Nesen daudzus no mums pārsteidza un satrauca ziņa, ka kādā Rīgas skolā pirmklasnieks ir izlēcis pa trešā stāva logu. Bērns savainojās, bet izdzīvoja. Plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka skola atteicās īsti izpaust ziņas par to, kāpēc un kā tieši notika nelaimes gadījums. Situāciju komentēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, sakot, ka skolas vadība departamentam paziņojusi, ka bērns ir izlēcis pa trešā stāva labierīcību logu, jo tualetes durvju mēlīte bijusi iesprūdusi un tās nav izdevies atvērt.
"Telpā bija divi zēni, un viens zēns reaģēja tā, ka viņš gāja pie durvīm. Nevaru pateikt, kā viņš lika manīt, ka viņš ir iesprūdis tajā telpā, ka vienkārši nevar attaisīt, vai klapēja pa durvīm, vai sauca; bet otrs zēns reaģēja savādāk, viņš saprata, ka netiks ārā, attaisīja logu, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir," pauda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Inese Štekele.
Izskanēja arī informācija, ka, iespējams, bērns nolēmis izlēkt pa logu, nevis sagaidīt pieaugušos, kas atvērtu durvis, jo mācību iestādē tādu rīcību mācījuši ugunsgrēka gadījumiem un ieteikuši kā risinājumu, ja esi nonācis slēgtās telpās dzīvības briesmu gadījumā. Protams, nevis situācijā, kad aizkritušas tualetes durvis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vecākā inspektore Viktorija Gribuste pauda, ka VUGD izsaukuma uz šo gadījumu skolā nebija. Pēc notikuma veica ugunsdrošības pārbaudi šajā skolā.
Bērniem vajadzētu zināt, ka notiekot negdījumam, jāzvana uz 112,
uzsvēra Gribuste.
Katrai skolai ir noteikts drošības instruktāžu skaits klasēm, tēmas ir dažādas – ugunsgrēki, bīstamība uz ledus, evakuēšanās, ātrās palīdzības izsaukšana un citas. Teoriju bērni zina, bet maz runā par stresu un emocijām ārkārtas situācijā. Nekad nevar paredzēt, kā katrs bērns rīkosies ārkārtas situācijās, skaidroja Jūrmalas Aspazijas skolas skolotāja Liene Jankovska.
Ar bērniem jārunā par konkrētām situācijām, analizējot tās ikdienā, piefiksējot bīstamus mirkļus.
Izglītības eksperte un pētniece Solvita Lazdiņa uzsvēra, ka svarīgi, lai pieaugušie ir klāt dažādās situācijās, mācot drošību ikdienā praktiski, kad pieaugušais caur attiecībām un mācībām apgūst konkrētas prasmes – dinamiskā drošība visas iespējamās situācijās palīdz analizēt.
Jāmāca domāt trauksmes situācijās, ka ir apstākļi, kad jārīkojas citādi, jānotiek emociju regulācijai, lai pieņemtu lēmumu. Nepieciešams bērniem mācīties problēmrisināšanas prasmes, skaidroja Latvijas Universitātes lektore, klīniskā un veselības psiholoģe Inese Lapsiņa.
VUGD mājaslapā ir pieejami dažādi testi un uzdevumi, materiāli, lai palīdzētu bērnam izprast dažādas situācijas un rīcības tajā.
Lazdiņa akcentēja, ka vienīgais veids, kā var uzlabot situāciju, – sarunāties ar bērniem.
