Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par skolēnu apğērbu izvēli, pašizpausmi un skolas noteiktajām robežām apğērba izvēlē.
Galvenais arguments apģērba izvēlē - bērns uz skolu nāk mācīties.
Ērtība, lietišķs apģērbs, lai visi justos komfortabli viens otram blakus. “Skola ir lietišķa vide, apģērbs nav tas, uz ko likt uzsvaru,“
viedokli pauž Rīgas 64. vidusskolas direktors Ernests Sviklis.
Daudzas skolas ir izvēlējušās skolēnu formas, no tām var izvēlēties dažādus variantus. Mazāko klašu skolēni ir priecīgi, jo forma dod piederības sajūtu un disciplinē. Pieredze ar skolas formu skolās ir dažāda. Visbiežāk no pirmās līdz ceturtajai klasei ir formas, dažviet arī vēlākās klasēs.
Formas no vecāku puses ir ļoti atbalstītas, tā ir arī skolas prasība. Bērnu vecāki 64. vidusskolā Rīgā prasa, lai bērniem būtu forma, to ir iespējams komplektēt. Ikdienā tas ir vismaz viens elements ar skolas simboliku.
Formas nozīme nav pārvērtēta, jo tai ir liela sociāla nozīme. Ir svarīgi, ka pirmajās četrās klasēs nav sociālas atšķirības.
Skolas forma ir finansiālais atslogs vecākiem. Tīņu vecumā jauniešiem ir svarīgs zīmols. Skolās, kur ir formas, tīņi var izpausties ar apaviem un T-krekliem.
Ikšķiles Brīvās skolas pieredze rāda, ka var arī ģērbties brīvi, neieviešot obligātus formas noteikumus.
Ģērbšanās izvēli nosaka arī skolas lielums, bērnu skaits, forma, kā ar bērniem strādā. Ja ir alternatīva skola, tad arī var pieļaut alternatīvu apģērbu.
Jāuzsver, ka skolēnu forma nav obligāta, likumdošanā tas nav noteikts.
Skola savos iekšējās kārtības noteikumos var reglamentēt, ko drīkst atļauties, kas ir neatļauti. Noteikumos var pavisam konkrēti norādīt apģērba stilu un detaļas. Skolotāju ziņā nav noteikt kāda bērna ģērbšanās stilu, ja tas nav ierakstīts skolas iekšējās kārtības noteikumos. Bērnam ir jāmācās, ka noteikumi jārespektē.
Svarīgi, ka bērns saprot dažādus ģērbšanās stilus, to pielietošanas laiku, vietu un nepieciešamību.
