"Labdien!
Manam dēlam ir liels liekais svars. 10 gadu vecumā viņa svars ir jau 50 kg (augums 138cm). Jau no mazotnes viņš ir bijis apalītis, vienmēr garšojuši saldumi. Jāsaka, ka mazotnē, ja omes vai citi ciemiņi dāvināja saldumus vai nopirka vēl vienu saldējumu, dēls par to priecājās, un tad šķita, ka bērniem jau saldumi garšo, paaugsies, viss mainīsies. Nekas nemainās, saldumi dēlam garšo joprojām, svars aug, kustēties grib aizvien mazāk. Lieliska diena ir cepumu paka un dators vai televizors.
Arī viņa tēvs bērnībā bija apaļš un vēl tagad tāds ir.
Ģimenē cenšamies ēst veselīgi, bet dēls vienmēr izvēlas saldas lietas – cepumus, šokolādi, saldos ēdienus – jebko, kas ir salds. Dēls ēd arī gaļas ēdienus, viņš neaizstāj ēdienreizes ar saldumiem.
Viņš vispār ēd daudz. No tā ir grūti atrunāt, jūtu, ka viņš kaunas, ja runājam par pārāk lielu aizraušanos ar saldumiem.
Tagad jūtu, ka viņa klasesbiedri jau apspriež viņa svaru, arī sporta stundās viņš nevar uzrādīt īpaši augstus rezultātus, un vienaudžu acīs tas nav apsveicami. Ja brīvdienās gribam kur kopā aiziet, dēls vienmēr čīkst, ja lielāki attālumi jāiet kājām.
Ģimenē kopā esam kādu laiku regulāri apmeklējuši baseinu, centušies dēlu ieinteresēt apmeklēt sporta nodarbības, bet viņam nekad par to nav lielas intereses, vienmēr ātri apnīk un pārtrauc piedalīties nodarbībās. Nevaram taču ar varu viņu vilkt uz basketbola vai tenisa nodarbībām.
Vai varat dot padomu, kā palīdzēt dēlam, kādus speciālistus apmeklēt?
Mamma."
Psiholoģe Mārīte Bite iesaka ģimenei vispirms doties pie ģimenes ārsta, tas nozīmēs speciālistu izmeklējumus, lai izslēgtu medicīniskos cēloņus, kā arī kopā ar ģimeni apmeklēt psihologu, lai kopā izstrādātu rīcības plānu.
Mārīte Bite no psiholoģiskā viedokļa situāciju raksturo kā pārāk novēlotu. Vecākiem ātrāk bija jāpamana problēma. Ja problēmu redz viņu 10 gadus vecais dēls, tad vecākiem to vajadzēja redzēt jau daudz ātrāk.
Protams, tagad jābūt ļoti uzmanīgiem saskarsmē ar dēlu, lai neradītu vēl lieku stresu un nepazeminātu bērna pašvērtību.
Ēdiens ir viens no stresa mazināšanas līdzekļiem, iespējams, lai mazinātu stresu, dēls ēd pārāk daudz. Tagad bērni nobriest ļoti ātri un 10 gadu vecumā ir spējīgi salīdzināt un izdarīt secinājumus par savu izskatu un fiziskajām spējām salīdzinājumā ar vienaudžiem.
Mūsu kultūrā ēšanas tradīcijas ieņem īpašu vietu. Mums vēl ir dzīva paaudze, kura pieredzējusi badu, tāpēc ēdienam ir arī emocionāla nozīme.
Ar ēdienu bieži izrāda mīlestību, ar ēdienu nodod un aizstāj emocijas, rāda jūtu lielumu un nozīmi otra cilvēka dzīvē.
Pēc mammas rakstītā var spriest, ka saldumi ģimenē ir pieejami un bērns tos izvēlas. Ja mamma ir ieraudzījusi šo problēmu, tad saldumi mājās nedrīkst būt pieejami vienmēr, regulāri, lielos daudzumos. Bērns nevar patstāvīgi pieņemt lēmumu neēst to, kas viņam ļoti garšo.
Pieaugušajiem ir jāpalīdz bērnam tikt galā ar šo situāciju.
Ja jums ir jautājumi par bērnu audzināšanu, rakstiet mums, mēs meklēsim atbildes - [email protected].
