Panorāma

No amata atkāpjas Japānas premjerministrs

Panorāma

Rīgas domes bites gaida jaunos domniekus

Kā rehabilitēt pusaudžus?

Kā rehabilitēt pusaudžus? Eksperti uzsver – disciplīnai jāiet roku rokā ar cieņu

Pusaudžu pāraudzināšana Bruknas kopienā uzjundījusi asas diskusijas sabiedrībā – kā rīkoties, ja pusaudzis spļauj sejā un lamājas. Speciālisti, kas gadiem strādājuši ar atkarīgiem un agresīviem pusaudžiem, uzsver – jaunietim ir skaidri jānorāda robežas, ko drīkst un ko nedrīkst atļauties. Nevar iztikt ne bez disciplīnas, ne bez darba. Taču tas viss iet roku rokā ar cieņu. Viņi secina – ar vardarbību mēs iemācām vardarbību.  

Pusaudzis, kas provocē un lamājas, aizskar vājākos, nereti izraisa dusmas pieaugušajam, vēlmi sapurināt un pārmācīt. Un Latvijā visbiežāk tā arī dara – to apliecina gan aptauju rezultāti, gan speciālistu novērojumi.

Taču, pārmācot ar fizisku spēku, pusaudzis neiemācās cienīt citus. Tā vietā bērns bieži vien gaida, kad pats izaugs liels un varēs pie vietas nolikt pārējos.

“Ko mēs tagad iegūstam – diezgan augstus kriminālos radītājus un vienkārši disfunkcionālus pieaugušos, kuri savas problēmas var risināt, tikai noliekot otru uz ceļiem,” skaidroja Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs.

“Un tad vienalga tie būs vīri, kas liks uz ceļiem savas sievas. Nu, teiksim, arī tā mēs varam skatīties – tie būs cilvēki, kas strādās kaut kādos darbos un sapratīs tikai šāda veida komunikāciju: vai nu es tevi pazemoju, vai pazemosi mani,” norādīja Konstantinovs.

Viņš ar tiem pusaudžiem, ko tautā sauc par problemātiskajiem, strādā daudzus gadus – ar zinātnē balstītām metodēm. Viņš uzsver – vardarbība nestrādā.

“Mēs zinām, ka arī šīs programmas, kur pusaudžus ved uz cietumiem, ieslodzījuma vietām, viņus mēģina tur iebiedēt vai uz kaut kādu laiku pašus arestē... Mēs zinām, ka tas parasti uzvedību tikai pasliktina, nav nekādu pozitīvu efektu visam šim,”  uzsvēra Konstantinovs.

Viņš secinājis, ka nošķiršana no ierastās vides būtu piemērota tikai ļoti nelielai daļai pusaudžu un tikai uz ļoti īsu laiku.

Problēmas visbiežāk rodas vidē, un tur tās arī jārisina, ja vēlas, lai pusaudzis mācētu dzīvot sabiedrībā. Turklāt pats pusaudzis pat būtu pēdējais, ar ko jāstrādā.

“No pierādījumu bāzes, kas tiek ieteikts visvairāk, ir ļoti intensīvs darbs ar ģimeni, primāri vispirms ar ģimeni un pēc tam ar skolu; un ir tādas speciālas intervences programmas izstrādātas, kur cilvēki iet iekšā konkrētajā ģimenē un kaut kādu laiku tad uzņemas šo palīga lomu,  lai tiktu ar pusaudzi galā,” stāstīja Konstantinovs.

Arī “Centra Dardedze” Konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode daudzus gadus strādājusi ar pusaudžiem – tiem, ar kuriem citi netiek galā.

“Ir vajadzīga stingrība, ir vajadzīga sistēma, ir vajadzīga ļoti skaidri noteikumi un vajadzīgs [noteikt] arī sekas par šiem noteikumiem, bet ir viens milzīgs milzīgs pamatprincips, ka blakus tai stingrībai vienmēr ir jābūt cieņai un mīlestībai, un tas nav vienkārši,” atzina Balode.

“Ja mēs kādu cilvēku ļoti bieži un daudz, piemēram, saucam par cūku, tad nav jābrīnās, ka pēc laika viņš sāks rukšķēt, kā to dara minētais dzīvnieks,” minēja Balode.

Tāpat pusaudzim arī jāzina, ka rīcībai ir sekas – viņš var zaudēt kādu bonusu, piemēram, iespēju iegūt laiku pie ekrāna.

Disciplinēšanā arī milzīga nozīme ir dienas režīmam. Bērnam un jaunietim jāzina, cikos viņam beigsies mācības, cikos jāiet gulēt. Ja, dzīvojot kopienā bez dienas režīma, viņš nezina, cikos beigsies darbs, kas notiks pēc dažām stundām, tas paaugstina trauksmes līmeni.

“Principā esi tādā nepārtrauktā stresa situācijā. Neirologu pētījumi rāda, it īpaši bērniem, ka principā tad, ja mūsu smadzenes atrodas stresa situācijā, tad nav iespējams mācīties. Jaunas lietas mēs varam apgūt tad, kad mēs esam tomēr nosacītā miera situācijā,” skaidroja Balode.

Jo agrāk pamanīti uzvedības traucējumi, jo vairāk iespēju atrast speciālistu, pie kura meklēt palīdzību. To var darīt gan pie skolas psihologa, gan vietējā sociālajā dienestā.

Arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sniedz profesionāļu konsultācijas un palīdz sastādīt atbalsta plānus. Vēl viena no valsts apmaksātām iespējām jauniešiem ar atkarību problēmām ir Pusaudžu resursu centrs.

“Mēs uzskatām, ka ir sperts tikai pirmais solis, aptverta ir Rīga, sākums ir Liepājā. Ja būtu aptvere pa visu valsti, tas būtu pozitīvs moments,” stāstīja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

“Tā kā gluži nav tā, ka nekā nav. Pakalpojumu jomā mēs varam vēlēties kaut ko labāk, vairāk, intensīvāk un tā tālāk,” viņš piebilda.

Labklājības ministrijā norāda, ka uzvedības problēmu koriģēšana, ja nav atkarības problēmu, pašlaik ir pašvaldību ziņā – to nosaka likums. Un katra ar to strādā pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Rīga pērk pakalpojumus arī no nevalstiskajām organizācijām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti