Eksāmeni ir nozīmīgs posms cilvēka dzīvē, noslēdzoties kādam svarīgam mācību posmam. Tie saistās ar papildu stresu un cerībām uz labu iznākumu, skaidroja klīniskā veselības psiholoģe, KBT terapeite Inese Elsiņa.
Rīgas Biznesa skolas bakalaura programmu vadītājs un līderības treneris Klaudio Rivjera Ķīnā iepazinies ar senu sistēmu – lai varētu strādāt svarīgos amatos, jākārto nozīmīgi eksāmeni. Mūsdienās ar tehnoloģijām ir pieejamas vairākas iespējas pārbaudīt savas zināšanas.
Ja no viena eksāmena ir atkarīgs daudz kas nākotnē, tas ir nozīmīgs, tad stresa līmenis ir ļoti liels. No psiholoģiskās puses nav tikai objektīvi apstākļi, ir arī subjektīvi.
No ģimenes ir daudz atkarīgs, īpaši emocionālais atbalsts un izpratne par lietas būtību. Ģimenei jābūt atbalstam. Arī katrs cilvēks emocionāli ir citāds, katram savas personības iezīmes, klāt nāk situatīvā trauksme, skaidroja Elsiņa.
Ļoti svarīgi mēģināt izveidot mācību procesa ceļa karti, kas ir pielāgota katram jaunietim. Eksāmenam ir ilgtermiņa sagatavošana.
Pedagogiem un vecākiem ar jaunieti būtu ieteicama saruna 20 minūtes dienā – viens pret vienu, lai saprastu, kā saplānot darbu. Tādā veidā sagatavojam jaunieti dzīvei, jo pārbaudījumi dzīvē ir visu laiku. Svarīgi, lai slodze ir visu laiku, lai ir, ko darīt.
Stress nav slikts, jo dzīvē vienmēr būs stress. Sagatavot skolēnus dzīvei ar stresu ir labi, bet svarīgi – kā tas notiek, skaidroja Rivjera.
Jo tuvāk nāks eksāmens, jo situācija būs bažīgāka. Katram sevi jāpieradina pie domas, ka stress dzīvē būs.
Stress ir labs, tas mobilizē. Saprast darba jēgu, pārveidot eksāmenu par pozitīvu izaicinājumu ir svarīgi.
Skolā jāmāca, kā ķermenis reaģē, kad ir stresa situācija. Kad uztveram kādu notikumu kā ārkārtīgi nozīmīgu, baidāmies, ka var neizdoties. Tikai izprotot mehānismus, tos var ietekmēt – nomierināt ķermeni un nervu sistēmu, pauda Elsiņa.
Vecāki bažījās, ka skolas noslēguma pārbaužu grafiks ir pārāk blīvs.
Valsts Izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka, kāda ir pārbaužu darbu kārtība un grafiks. Piemēram, šajā mācību gadā ir pieci eksāmeni 9. klasēs. Uz eksāmeniem jāskatās skolas kontekstā kompleksi, jāņem vērā, ka eksāmenus kārto arī vidusskolēni. Starp eksāmeniem ir jābūt vismaz 24 stundām.
