Vecākiem par bērnu uzvedību
Palīgs vecākiem bērnu audzināšanas un uzvedības jautājumos:
Mēs rakstīsim par: Disciplinēšanas kļūdām; Ķermeņa valodu; Audzināšanas sekvencēm; Sodīšanu;
Sagatavotās tēmas:
Bērnu emocionāla uzvedība sabiedriskās vietās
Bērnu kliegšana, bļaušana, raudāšana publiskās vietās nav retums, šādas reizes ir emocionāli saspringtas gan bērniem, gan vecākiem, sarežģītu to dara arī sabiedrības attieksme. Speciālisti vērš uzmanību uz šādas uzvedības iemesliem un ietekmēšanas iespējām. Vecāki vēlas zināt, kā rīkoties, kā audzināt bērnu, lai no šādām situācijām izvairītos.
Pirms divu gadu vecuma bērna emocionālās spējas nav nostabilizējušās, var emocionālās izpausmes nedaudz mazināt, bet tāds padoms vecākiem, ka bērni klusi un rātni pildīs pieaugušo ieteikumus, nevar būt, jo tas nav iespējami. Protams, uzvedībā ir svarīgs arī bērna temperaments, tāpēc bērni uzvedas atšķirīgi vienā situācijā, pauž centra "Dardedze" klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma.
Mazajiem īpaši grūti pārslēgties dažādām situācijām, kā vienu no bērnu emocionālās uzvedības iemesliem min biedrības "Tēvi" vadītājas un FB grupas "Normāli vecāki" veidotāja Elīna Kļaviņa.
Četru bērnu mamma Ilze Dzene dalās ar savu pieredzi – viņa pēc tam, kad bērni pēc bērnudārza noguruši lielveikalā uztaisīja pusstundu garu histēriju, vairs nogurušus bērnus uz veikalu neved. Vai arī izņem bērnus no dārziņa ātrāk, kad bērns ir mazāk noguris.
Nogurums ir viens no galvenajiem bērnu niķu iemesliem; ja vēlas kur kopā doties, tad bērna nogurumu jāizvērtē, ja nepieciešams, maina dienas ritmu vai rēķinās ar grūtībām, uzskata Elīna Kļaviņa.
Ne mazāk emocionāli nogurdinošs bērnam ir prieks, kāda notikuma gaidas un augstas intensitātes emocionāls sasprindzinājums.
Bērna emocionālās reakcijas ir arī tāpēc, ka nepietiekami attīstīta runa, lai spētu pateikt, ja kas fiziski sāp, vēlas ēst vai dzert, nevar nosaukt vārdā savas fiziskās un emocionālās sajūtas, tad to izpauž ar raudāšanu.
Vērtīgi, ka pieaugušie komentē bērna darbību, rīcību, jo bērns neprot pateikt sajūtas un to, kas ar viņu notiek.
Krišana uz zemes lielveikalos ir klasika, par kuru sabiedrībā bieži neiecietīgi runā.
Visi vecāki ir teikuši „mans bērns tā nedarīs”, bet tā notiek, jo veikalā bērnam ir tik daudz kairinājumu, ka bērnam to emocionāli grūti izturēt. To pamana arī tāpēc, ka sabiedrībā ir liels nosodījums par šādu rīcību, vecākiem ir vainas sajūta, dusmas, kauns, jo ir sajūta, ka viņi nav pietiekami labi un perfekti vecāki.
Bērnu dusmu iemels var būt arī tas, ka vecāki nepērk to, ko vēlas. Šajos gadījumos nedrīkst pieļaut, ka bērns gūst virsroku, jo pakļauties bērna šantāžai nebūtu vecāku pareiza rīcība. Vecākiem jābūt konsekventiem savās prasībās, vienādi gan mājās, gan sabiedriskās vietās.
Tomēr kopumā vecākiem jāpieņem, ka bērns lielveikalā neprot tikt galā ar savām sajūtām un tas ir normāli.
Vecākiem svarīgi nekļūt par divgadnieku šajā emocionālajā situācijā, vecākiem jāatceras, ka šādā stresa situācijā jābūt mierīgam, lai palīdzētu bērnam, jo bērns nespēj tikt galā ar emocijām.
Kā reaģēt uz svešinieku iejaukšanos bērnu audzināšanā
Ir situācijas, kad kāds sabiedrībā pārkāpj robežas ar bērnu audzināšanu un padomu došanu, tad vecāku ziņā ir - kā reaģēt. Vislabāk noturēties un nenolaisties līdz emociju izvirdumam.
Pieaugušie mēdz pievērsties kādai situācijai sabiedrībā, kur aizrāda vecākiem par bērnu audzināšanu, apģērbu, rīcību, biedē bērnu, draudot, ka paņems līdzi, tā vēloties, lai bērns maina uzvedību.
Visticamāk, cilvēks, kurš neievēro citu robežas, pats piedzīvojis, ka viņa robežas neievēro.
Šādās situācijās būtu labāk vecākiem palīdzēt, ne audzināt un biedēt bērnu.
Iejaukties nepieciešams situācijās, kad bērnam draud briesmas, netiek ievēroti drošības noteikumi, ir kritiskas situācijas vai vecāku rīcība var nodarīt bērnam emocionālu un fizisku kaitējumu.
Emocionāli grūtāk risināt situācijas, kad padomus dod tuvi cilvēki, bieži vecvecāki. Tam pamatā ir fakts, ka viņi saņēmuši citādu audzināšanu, savu pieredzi izmantojuši savu bērnu audzināšanā un vēlas, lai to izmanto arī mazbērnu audzināšanā. Tuvu cilvēku padomi bērnu audzināšanā ir sāpīgāki un grūtāk pārvarami. Tomēr nepieciešams savas domas teikt atklāti un likt robežas, jo par bērna audzināšanu atbildīgi ir vecāki.