4. studija

Vai Latvijas novados sākusies bīstama tendence - autobusu šoferi nepiestāj pieturās?

4. studija

Ceturtā studija. Kad OCTA nedarbojas. Divi elektroniskie paraksti

Vai bērnudārza pasākumā pieaugušajiem vajadzētu demonstrēt falliskos simnbolus?

Kam tas burkāns traucē? Bērnudārza pasākumā folkloras kopa demonstrē falliskos simbolus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Sabiedrisko mediju portāla LSM.lv Bērnu satura redakcija saņēma video, kurā redzama Ziemassvētku svinēšana latviskās tradīcijās bērnudārzā Līvānos, piedaloties vietējai folkloras kopai. Vecāki ir neizpratnē par ķekatnieku tērpos izmantotajiem falliskajiem simboliem un padomju laiku atribūtiku. Vai šāda svētku svinēšana ir atbilstoša pirmskolas vecuma bērniem – skaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija".

Vai ir pieņemama nepārprotama fallisko simbolu izrādīšana bērnu klātbūtnē un padomju atribūtika laikā, kad tepat netālu agresorvalsts uzbrūk Ukrainai – raidījums lūdza komentāru folkoras pētniekam Ingum Barovskim.

"Tas, ko es redzēju šajā video, – nu, es nezinu, vai šis formas tērps ir iekļaujams kādā no mitoloģijas slāņiem!" pauda Barovskis. "Jo arī rituāliem, lai kādi tie būtu – vai tie būtu modernizēti vai tie būtu postmodernizēti, vai tie būtu tradīciju performance, – tiem ir katram sava vieta. Es teiktu, ka šajā gadījumā vienkārši kaut kas nav tajā vietā, kur tam būtu jābūt."

Savukārt folkloras kopa "Ceiruleits" ir pārliecināta, ka viņi ķekatojuši vislatviskākajās tradīcijās.

"Mēs ķekatās ejam pēc lokālajām tradīcijām, un mūsu maskas jau vismaz 20 vai 25 gadu garumā ir pētītas – kā Līvānu novadā ir gājuši, un ne tikai Līvānu novadā, arī pārējā Latgales reģionā. Praktiski mēs esam vienīgie, kuri līdz šai dienai vēl saglabā tās maskošanās tradīcijās mūsu pusē," uzsvēra folkloras kopas vadītāja Anna Kārkle, piebilstot, ka tagad moderna ir "helovīnu" svinēšana, kas bieži vien saistīta ar vandālismu.  

Iespējams, helovīni izjaukuši mūsu latviskās tradīcijas, iespējams, ka šajā dienā kāds apmētājas ar olām, bet – kā izskaidrot latviski dziļajās budēļu tradīcijās PSRS laika atribūtiku?

Kārkle norādīja, ka bērnu vecāku uztraukumam par padomju simboliku neesot pamata, jo "maskās iet un ģērbjas tādos apģērbos, kurus sen vairs nelieto, kuri ir izmesti", un tā esot kā parodija par tiem laikiem.  

Iespējams, katram var būt sava mēraukla un ieskati, kā jāizskatās latviešu tradīcijās balstītam ķekatniekam. Bet kāpēc pieaugušiem cilvēkiem jādemonstrē falliskie simboli bērnudārzā?

"Tas bija tieši burkāns ar diviem sīpoliem, un, lūk, šeit parādās nezināšana. Es domāju, ka šajā reizē bērniem tas burkāns un tie sīpoli neko neatgādināja; viņi bija priecīgi. Nu kam tas burkāns traucē? Viņi tur redzēja burkānu, nevis kaut ko citu," skaidroja Kārkle.  

Tā kā folkloras kopa viesojusies vairākās pašvaldības iestādēs, raidījums vaicāja arī Līvānu atbildīgajām personām – vai viņiem nešķiet, ka, iepazīstinot bērnus ar tautas tradīcijām, iespējams, kaut kas pāršauts pār strīpu?  

Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle sarunu novirzīja uz citu tēmu:

"Viena daļa vecāku atkal brīnās par šādu sakāpinātu reakciju. Man kā pašvaldības vadības pārstāvei ir jautājuši, kāpēc neviens neuztraucas par to, ka, piemēram, Latvijas skolās pirmajās klasēs bērni pīpē "veipus" vai cigaretes? Varbūt par to vairāk vajadzētu aizdomāties, nevis par maskošanās tradīcijām!"

Viedokļi atšķiras. Kamēr satrauktie vecāki un arī "4. studija" skaidri un gaiši redzēja falliskos simbolus bērnu acu priekšā, Līvānu pašvaldības pārstāve tos nemanīja un apgalvoja – "tā bija budēļos iešana un maskošanās tradīcija".

"Šeit netika demonstrēti falliskie simboli, šeit notika budēļos iešana, tātad – katrs var interpretēt pa savam. Nu tad, lūdzu, izdodiet folkloras ansambļiem kaut kādu valstisko cenzūru, kā viņi drīkst un kā nedrīkst uzvesties, un mēs to ievērosim!"

sacīja Kraukle.

Tomēr Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs uzskata, ka "atsevišķu tēlu atribūtika liek uzdot jautājumus". Pastāv arī Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuri, iespējams, līdz atbildīgajiem Līvānos nav nonākuši, bet tie tomēr ierobežo šāda veida uzstāšanos bērnu priekšā.

"Ir 17 kritēriji. No šiem kritērijiem viens ir, piemēram, ka pasākumam jāatbilst vispārdidaktiskajiem principiem, tostarp – uztverei, bērna vecumposmam. Nu un šajā gadījumā varētu runāt, ka diez vai tas ir ievērots.

Iestādes vadītājam vai pilnvarotai personai ir jāreaģē, ja kādā brīdī šis pasākums varbūt nenotiek, kā pirms tam bija plānots. Nav jākautrējas pārtraukt šī pasākuma norisi, jo droši vien tas vienalga būtu pareizāk, nekā pēc tam veikt skaidrojošo darbu,"

atzina Platonovs.

Kamēr Līvānos uzskata, ka viss ir bijis lieliski un tagad tiek grauts vietējā folkloras ansambļa tēls, citviet viedokļi par to, kas būtu jāredz maziem bērniem, tomēr atšķiras.

"Es uzrunāju piecgadnieku, sešgadnieku vecākus un uzrunāju pirmklasnieku vecākus; tā kā trīs grupas, tā nav nekāda lielā aptauja. Bet neviens no šiem vecākiem nepiekristu, ka viņu bērniem pasākumā tas būtu jāredz, apgalvojot, ka viņu bērni nav gatavi saprast šādu saturu," atklāja sabiedrisko mediju portāla "LSM.lv" bērnu satura redaktore Ināra Antiņa.

Folkloras pētnieks apstiprināja:

"Rituālu mēs varam izpildīt, kā mēs gribam, kā mēs jūtam, kā mēs vēlamies, bet vēlreiz jāuzsver tas, ka rituālam ir sava vieta un sava auditorija. Šeit tā auditorija rada tos jautājumus."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti