Uzziņa: Vēsturiski internātskolas ir veidotas kā “pagarinājumi” bērnunamiem ar izglītojošu un sociālās aprūpes funkciju.
Liela daļa bērnu internātskolās ir no maznodrošinātām ģimenēm, kur, iespējams, sociāli ekonomiskais stāvoklis ir ļoti zemā līmenī. Daļa internātskolu jaunieši ir ar vienu vecāku vai bez vecākiem.
Ir daļa jauniešu ar mācību un uzvedības grūtībām, skolas ar viņiem netiek galā, skolēni nomaina vairākas skolas, tad nokļūst internātskolā.
Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riski bieži kļūst par iemeslu jaunieša nokļūšanai internātskolā.
Vecākiem, kuri nolemj bērnu aizsūtīt uz internātskolu, būtu nepieciešams atbalsts bērna audzināšanā.
“Ja vecāks spēs saprast, ko vēl var darīt sava bērna labā, tas noteikti to situāciju varētu uzlabot. Neviens cits no ārpuses nevar to situāciju tik ļoti uzlabot, kā vecāki no iekšpuses,” pauž Rīgas SOS ģimeņu atbalsta centra pārstāvis, psihologs, pusaudžu atbalsta persona Miks Valters.
Lielākā daļa jauniešu, kuri nonāk internātskolā, nojauš, kāds ir tam iemesls. Speciālists saskata problēmu bērnu spējā pielāgoties gan internātam, gan mājām, jo vides un noteikumi ir atšķirīgi. Mazākiem bērniem ir grūtāk ar pielāgošanos, lielākajiem tas izdodas vieglāk.
Atbalsta personālam internātskolās ir jābūt spēcīgam, jo jaunieši ir ar dažādām problēmām. Pēc internātskolām pret bērniem sabiedrība ir atbalstoša un mēģina viņus integrēt, uzskata Miks Valters.
Uzziņa: Ilgstoša uzturēšanās internātā var mazināt bērna izpratni un interesi par ģimeni.
