Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo, gaidot jauno mācību gadu, dalās ar savām emocijām: “Ir prieks un saviļņojums, ka mācības atgriežas skolā, no otras puses – ir neliels apjukums, jo katru dienu saņemam jaunu informāciju par dažādām prasībām. Apjukums ir arī saistīts ar vecāku neziņu un daudzajiem zvaniem uz skolu. Vecākus interesē bērnu testēšana, masku nēsāšana skolās, arī iespēja apgūt mācības mājās.”
Rīgas 6. vidusskolas sākumskolas skolotāja un klases audzinātāja Kadrija Beirote pauž, ka satraukumam par praktiskajām lietām nav vietas, jo skola vecākiem jau devusi ziņu, kas nepieciešams. Vecākiem mazāk jāsatraucas. Skolotājas ieteikums ir vecākiem ieplānot brīvu pirmo skolas dienu un kopā ar bērnu gaidīt skolas sākumu ar prieku. Pārējo visu paspēs izdarīt arī pirmajās skolas nedēļās.
Svarīgi runāt ar bērnu par to, kā bērns jūtas, ko sagaida no skolas. Katrs bērns iepriekšējā mājas periodā ir piedzīvojis ko atšķirīgu – vieni ir priecīgi par kopā pavadītu laiku, citi ir piedzīvojuši ko mazāk pozitīvu, saka Dainu Žurilo.
Pirmsskolas skolotāja Gunda Pozņakova iesaka vecākiem kopā ar bērniem doties uz skolu un iepazīties ar jauno skolu.
Jautājot par nepieciešamību vēl paspēt ko apgūt mācību jomā, Kadrija Beirote skaidro, ka “ikdienas dzīvē var “ievilkt” nedaudz mācību procesu, tam būtu jābūt kā ikdienas dzīves sastāvdaļai, bet ne ar sēdēšanu pie galda. Mācībām jābūt reālajā dzīvē, lai veicinātu interesi par ikdienu, trenējot bērnam vērīgumu, lai bērns saprot, ka pasaule ir interesanta un mācīšanās skolā ir ceļš uz ārpasauli.”
Dainu Žurilo atgādina, ka mazo bērnu ģimenē jārūpējas, lai bērnam būtu iespēja attīstīt roku sīko motoriku, kopā darot dažādas praktiskas lietas. Otrs atgādinājums – atcerēties, ka bērni funkcionē instrukciju pasaulē, tāpēc ar bērnu jāpārrunā, kā rīkoties dažādās situācijās, ko darīt, pie kā vērsties.
Vecākiem ar bērniem jārunā arī par to, kā jūtas paši vecāki, ko viņi dara dažādās situācijās, kad ir nobijušies, dusmīgi vai jūtas citādi. Viens no ieteikumiem ir mācīties pārslēgt emocijas uz citām emocijām un darbībām.
Tāpat svarīgi trenēt kritisko domāšanu. Informācijas mūsdienās ir ļoti daudz, ir jāmācās kritiski to izvērtēt, akcentē Beirote.
