Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”saruna par to, kā mācīt bērniem pārvarēt grūtības un kas var palīdzēt bērnu vecākiem izaudzināt atvases, kuras savā dzīvē būs spējīgas risināt dažādas problēmsituācijas.
Vecāku uzticēšanās stiprina bērnu
Katrs izaicinājums un sarežģījums dzīvē ir solis pretī brīvībai. Pieaugušais un bērni ir viens vesels, problēmas rodas, kad komunikācija ir pārtrūkusi. Palīdzība nepieciešama gan bērniem, gan vecākiem. Ne visi bērnam prot paskaidrot vienkāršas lietas. Vecāki mēdz dot komandas bērniem, nepaskaidrojot, kāpēc.
Svetlana Bulta ir divu dēlu mamma, viņa iztulkoja grāmatu “Vieglākais ceļš augt”, kurā ir vienkāršas lietas, kuras bērnam ir svarīgi zināt. “Mums bērniem jāpastāsta, ka mēs (pieaugušie) esam bijuši turpat,” skaidro Svetlana Bulta.
Dažreiz pat niecīgākais izaicinājums bērnam šķiet nepārvarams.
Bērniem nepieciešams pieaugušo paskaidrojums, paskaidrojums palīdz bērnam pārvarēt grūtības. Bieži vecāki ar savu pieredzi un uzvedību rada uztraukumu un sliktas gaidas bērnos.
Sākumskolas skolotāja Kadrija Beirote kā piemēru min pirmo skolas dienu. Skolotāja uzskata, ka lielu lomu bērna skolas gaitu uzsākšanā spēlē vecāki, jo viņi trauksmi par savu mazo lolojumu nodod bērnam. “Vecāki ar savu ņemšanos rada trauksmi tur, kur bērns iet tikai ar ziņkāri,” skaidro skolotāja Kadrija Beirote.
Skolotāju un vecāku uzdevums ir saskatīt, vai bērns veicis labāko, ko var. “Bērnam nevajag izdabāt, bet censties mudināt darīt, cik bērns var”.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas psiholoģe Marija Sorokina skaidro, ka attiecību sākums ir uzticība. “Vecākiem bērniem ir jāuzticas, tas ir attiecību sākums. Bērns augot dzird un redz, kā vecāki pārvar grūtības. Kļūdīties drīkst, svarīgi, kā pārvar kļūdas. Ja vecākā ir haoss un trauksme, to nodod bērnam. Vecākiem bieži ir vēlme, lai viss ir perfekti un gludi. Vecākam jābūt atbalstam jebkurā grūtā brīdī, bērnam jāzina – vienalga, kas noticis, ģimenē to var uzticēt, ģimene palīdzēs.”
Bērnam ir jāpalīdz izvērtēt un risināt situāciju.
Beznosacījuma mīlestībā vecāki bieži pieņem un ļauj bērnam visu. Atbalstam jābūt izsvērtam un saprātīgam.
Ir situācijas, kad bērnam jāmeklē palīdzība pie pieaugušā, bet vajag ļaut bērnam pašam risināt problēmas.
Pieaugušajam ir svarīgi būt blakus, novērot, bērnam jāzina, ka pieaugušais ir tuvumā un palīdzēs, bet nevajag lieki nodarboties ar pāraprūpi, lai bērns dara to, ko pats spēj, bet pieaugušais iesaistās tad, ja bērns ar situāciju netiek galā.
Problēmas, nezināmais un grūtības ir jauna iespēja
Grūtības, problēmas bērnam jāmāca novērtēt kā iespēju, kā izaicinājumu, ar ko jācenšas tikt galā.
Lai mērķtiecīgi veidotu bērnu, kurš spēj tikt galā ar grūtībām, vecākiem jāsāk ar sevi, jādomā par paustajām emocijām, teiktajiem vārdiem, rīcību pat tad, kad tas tieši neskar bērnu, bet bērni dažādas negācijas var vērst uz sevi, vainojot sevi. Negatīvo enerģiju var transformēt, to jāmācās pieaugušajiem un jāmāca bērnam. Tāpat jāmāca emocijas nosaukt vārdā.
No mazotnes bērnam svarīgi mācīt pašam par sevi rūpēties iespēju robežās, ļaut izvēlēties, pieņemt lēmumus.
Tas ieaudzina pašvērtību un atbildību - pats izvēlējās, pats arī atbild. Vecāki bieži daudz dara bērnu vietā, jo tas aizņem mazāk laika un tiek labāk paveikts, bet tas nemāca patstāvību.
Vecākiem bērns jāiedrošina mācīties ko jaunu, ja nepieciešams, nedaudz jāpalīdz. Tad, ja bērns pats centīsies, bet vecāki tikai nedaudz palīdzēs, bērnam radīsies drošuma sajūta, viņš nebaidīsies mēģināt ko jaunu paveikt, baidoties no neveiksmes.
