Kādā vecumā sāk domāt par seksuālo orientāciju? Skaidro psihoterapeits

Pusaudžu vecumā prāts un ķermenis spēj izšķirt un meklēt to, kas patīk, interesē un uzrunā. “Pusaudžu vecums iesākas ar pubertāti. Ķermenī rodas ļoti daudz dažādu hormonu un ķīmijas. Daļa no šīm ķīmijām rada seksuālo spriedzi vai uzbudinājumu,” skaidroja psihoterapeits.

Pusaudži meklē, kur atbrīvoties no seksuālās spriedzes, un tas ir dabisks process, norādīja Konstantinovs. Par seksualitāti jaunieši nereti informāciju meklē filmās un pornogrāfiskos materiālos, kur daudzi gūst idejas par seksualitāti.

"Seksualitāte nav tikai iekšēji ķermeniska lieta, to veido sabiedrība. Pusaudžu vecumā mēs kaut ko jūtam, un tad skatāmies, ko dara citi," skaidroja Konstantinovs.

Seksuālo orientāciju veido gan tas, kādi esam piedzimuši, gan vide, kurā dzīvojam, – tas ir ļoti sarežģīts salikums, kurā “viena lieta, ko bērns kaut kur ierauga” neietekmēs visu, skaidroja psihoterapeits.

Vaicāts, kā vecākiem runāt ar bērniem par seksuālo orientāciju, ja ir aizdomas, ka tā ir netradicionāla, Konstantinovs sacīja, ka pašiem šādas sarunas uzsākt nav vērts – jāgaida, kad to darīs bērns. Pusaudži spēj atrast labus veidus, kā vecākiem pavēstīt par savu orientāciju, piemēram, uzcepot kūku LGBT kopienas krāsās.

"Daudzi raksta vēstules saviem vecākiem, kas ir labs veids. Ja ir jārunā ar vecākiem, var uznākt stress un sākties strīdi. Vēstulēs var visu paskaidrot un nosūtīt," sacīja psihoterapeits.

Vienlaikus Konstantinovs stāstīja, jauniešiem daudz lielāka aktualitāte par seksuālo orientāciju ir dzimumindentitāte.  "Liekas, ka seksuālā orientācija jauniešiem vairāk vai mazāk ir pieņemta lieta, un par to daudz nedomā. Dzimumidentitāte nav tikai viens vai otrs virziens – esmu puika vai meitene. […] Parādās aizvien jaunas identitātes – nupat veidojot sarakstu, atradu 70 jaunus identitātes veidus," par tendencēm stāstīja psihoterapeits.