Jēdziens “dzīvesspēks” nāk no angļu valodas (resilience) un cēlies materiāla zinātnē, tas raksturo materiāla spēju atgūt savu oriģinālo formu pēc deformācijas, skaidro Martinsone.
Dzīvesspēks – pielāgošanās process, kurā ne tikai atgūstas no pārdzīvotajām grūtībām, bet arī piedzīvo izaugsmi.
Ģimenes dzīvesspēks
Ģimenei kā sistēmai ir potenciāls izturēt un atgūties no nelabvēlīgiem dzīves notikumiem. Nelabvēlīgi dzīves notikumi – nopietnas krīzes, zaudējumi, traumas, hroniskas slimības, pastāvīgas grūtības, nozīmīgas pārmaiņas. Ja, kopīgi ejot cauri ciešanām, ģimene var saliedēties, savstarpēji atbalstīt viens otru, pārgrupēties – tas paver ceļu izaugsmei, aizsargā un pārrauj negatīvu starppaaudžu pārnesi.
Dzīvesspēku veicina (Ungar, 2011):
- Struktūra un sekas
- Kontroles izjūta
- Drošība un atbalsts
- Vecāku–bērnu saikne un daudzas citas spēcīgas attiecību saites
- Piederības izjūta
- Tiesības un pienākumi
- Pozitīva identitāte
Kādas prasmes jāattīsta, lai stiprinātu dzīvesspēku?
- Komunikācijas prasmes
- Kritiskā domāšana (novērtēt situāciju, pieņemt lēmumus)
- Empātija
- Motivācija un neatlaidība
- Problēmu risināšana
- Pašcieņa (atzīt sevi un justies spējīgam un vērtīgam)
Prasiet savu bērnu skolām un bērnudārziem, vai viņi īsteno sociāli emocionālās mācīšanās vai garīgās veselības veicināšanas programmas.
Vecāku lomas trīs vaļi: mīlestība, pārraudzība, paraugs.
Rokasgrāmata vecākiem dzīvesspēka veicināšanai ģimenē:
Uzziņai:
Konferencē "Ģimenes dzīvesspēks: pieredze, pieņemšana un atbalsts" skartas aktuālas ģimenes attiecību, izaugsmes, izglītības un šī brīža notikumus atspoguļojošas tēmas, par kurām konferencē runāja zinoši un pieredzējuši eksperti. Tiešsaistes konferenci organizjēja Latvijas Radio 1 raidījums "Ģimenes studija", atzīmējot Starptautisko ģimenes dienu.
