«Kamoliņš un kastīte» – Inese Zandere realizējusi senu ģeometriskas bērnu grāmatas ieceri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Divi ģeometriski varoņi, kas, savā starpā sacenšoties, mēģina atrast līdzības ar apkārtesošajiem priekšmetiem. Tāds ir stāsts Ineses Zanderes grāmatā "Kamoliņš un kastīte", ko laidusi klajā bērnu grāmatu izdevniecība "Liels un mazs". Stāstu papildina Ernesta Kļaviņa ilustrācijas.

Lakoniska, skaidra, īsa – tā var raksturot jauno grāmatu "Kamoliņš un kastīte". Vēlme pēc šādas grāmatas tās autorei Inesei Zanderei radās jau sen.

"Mani faktiski iedvesmoja arī kaut kad sen atpakaļ dzirdēts reāls stāsts par vienu meitenīti, kura, piemēram, rādīja mammai virtuvē ķeblīša caurumiņus – tādus, aiz kuriem ķeblīti paceļ. Daudziem ķeblīšiem ir apaļi caurumiņi. Rādīja un teica – poga. Respektīvi, bērniem patīk tā spēle – sameklēt formas dažādos priekšmetos un izspēlēt to visu. Tā laikam ir mazākā, nu, ja neskaita ''Bikibuku'', grāmatiņa, kāda man jebkad ir bijusi bērniem. Un tā ir ģeometriska grāmatiņa. Jo tā stāsta par diviem draugiem. Aplīti un taisnstūrīti, kuri spēlējas kā bērni. Viņi šīs formas saskata arī visur apkārt. Un viņi spēj ģeometrizēt savā iztēlē pat tādu radījumu kā kaķis, kurš galīgi nav ģeometrisks," par grāmatu stāstīja autore Inese Zandere.

Zandere norāda, ka izvēlētās figūras grāmatas stāstā konkurē, meklējot aizvien vairāk līdzību ar apkārtesošajiem objektiem. Lai gan bija konkrētas vīzijas par to, ka, piemēram, šīm ilustrācijām jāizvēlas pēc iespējas mazāk krāsu, darba procesā veidojās pāris problēmas.

"Tas rezultāts ir ļoti vienkāršs, bet ceļš uz viņu bija īstenībā garš. Mēs nomainījām… man liekas, šis ir kāds trešais variants, trešā iterācija, kā izskatās kamoliņš un kastīte. Šie zīmējumi ir ļoti vienkārši, tāpēc ka tika atmests viss sarežģītais, kas sākumā bija," skaidroja grāmatas mākslinieks Ernests Kļaviņš.

''Ernesta izpildījums manai idejai viņa vizualizācijā ir ļoti adekvāts, tā varētu teikt. Tur tiešām nav nekā lieka, un tas man ārkārtīgi patīk. Tāda līniju skaidrība, un arī domas skaidrība," pauda Zandere.

Lai gan sākotnēji visus tēlus bija plānots attēlot ģeometriski, gala versijai izvēlētas organiskākas formas, kas vairāk atbilstu reālajiem dzīvniekiem.

Zandere stāstīja, ka "grāmatai, protams, var būt arī kaut kāds pedagoģisks vai audzinošs mērķis, bet tas it kā nekad nedrīkstētu būt galvenais. Man vienkārši būtu prieks to nodefinēt tā, ka tā ir spēlēšanās ar pasauli. Var saskatīt figūras, var saskatīt kaut ko citu pasaulē, un tas viss ir spēles iemesls. Labs iemesls, iegansts spēlei. Un padara to bērnu dzīvi interesantu. Un ne jau tikai tāpēc, ka viņam kaut kas ir jāapgūst."

Grāmatas stāsta varoņu piedzīvojumiem var sekot līdzi ikviens, tomēr īpaši aizraujoša tās būs bērnudārza vecuma bērniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti