1. Mācies dabu mājās.
Mežā reti kurš lasīs biezu zīdītāju enciklopēdiju vai šķirstīs augu noteicēju. Šis ir laiks mājasdarbam, kad mazajam pētniekam ir iespēja apgūt lietas, ko pēcāk meklēt dabā: no sīkbūtnēm līdz lielām radībām, no zilās vizbulītes līdz augstajai priedei. Tajā brīdī, kad bērns iemācās atpazīt priedi, tad par kokiem tiks saukti tikai to sugu koki, kurus bērns vēl nepazīst. Un līdzīgi ar putniem, kukaiņiem, augiem. Noderīgas lietas, tostarp, dažādu Latvijā sastopamo sugu noteicēji ir atrodami un lietojami dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv. Lieliska spēle kukaiņu pētniekiem ir Valsts augu aizsardzības dienesta sagatavotā spēle “Lielie un mazie”, kur jāatrod dārza un lauka kukaiņiem to kāpuri. Latvijas Dabas muzejs ir sagatavojis vērtīgu uzdevumu krātuvīti par plašu tēmu loku.
2. Turi vaļā logu, bieži vēdini telpas.
Lai arī aprīlis vēl neļauj gulēt pie atvērta loga, tomēr svaiga gaisa malks gan darbistabā, gan guļamistabā būs patīkama pārmaiņa prātam un pašsajūtai. Varbūt ir vērts improvizēt ar pikniku pie atvērtiem logiem, satinoties siltā segā? Lai ielido pirmais ods un lai iemirdzas pirmās zvaigznes: mierīgs naktsmiegs mazajiem dzīvokļa biedriem nodrošināts.
3. Izvēlies fonam dabas skaņas.
Vienlaikus ar dabas skaņām var mācīties tās atpazīt, piemēram, cenšoties saklausīt putnu balsis. Pameklē tiešsaistē putnu balsis, kaut vai šo teju pusotru stundu garo putnu balsu ierakstu vai paviesojies citu valstu putnu pasaulē, izvēloties arī eksotiskāku vidi. Latvijas Dabas fonds aicina ielūkoties putnu dzīvju aizkulisēs no to ligzdu skatupunkta. Šī ir ne tikai laba iespēja ielūkoties putna ligzdā, bet arī savai ikdienai izvēlēties dabas skaņu fonu. Drīzumā Latvijā atgriezīsies arī reti sastopamās zaļās vārnas: no to būra Ādažos ir nodrošināta tiešraide.
4. Izmanto dabas materiālus.
Krājumi ar jūras malā izskalotiem akmeņiem, pērnruden salasītiem kastaņiem vai čiekuriem, liedaga oļiem, putnu spalvu kolekciju, herbarizētiem augiem – tas viss ir labs izejmateriāls rotaļām un uzdevumiem. Kas notiek, ja čiekuru ieliek ūdenī, un kas tad, ja to izliek žāvēties saulē uz palodzes? Pagatavo savu alfabētu, rakstot burtus uz akmeņiem vai pērnajiem kastaņiem. Veido burtus no koka zariņiem. Ienes smilšukastes smiltis bļodā un ļauj vaļu bērna fantāzijai. Skaiti un atņem nevis ciparus, bet čiekurus.
5. Plaucē vāzēs zarus.
Kamēr vēl visi pumpuri nav pārtapuši zaļajā sprādzienā, istabā ne tikai uz galda, bet arī uz grīdas var imitēt mazo mežu – plaucēt zarus. Tas vienlaikus ne vien sniegs estētisko baudījumu, bet arī kalpos par pētāmo objektu. Šis ir laiks, kad pat piemājas zāles pleķī atrastais zieds var noderēt detalizētai izpētei. Svarīgākais ir pamanīt un ļaut pētīt, sadalīt kaut ko “pirmreizinātājos” un saprast dabas pārsteidzošo “dizainu”.
6. Vingrini mazos, zaļos pirkstiņus.
Lielisks, uzskatāms piemērs tam, ko nozīmē augt, ir pupa caurspīdīgā traukā. Viena stikla glāze vai tukša zaptes burciņa un dažas pupas pāris dienu laikā ļaus ieraudzīt to, kā iestādītā pupa pamostas un sāk kāpt “debesīs”, stiepjoties pretī gaismai, verot vaļā lapas. Tiesa, ieteicams glāzē likt vairākas pupas, jo pieredze liecina, ka no trim vismaz viena noteikti izdīgs. Cita iespēja vingrināt zaļos pirkstiņus ir sēklas, kad paredzētas diedzēšanai vai dīgstu audzēšanai: arī tas ir dažās dienās paveicams uzdevums mājas apstākļos, turklāt tāds, kas labi papildinās brokastu sviestmaizi.
7. Ļauj darboties ar ūdeni.
Ja ievākt dabas lietas liegts, jo jāpaliek istabā, tad ūdens gan ir pieejams. Novērots, ka tam piemīt maģisks spēks attiecībā uz bērniem. Jebkura veida “slapjās” rotaļas izlietnē vai lēzenā bļodā pārvērtīs ikdienas rotaļas jaunos atklājumos: pētīt, kas peld, kas grimst, liet ūdeni no trauka traukā, laistīt istabas mazdārziņu, zīmēt ar ūdeni uz akmens un citas nodarbes.
8. Vēro mākoņus.
Asināt novērotāja prasmes var palīdzēt “mākoņu dienasgrāmata”, ko pa spēkam ir izveidot pat pirmsskolas bērnam. Ieviesiet piezīmju kladi, kurā ik dienu bērns var fiksēt (uzzīmēt, aprakstīt, izkrāsot) aiz loga redzamo debesu ainavu. Kādi ir mākoņi? Kāda ir to krāsa? Kāda ir to forma? Ko bērns var ieraudzīt, lūkojoties mākoņu mozaīkā? Izpēte un fantāzija var pārtapt ikdienas uzdevumā vai pāraugt jau citos jautājumus, piemēram, kur paliek lietus, kad nolīst?
9. Skaiti putnus aiz loga.
Lai vērotu putnus, nav obligāti jāiet ārā no istabas un nav obligāti jālieto binoklis. Arī caur savu logu var ne tikai redzēt, bet arī dzirdēt putnus. Dokumentējiet to savā putnu grāmatvedībā, veidojot kopīgi redzēto putnu sarakstu, skaitot sugas, ko esat iepazinuši: ieraugiet kādu putnu un izziniet tā dzīvesveidu. Ja ir pamantīs baltais stārķis, mazie putnu vērotāji līdz 16 gadu vecumam ir aicināti ziņot savus pirmos novērojumus starptautiskajā gājputnu reģistrēšanas programmā “Dzīvais pavasaris”. Turpat arī iespēja piedalīties zīmējumu konkursā “Es vēroju putnus”. Ja putnus zīmēt patīk, ir iespēja uzzīmēt krāšņo 2020. gada putnu zivju dzenīti un piedalīties arī vietējā konkursā, ko rīko Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
10. Lūkojies dabā.
Vai zivis elpo ūdenī? Kas dēj olas? Kā dzīvnieki strīdas? Ja dienišķo multeni ir vēlme pamainīt ar izglītojošāku saturu, tepat LSM Bērnistabā ir iespēja atrast īsus tematiskus video par dabas tēmām – gan pašmāju bišu stāstus, gan eksotisko dzīvnieku piedzīvojumus zooloģiskajā dārzā bērniem saprotamā valodā.
