Šobrīd, pēc pasaules endokrinologu definīcijas, pusaudžu vecums, kad notiek normāla fizioloģiskā pubertāte, meitenēm noteikts no astoņiem līdz 13 gadiem, zēniem no deviņiem līdz 14 gadiem, bet nobriešanas process var turpināties arī līdz 18 gadu vecumam. Psiholoģiskas un fizioloģiskas izmaiņas notiek, apetīte var pieaugt, bet nevajag apetītes palielināšanos norakstīt uz “augšanas” rēķina, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) endokrinoloģe Jurgita Gailite.
Jāpievērš uzmanība uzturam, lai organismu nodrošinātu ar nepieciešamajām uzturvielām, lai ir regulāras ēdienreizes.
Ir vienkārši vizualizēt šķīvi – puse atvēlēta dārzeņiem, ceturtā daļa graudaugiem, ceturtā daļa olbaltumvielām, arī taukvielas ir nepieciešamas, vēlamas nepiesātinātas taukskābes. Izvairīties vajadzētu no ātrajām uzkodām, saldinātiem produktiem,
pauž BKUS uztura speciāliste Olga Ļubina.
Lai pusaudžu vecumā augšanas process noritētu bez traucējumiem, nepieciešams balanss – nevajadzētu ēst pārmērīgi (ātri veidojas pubertāte, īpaši meitenēm), tāpat, lai nebūtu badošanās (aizkavējas attīstība, anoreksija),
uzsver Gailite.
Mamma raksturo vienpadsmitgadnieka ēdienkarti – “bez gaļas, zivīm, olām paēst nav iespējams. Brokastīs putra un augļi vai ola un augļi, maize ar sieru. Pusdienās – gaļa, sautējumi, rīsi ar gaļu, vakariņās gaļas zupas.”
Gailite slavē šo ēdienkarti, jo pusaudža augšanai nepieciešamas olbaltumvielas. Jau no bērnības jāuztur ēšanas režīms, izvairoties no uzkodām starp ēdienreizēm, tas jāievēro visu mūžu.
Pusaudžu vecums ir izaicinošs, emocionāli grūts, dažādas auguma atšķirības dod iemeslu pusaudžu savstarpējai apcelšanai; vecākiem jāseko līdzi bērnu ēšanas paradumiem.
Ja vecāki domā, ka kāds produkts ir kaitīgs, piemēram, vistas gaļa, tad jādomā, ko ēst šī produkta vietā.
Ja pusaudzis nevēlas ēst brokastis, jāsaprot iemesls; visbiežāk pusaudži ēd ļoti vēlu vakarā, paiet īss laiks no pēdējās ēdienreizes, no rīta nav ēstgribas, drīzāk nogurums, jo organisms naktī pārstrādājis barību.
