Inga strādā Baložu vidusskolā, viņa ir 3. klases audzinātāja un arī mamma četrām meitām - Annai, Katrīnai, Martai un Lotei. Anna un Katrīna jau savā dzīvē, Marta šogad absolvē 9. klasi, bet Lote gatavojas nākamgad uzsākt skolas gaitas.
''Zoom'' sarunā ar Latvijas Radio piedalās Inga un jaunāka meita Lote, kas atrodas savā mājā Katlakalnā, un vecākās meitas Katrīna, kura ar vīru dzīvo Āgenskalnā, un Anna, kura mīt Maskavas forštatē.
Inga stāsta, ka zūmi aizņem viņas ikdienu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Pirmā tikšanās ir pulksten 8 ar saviem trešklasniekiem, ar kuriem izrunā darbus un atgādina, kas jādara.
Inga ir arī speciālā skolotāja, un pēcpusdienā viņai ir individuālās nodarbības ar bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības.
Ingas jaunākā meita Lote ikdienā turpat blakus mammai aktīvi darbojas, viņai no bērnudārza ir iedotas darba lapas, lai varētu sagatavoties skolas gaitām rudenī.
Stāstot par Martu, kas mācās 9. klasē, Inga atzīst, ka ir stresiņš par to, kā notiks iestājeksāmeni ģimnāzijā, jo nav sajūtas, ka viss ir apgūts. Meita pozitīvās emocijas gūst no dejošanas. Inga vērtē, ka Marta nav tik ļoti vērsta uz āru, tāpēc šo laiku ir vieglāk pārdzīvot.
Anna atklāj, ka pēdējos mēnešos ir dīkstāvē, jo strādā apģērbu veikalā lielveikalā. Tagad mājās vairāk gatavo ēst, uzkopj māju, bet nevar sagaidīt, kad varēs atgriezties darbā, ir nogurdinoši visu laiku būt mājās. Sestdienās viņai ir mācības, jo apgūst personālvadību Rīgas Tehniskajā universitātē.
Katrīna strādā bankā un darbs ir daļēji klātienē, daļēji neklātienē. Paralēli viņa studē Rīgas Stradiņa universitātē psiholoģiju, tāpēc dienas ir piepildītas. Katrīna atzinīgi vērtē attālinātās mācības, jo parastā ikdienā daudz laika paņem nokļūšana uz skolu un atpakaļ, tagad vienkārši ieslēdzies, klausies, piedalies un atslēdzies. "Tas tāds jauks aspekts," vērtē Katrīna.
Kalvis strādā Latvijas Universitātes sporta centrā, arī darbs ir daļēji klātienē un daļēji attālināti. Arī viņš mācās un iet pastaigās ar suni.
Bet kā klājas skolotājam šajā laikā, vai ir kādas priekšrocības?
"Skolotājam skolā ar bērniem notiek enerģijas apmaiņa, tu stāsti, tev pasmaida pretī. Šobrīd nav tās enerģijas apmaiņas, it sevišķi, kad vecākie skolēni neslēdz kameras, ir sajūta, ka visu laiku dod, bet neko atpakaļ nesaņem," vērtē Inga.
Inga atzīst, ka ļoti rūpīgi jāgatavojas stundai, jādomā, ko parādīt ekrānā, lai labāk saprastu.
"Skatoties uz mazajiem trešklasniekiem, var redzēt, ka viņiem pietrūkst draugu, viņi ir noguruši mājās sēdēt. Pietrūkst, ka uz vietas daudz strādāja pāros un grupās," stāsta Inga.
Tāpēc viņa ir uztaisījusi arī savējiem "starpbrīža čatu", kur var parunāt par visu ko, arī pēc stundām tie, kuri vēlas, var palikt ilgāk zūmā un parunāties, jo var just, ka bērni ir noilgojušies pēc skolas. Skolas sajūta pietrūkst.
Inga atzīst, ka attālinātais darbs prasa vairāk laika. Skolā ir 40 minūšu stunda, kuras laikā klasē staigā, redzi, ko bērni dara, parādi, ja vajag, kaut ko palabo. Tagad ir tā pati 40 minūšu stunda un bērni darbiņus sūta pēc tam.
"Tajā brīdī es ieraugu, ka kaut kas aizgājis greizi, katram individuāli skatos, tev tur jāpalabo, rakstu.
Laiks paiet uz atgriezenisko saiti. Liekas, ka svarīgi bērnam iedot to emociju, kad viņš pilda, nevis pēc nedēļas, kad atnesīs darbiņu. Viņam arī ir uzreiz gandarījuma sajūta, man mierīgs prāts, ka apguvis to lietu, ka viss ir kārtībā," atklāj Inga.
Pavisam mierīga sajūta par to, ka šajā laikā viss būs apgūts, viņai nav, lai arī kopumā liekas, ka svarīgākās lietas ir iedotas.
Anna vērtē, ka skolotāji šobrīd ir ļoti piekusuši un viņas mamma noteikti strādā uz visiem simt, jo viņai ir svarīgi, lai visi sapratuši un labi sapratuši, lai arī būtu interesanti apgūt.
Katrīna redz, ka skolotāju darba diena ievelkas un ir nebeidzama šobrīd. Nebrīnās, ka mammai brīvdienās gribas iet ārā un braukt ar riteni, aizvērt datoru.
