Dace Helmane ir Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, dzīvo Rīgā, vīrs Uvis Helmanis ir Vācijas basketbola kluba "Erfurtes lauvas" galvenais treneris, strādā Vācijā. Uvim iespējas doties uz Latviju ir ierobežotas darba dēļ – parasti Uvis Latvijā ierodas augustā un Ziemassvētkos.
Uvis Helmanis akcentē, ka tehnoloģiju laikā ir iespējams sazināties arī no liela attāluma, bet, protams, pietrūkst iespējas tikties klātienē. Bērni saprot, ka tētis strādā ārzemēs un nav iespējams tikties ik dienu.
Attālinātas vai klātienes attiecības nav galvenais, kas nosaka attiecību kvalitāti,
uzsver Dace Helmane.
Mediatore un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Lelde Kāpiņa pauž, ka attiecībās galvenie problēmu loki ir – kā pieņemt lēmumu dzīvot atšķirti. Svarīgi, ja ir zināms, ka situāciju var mainīt, ja dzīve atšķirtībā būs smaga un neiespējama. Pirmais ir apzināta izvēles izdarīšana. Otrs svarīgs aspekts – klātbūtnes uzturēšana. Mūsdienās tehnoloģijas pieļauj virtuālas klātesamības iespējas, kas bērnam ir pozitīvi.
Dace Šramma ir četru bērnu mamma, Dace ar bērniem dzīvo Latvijā, bet vīrs jau četrus gadus Somijā. Saziņai izmanto tehnoloģijas – īsziņas un videozvanus. Dzīvot atšķirtībā ir ļoti smagi, šķiršanās un attālums nav viegli pārvarami.
Laiku pa laikam pārim ir svarīgi aktualizēt kopīgo mērķi, rēķinoties ar skumjām un vientulības sajūtu, kā arī apziņu, ka tas ar laiku beigsies. Attālināti dzīvojot, pārim ir svarīgi “samērot ieguldīto pret to, ko saņemam pretī,” akcentē Kāpiņa.
Bērniem ir jāiedod jēgas un skaidrības sajūta par dzīves maiņas ilgumu. Bērniem piesaiste veidojas no klātbūtnes, īpaši mazajiem bērniem. Lai nezaudētu saikni un kontaktu ar otru vecāku, jādomā par kontaktēšanās iespējām, tā mazinot zaudējumu visiem iespējamiem veidiem.
