Iesakām pašiem mazākajiem!
Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!
Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.
Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par svešvalodu apguvi bērniem agrīnā vecumā.
Kādā vecumā vislabāk sākt mācīties svešvalodas?
- Svešvalodu var sākt apgūt tad, kad apguvis dzimto valodu!
- Divas valodas vienlaicīgi bērnam tikai sajauks galvu un nedos rezultātus!
- Valodas jāmāca pakāpeniski vienu pēc otras!
- Ja no mazotnes vienlaicīgi mācīsies divas valodas, beigās nevienu labu neiemācīsies!
Šādi un vēl citi apgalvojumi bieži tiek lietoti, uzskatot, ka bērns agrīnā periodā nav spējīgs apgūt vairākas valodas.
Speciālisti apgalvo, ka vairāku valodu apgūšana paralēli jau agrīnā bērna vecumā ir iespējama, ja tiek ievēroti dažādi priekšnoteikumi – svešvalodas apguve nav uzspiests process, tas notiek dabiski bērna vecuma posmam un attīstības līmenim atbilstīgi.
Pirmsskolas izglītības iestādes “Maziņš kā jūra” vadītāja Arita Lauka stereotipus par svešvalodu mācīšanos agrīnā vecumā skaidro ar pieaugušo nepietiekamu izpratni: “Pieaugušajiem par svešvalodu mācīšanu bērniem gribētos vienu pareizo atbildi, bet tā nav. Agrīnā vecumā bērniem ir liela smadzeņu kapacitāte apgūt valodas dabiskā ceļā – ja valoda ir dabiskā vidē, dabiskā bērna interesē, tad bērns valodu var ātri iemācīties. Arī dzimto valodu bērns apgūst tāpat – dziesmas, ikdienas situācijas, darbiņi, zīmēšana, spēles.”
Brīvās Māras skolas skolotāja Laima Zandarte māca angļu valodu maziem bērniem, izmantojot muzikālu pieeju un spēles metodes. Viņa uzskata, ka katram bērnam ir spējas apgūt vairākas valodas. Protams, ir atsevišķi izņēmumi – bērnam ir logopēdiskas grūtības vai vispārīgas mācīšanās grūtības. Kā īpašu noteikumu pedagoģe uzsver pieaugušo (vecāku, pedagogu) atbildību: “Ja sekmīgi un konsekventi ievēro, ka viens cilvēks konsekventi runā ar bērnu vienā valodā, tad vēlāk bērns perfekti runās šajā valodā ar konkrēto cilvēku.”
Daudzvalodība var būt gan ģimenē, gan mācību iestādēs.
Svarīgi, lai daudzvalodība ir dabīgs process, kas sagādā prieku un izraisa bērna interesi.
Nepieciešamība zināt vairākas valodas
Pasaule ir ļoti mainījusies, šobrīd visa mūsu sabiedrība ir daudzvalodīga.
Jau no bērnības bērns dzird un ir atvērts valodu apguvei. Lieliskas valodas apguves iespējas dot tehnoloģijas, jau no agrīna vecuma bērns neapzināti var mācīties svešvalodas, skatoties multfilmas, klausoties dziesmas vai spēlējot spēles.
Vecāki kā lielu problēmu Latvijas izglītības sistēmā saskata nespēju visās izglītības iestādēs nodrošināt pietiekami labu izglītību bērniem ar ļoti labām kādas svešvalodas zināšanām. Citu bērnu zināšanas ir daudz zemākā līmenī, un skolotājam nav iespējas pievērsties atsevišķu skolēnu labajām zināšanām.
Arita Lauka uzskata, ka nav iemesla satraukumam - bērna agrīni apgūtā svešvaloda ir dziļa un dabiska, tā nekur nepazūd pat tad, ja šķiet, ka kādā periodā valoda netiek pielietota tik intensīvi.
