Ja vecāki, kuri dzīvo šķirti, par bērna dzīvošanas laika dalīšanu pie viena vai otra vecāka mēdz jautāt: “Kāds būtu ideālais dalījums?” atbilde ir vienkārša – “Ideāli ir, ja vecāki dzīvo kopā.”
Dzīvošana pie viena un otra vecāka nav ideālā, bet kompromisa situācija.
Ja vecāki nevar dzīvot kopā, tad jāizvēlas citi varianti, tie ir vairāki – bērns dzīvo ar vienu no vecākiem (ar otru satiekas, iespējams, arī zaudē attiecības); bērns dzīvo pie abiem vecākiem pārmaiņus (tātad bērnam ir divas mājas). Trešā iespēja ir ļoti labas tēva un mātes attiecības, kaut šķīrušies, iespējams, dibinājuši jaunas attiecības, ir citi bērni, bet iespēju robežās ģimenes satiekas – svin kopējus svētkus, brauc kopējos atpūtas braucienos, kopā pavada laiku.
Kā bērnam labāk?
Bērns līdz trīs gadu vecumam vairāk pieķeras tam vecākam, ar kuru pamatā dzīvo kopā. Mazākam bērnam ir svarīgas rotaļlietas, gulta, māja, ierasta vide. Tāpēc dzīve pamatā pie viena no vecākiem mazākiem bērniem ir emocionāli vieglāk pieņemama.
Vēlamāk, ja ir viena vieta, kur bērns dzīvo pamatā, pie otra vecāka pavada kādu laiku. Vecākiem bērns jāizjūt, jāievēro viņa sajūtas un vēlmes, lai bērns neizjustu stresu.
Bērnam ir skaidri jāsaprot, kādas izmaiņas gaidāmas pēc vecāku šķiršanās – vecāki nedzīvos kopā, bērnam būs divas mājas un, iespējams, divas ģimenes. Ja kāds no vecākiem dibina jaunas attiecības, kurās jau ir bērni, arī tas bērnam ir jāzina.
Bērnam ir jāzina, kurās dienās dzīvos pie kura no vecākiem; ja kas izmainās, tad bērnam tas jāpasaka un uzreiz jāsarunā, kad nokavēto laiku pavadīs kopā. Svarīgi bērnu nemānīt.
Psihoterapeites Inese Putnieces pieredze rāda, ka tā var notikt ar laiku – bērns atsvešinās no vecāka, ar kuru pamatā nedzīvo kopā.
Tāpat, ja bērns gaida tikšanos, bet tā nenotiek, bērns var būt emocionāli pāruzbudināts, tas var izpausties pat fiziskā saslimšanā. Šādos gadījumos vecākiem jāvērtē, vai kādas bērna izpausmes ir dabiska reakcija vai simptomātika.
Vecākiem svarīgi zināt:
- Šķiršanās gadījumā pienākums gādāt par bērna uzturēšanu gulstas uz abiem vecākiem.*
- Ja vecāki dzīvo šķirti, kopīga aizgādība par bērnu turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo.*
- Ja bērna aizgādību ikdienā nodrošina māte, tēvam ir tiesības piedalīties bērna dzīvē, satikties, saņemt ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm, interesēm un sadzīves apstākļiem.*
- Mazākiem bērniem ir vēlama viena pastāvīga dzīves vieta.
- Atceļot tikšanos, bērns jābrīdina un uzreiz jāsarunā nākamās tikšanās laiks.
- Bērniem dotie solījumi jāpilda.
- Kā sadalīt bērnu pēc šķiršanās? Veidojot jaunas attiecības, bērns jāiepazīstina ar jauno partneri un bērniem, ja tādi ir.
- Ja viens no vecākiem nepilda vienošanos vai arī vēlas mainīt līdzšinējo kārtību, kam otrs vecāks nepiekrīt, ir jāvēršas tiesā.*
Bērnam svarīgi zināt:
- Kaut arī vecāki nedzīvos kopā, viņi joprojām turpinās mīlēt bērnu, joprojām bērnam būs tēvs un māte, kuri piedalīsies bērna audzināšanā.
- Pēc vecāku šķiršanās būs divas mājas/ģimenes.
- Kuras dienas nedēļā/mēnesī bērns pavada pie viena vai otra vecāka.
- Kāds ir tikšanās grafiks ar vecākiem.
- Ja tikšanās nenotiek, tad uzreiz jāzina, kad tā notiks.
- Ja vecāki dibina jaunas attiecības, jāiepazīstina ar jaunajiem kopdzīves partneriem un bērniem, ja tādi ir.
Kad vecāku aizvainojums lielāks par bērna interesēm
Empātiski vecāki ir uzklausoši, bet, ja tā nav, tad situācijas uzlabošanai jāiesaista saskarsmes persona, kas palīdz labāk izprast situāciju, ja egocentriski vecāki nespēj bērnu uzklausīt, pauž psiholoģe Inese Putniece.
Iepriekš rakstītie ieteikumi attiecas uz emocionāli inteliģentiem vecākiem, kuri aiz sava aizvainojuma, attiecību kārtošanas un dusmām spēj saskatīt bērna vajadzības.
Allai Spruģevicai ir ilgu gadu pieredze darbā ar bērniem, strādājot krīžu centrā, bērnunamā, skolā. Viņa pieredzējusi, ka
daudzi vecāki neprot bez aizvainojuma šķirt attiecības un bērnu izmanto kā ķīlnieku. Un to dara inteliģenti, materiāli pārtikuši vecāki ar labu izglītību.
Uz šiem vecākiem neattiecas – darīt labāko bērna interesēs.
Speciāliste ir pārsteigta, ka mūsdienās, kad ir pieejams plašs palīdzības loks, cilvēki to neizmanto. Ir pieejama mediācija, ģimeņu konsultācijas, psihologa palīdzība un citas iespējas. Mūsdienās vairs nav kauns meklēt palīdzību pie psihologa, bet vecāki to nedara. Tas rezultējas ar emocionālu vardarbību pret bērnu šķiršanās procesā.
“Bieži ”Facebook”cilvēki liek skaistas frāzes, bet savstarpējās attiecības nemāk kopt,” secina Alla Spruģevica.
Konteksts:
Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.
Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.
Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.
Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.
* Speciālistu skaidrojumi vecākiem par šķiršanās tiesiskajiem jautājumiem lvportals.lv.
