pabeidzis labi apmaksātu projektu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībā. “Skolas ritenis kā ierāva, tā nelaiž vaļā – maģistrantūru beidzu siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijās, pabeidzu arī inženieru kursus. Šajā jomā man bija, ko darīt, biju pabeidzis studijas ar izcilības jeb “sarkano diplomu”. Kopš 2. kursa strādāju savā specialitātē, un viens no pēdējiem objektiem, pie kā strādāju, bija Latvijas Nacionālā bibliotēka,” stāsta Raivis.

Skola piesaista līderus

Apkure, ūdensvadi, kanalizācija, dzesēšana, ventilācija – to, kur kam jāatrodas, projektēja Raivis. Tagad, pēcvairāk nekā 10 gadiem, viņš priecājas, ka, kopš mainījis darbu, nav bijis sūdzību, ka kāda no šīm sistēmām Gaismas pilī nestrādātu. Tātad viss tika paveikts kvalitatīvi. Viņš atzīst, ka pēc tik vērienīga projekta darbs pie privātmājām šķita garlaicīgs, un viņš vēlējies kaut ko mainīt dzīvē. “Mani uzrunāja plakāti ar saukli ''Iedvesmo pasauli!'', tāpēc pieteicos “Iespējamai misijai”,” atceras fizikas skolotājs un Carnikavas pamatskolas direktors. “Godīgi sakot, mani kā cilvēku, kas mazāk runā, bet vairāk dara, uzrunāja tas, ka programmā varu attīstīt līderību. Eksaktajiem reizēm tā nav stiprā puse. Par to, ka tā būs iespēja strādāt skolā, tobrīd pat nedomāju. Atceros, kad ar savu toreizējo priekšnieku braucām pusdienās, pastāstīju, ka esmu izturējis “Iespējamās misijas” konkursu, uz ko viņš man atjautāja: vai saproti, ka tagad būs jāstrādā skolā? Tas mani pat pārsteidza.”

Ja nebūtu šādas jauno skolotāju piesaistes programmas, Raivim – savas jomas augstas raudzes speciālistam – nebūtu ienācis prātā doties strādāt skolā. Viņš joprojām zīmētu būvniecības objektus. Kaut patiesībā līderības iezīmes Raivim bija izpaudušās jau agrākos gados – savā futbola komandā viņš bija kapteinis, kursā veica atbildīgus pienākumus. “Jā, mani uzrunāja tā provokācija – ka es varu iedvesmot, varu būt līderis. Kad jaunais skolotājs ienāk skolā, pieredzējušākie jau parasti skatās ar šķību aci – nu ko jūs te jaunie, zaļie varat izdarīt, parādiet! Caur reklāmām un to saukļiem jau uzrunā tieši tādus – ar potenciālu būt vadītājiem, līderiem. Manā pieredzē nereti jaunie skolotāji, kas nākuši no augstskolas, nav gluži tie, kas aizrauj sev līdzi audzēkņus. Es nesaku, ka viņi nemāk iemācīt savu priekšmetu, bet līderība viņiem piemīt reti.”

“Pirmajā gadā – mācījos no jauna fiziku”

Otro gadu Raivis Pauls ir arī skolas direktors, bet pirms tam bija klases audzinātājs. Viņš atceras, kā savus 12. klases audzēkņus mudināja skatīties tālāk un plašāk, arī izvēloties nākotnes studijas. “Mērķtiecīgi visus vidusskolas gadus ar viņiem strādāju šajā virzienā, līdz sapratu – pag, vai tik pats neesmu te aizsēdējies? Kļuvis par to onkuli, kas atceras, kā bija pirms 10 gadiem… Uzskatu, ka arī pašam ir nemitīgi jāattīstās.”

Skolās vienmēr ir mazās uzvaras, ikdiena nekad nav garlaicīga. “Pirmajā gadā mācījos fiziku: pirmo reizi no otras puses – nevis kā audzēknis, bet pedagogs skatījos uz šo priekšmetu. Lasīju, meklēju, pētīju pieejamo literatūru. Nevar vienkārši parunāt par tēmu, ir arī jāiemāca, lai tas jaunietis saprot. Otrajā gadā jau pieslīpēju metodes, cerams, mācīju labāk. Tad paņēmu audzināmo klasi, vēl pēc gada – darbs ar skolēnu pašpārvaldi. Un tad ceturtajā gadā – atpakaļ pie fizikas, skatījos, kas jauns. It kā dari vienu un to pašu, bet ar fokusu uz ko citu. Tie gadi paiet vēja spārniem, spēj tikai atjēgties.” Raivis stāsta, ka skolotāja darbs ir nemitīgas pārmaiņas, jo reizēm pat uzreiz pēc mācību stundas beigām ir skaidrs, ka nākamgad šī viela jāmāca citādi. “Neticu, ka skolotājs mūsdienās var mācīt no savu studiju laiku kladītes. Tas nav iespējams!”

Skolotājus motivē lielāks atbalsts, nevis tikai alga

Kāpēc jaunie skolotāji ne vienmēr paliek? Viņš uzskata, ka pašlaik skolās nav sakārtots jaunu skolotāju iesaistes jautājums. Tāpēc, viņaprāt, no skolām attur nevis nosacīti zemās algas, bet tas, ka ne visas skolas ir veikušas savu mājasdarbu jauno skolotāju atbalsta nodrošināšanā. Raivis skaidro, ka spēja iejusties jaunos apstākļos, protams, atkarīgs no katra cilvēka, bet viena no lietām ir tā, ka gan “Iespējamās misijas”, gan tagad “Mācītspēka” projekta laikā jaunajiem skolotājiem ir pieejams atbalsts – kurators, metodiķis, iknedēļas mācības augstskolās. “Kad biju projektā, iepazinos ar līdzīgi domājošiem un no mūsu iesaukuma lielākā daļa esam palikuši strādāt skolā. Mums bija skaidrs, – ja tu paliec skolā, tu joprojām esi foršs, neesi lūzeris! Es arī sapratu, ka gribu pamēģināt strādāt bez programmas atbalsta, paraudzīties, vai un kā tas ietekmēs manu darbu.” Tā Raivis kļuva par vienu no tiem, kas strādā skolu vadībā. Viņš atminas, ka ar ievērojami lielāku algu, nekā saņem skolā, ticis arī piedāvāts darbs profesijā, kur strādāja pirms skolas. “Bet es sapratu, ka to vairs negribu darīt.”

Pirmais izaicinājums jebkuram jaunajam skolotājam ir saprast, – tā ir utopija, ka, ieejot skolā, tu visiem patiksi un tev viss uzreiz sanāks. Otrais – ir ilgi jāgaida sava darba augļi. Ir labi dzirdēt no citiem sava darba novērtējumu – ir vai nav sanācis. Ne vienmēr atbalsts ir no pieredzējušiem skolotājiem, kas pieraduši strādāt gadu gadiem pēc sev ierastām metodēm, ar sajūsmu nesagaida tos, kas grib, lai nu visu kārtību skolā apgriež ar kājām gaisā. Tā notiek, tomēr pašiem skolēniem parasti jaunie skolotāji patīk, uzskata Raivis. “Drošāk vispirms ir sevi pierādīt, lai tavu darbu, attieksmi pamana citi, sāk par tavu labo mācīšanu un mācīšanos runāt citi, un pēc tam vari sākt mēģināt rosināt pārmaiņas!”

Bieži mēdz teikt, ka skolotāji nepaliek skolās – tostarp jaunie – atalgojuma dēļ. Projektu ietvaros – aptuveni divus gadus – jaunie skolotāji papildus algai saņem ikmēneša stipendijas.  Vai tiešām alga pēc projekta samazinās teju divas reizes? “Tas atkarīgs no skolas,” uzsver Raivis Pauls. Esošajā sistēmā, kad nauda skolotāja algām seko skolēnam (šoruden šo sistēmu ir plānots mainīt), atalgojumu ietekmē kopējais skolēnu skaits skolās, kas nozīmē, ka vislielākās algas var samaksāt pedagogiem lielajās Pierīgas skolās. “Vēlos uzsvērt, ka stipendiju skolotājiem projekta laikā maksā tāpēc, ka skolotāji vēl mācās un nevar strādāt pilnu slodzi. Tā ir viņu motivēšana iemācīties skolotāja prasmes, vienlaicīgi strādājot skolā, bet ne pilnu slodzi. Aptuveni – par šo nepilno slodzi – viņi saņem 700 eiro pirms nodokļu nomaksas.”

Klašu un amatu apvienošana – iespēja papildu algai

Valsts apmaksātā projekta “Mācītspēks” stipendija ir 200 eiro mēnesī, ko pēc projekta noslēguma skolotājs var nopelnīt, gan uzņemoties strādāt pilnu slodzi, gan piedaloties arī citos projektos. “Skolā var nopelnīt labu algu, bet tad ir daudz jāstrādā. Jā, piekrītu, ka skolotāja darbs ir par maz novērtēts attiecībā pret ieguldīto darbu. Cik es zinu, tie skolotāji, kuriem ir laba alga, nesūdzas, jo viņiem nav laika to darīt.”

Direktoriem ir arī savi mehānismi, kā skolotājiem palielināt atalgojumu – apvienot nelielas klašu grupas uz dažiem priekšmetiem un tamlīdzīgi. “Varam turēt 10 skolēnu klases un dusmoties, ka mums nav naudas, bet varam apvienot 20 skolēnus klasē un no ietaupījuma maksāt skolotājiem vairāk,” stāsta Raivis, piebilstot, ka šis risinājums neder vienmēr. Piemēram, šogad abas 9. klases nav apvienotas, jo katrā mācās pārlieku atšķirīgi audzēkņi un pēc ilgiem attālināto mācību mēnešiem pareizāk šķita mācīt jauniešus nelielākās grupās. Par šādiem jautājumiem var vienoties.

“Vēl viens risinājums ir apvienot amatus, piemēram, skolotājam piešķirot arī bibliotekāra vai lietveža darba pienākumus,” tas ir jauninājums, ko Raivis plāno ieviest arī Carnikavas pamatskolā. “Ir mazāk kontaktstundu, bet alga ir apmierinoša.”

“Skolotāja algas nav zemas”

Carnikavas pamatskolā, kur skolēnu skaits šajā mācību gadā pieaudzis, šobrīd trūkst matemātikas skolotāju, par laimi, kā stāsta skolas direktors Raivis Pauls, uz nākamo gadu pieteikusies skolotāja no “Mācītspēka”. Alga un skolotāju profesijas prestižs ir divi visbiežāk piesauktie bubuļi, kas atturot jaunos skolotājus no darba skolās. Tostarp matemātikas, fizikas, datorikas un citu dabaszinātņu pedagogus. Šos mītus – ka skolā nevar nopelnīt un tas nav prestiži – ar vienu paņēmienu apgāzis projekts “Mācītspēks”, kur gribētāju kļūt par skolotājiem gadu no gada ir krietni vairāk par pieejamajām vietām projektā. “Liekot roku uz sirds, varu pateikt, – skolā algas nav zemas,” tā savā otrajā mācību gadā skolā saka “Mācītspēks” jaunais skolotājs un Raivja Paula kolēģis Igors Ardaševs. “Tās prasības, kas ir biznesā, nav salīdzināmas ar darbu skolā. Daudz atkarīgs no skolotāja – es, piemēram, paņēmu audzināmo klasi, piedalos projektā ''Pumpurs''. Ja skolotājs grib un dara, uzņemas papildu pienākumus, tad alga nemaz nav tik maza. Protams, neņemot vērā tās skolas, kas ir mazas un kur skolotājam nesanāk savākt pat vienu likmi.”

Pērn apkopotajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izglītības pārskatā “Education at a Glance 2021” dati par Latviju liecina, ka pie mums ir ceturtās zemākās skolotāju faktiskās algas starp visām organizācijas valstīm. Te gan norādīts, ka skolotāju faktiskā alga atspoguļo likumā noteikto algas likmi un papildpiemaksas par darbu. Vidējā faktiskā alga ir atkarīga arī no mācībspēku īpašībām, piemēram, vecuma, pieredzes un kvalifikācijas līmeņa. Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka ļoti grūti nosaukt vienu skaitli par skolotāja pamatlikmi, ja vien tā nav zemākā, un skolotājs nesaņem nekādas piemaksas, kas reālajā dzīvē ir reti.

Pirms četriem gadiem apstiprinātais algas likmes pieaugums spēkā arī šodien. Tas attiecas uz visiem – gan pirmsskolu, gan vidusskolu un profesionālās un interešu izglītības jomā – strādājošajiem skolotājiem

Kā mainījusies skolotāju darba samaksa?

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

Daudzi strādā gandarījuma dēļ

Carnikavas pamatskolas skolotājs Igors Ardaševs aicina aizdomāties, vai skolotājam var būt liela alga? “Domāju, ka tas ir filozofisks jautājums, jo tad visi gribēs būt skolotāji. Tomēr skolā jāstrādā tiem, kuri patiešām mīl bērnus, un nauda viņiem nav pirmajā vietā. Protams, nauda nepieciešama dzīvošanai, bet, ja uz skolu ies naudas dēļ tie, kuri patiesībā ienīst bērnus, tad tas nebūs pareizi. Skolā ir daudz problēmu, nav viegli. Arī jaunie kolēģi, kas tikko no universitātes atnākuši, izdeg. Piemēram, ja pirmajā dienā audzēknis viņu pasūta…, protams, nākamajā dienā viņš domā, vai ir vērts? Bet bērni ir tādi, kādi ir. Mobings Latvijā pirmajā vietā...”

Īstais iemesls, kāpēc pats strādā skolā nu jau 11 gadus, pēc Raivja Paula domām, ir lepnums un gandarījums par tiem audzēkņiem, ko izdodas motivēt darbam, jo ar darbu var visu. “Man ir viens ļoti pozitīvs piemērs par kādu savu skolēnu, kurš nebūt nebija labākais fizikā, bet viņš atsaucās manam aicinājumam nākt uz papildstundām, ja vēlas. Tā kopš 8. klases viņš arvien vairāk saprata fiziku, piedalījās olimpiādēs un tagad mācās Rīgas Inženierzinātņu vidusskolā.” 

Tomēr pats, pats svarīgākais ir nepazaudēt aiz mācītā mācību priekšmeta jauno cilvēku, cienīt viņa personību, attīstīt mācīšanās prasmes, veidot viņa pozitīvu attieksmi – ļaut viņam noticēt sev un savai nākotnes perspektīvei.

Kā piesaistīt skolām jaunus un labus pedagogus? Raivis domā, ka viens no veidiem būtu sabiedriskā labuma darbs. “Ir daudzi, kas strādā informācijas tehnoloģiju uzņēmumos, bet,  būsim godīgi, neviena skola nevarēs programmētājam samaksāt par tām informātikas stundām to, ko viņš saņem uzņēmumā par vienu konsultāciju. Skolā viņš mēnesī tādu skaitli neredzēs. Bet, manuprāt, būtu gana daudz šādu profesionāļu, kas varbūt reizi nedēļā būtu gatavi atnākt uz skolu un dalīties ar savām zināšanām sabiedriskā labuma statusā. Ja šobrīd kāds tā gribētu darīt, diemžēl pretī ir Ministru kabineta noteikumi par nepieciešamo izglītību, piemēram, cilvēks ar doktora grādu kvantu fizikā nedrīkst mācīt bērniem fiziku arī tad, ja to ļoti, ļoti vēlas.”