Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu katedras docente Inga Kudeikina aicina padomāt par rīcību ar savu mantu savas nāves gadījumā - atstājot testamentu, sagatavojot mantojuma līgumu vai atstājot mantojumu likuma ziņā – tā ir katra iekšējā brīvība.
Speciālisti iesaka katram iepazīties ar likuma regulējumu (konsultācijas pie notāra) un samērot, cik likuma regulējums sakrīt ar iekšējām vēlmēm.
Zvērināts notārs, Notāru padomes loceklis Agris Jaunpujēns uzsver, ka personai, kas vēlas atstāt mantojumu, jābūt skaidrai vīzijai par pēdējās gribas vēlējumu.
Ik gadu ir 12 000 līdz 13 000 mantojuma lietu visā Latvijā. Apmēram trešdaļa lietu sastāda mantojums ar testamentu. Cilvēki par testamentu sāk domāt par vēlu. Jāatceras, ka testamentu var rakstīt neskaitāmas reizes.
Testamentu var rakstīt ar roku un parakstīt pašrocīgi. Tādam testamentam var būt dažādi trūkumi, bet likums to ļauj. Ja ir pusēm kādi jautājumi par to, vai testaments ir īsts vai viltots, tas var nonākt tiesā.
Mantiniekiem, kuri nav atteikušies vai atraidīti no mantojuma, ir un paliek tiesības uz mantojumu. Tikai mantojuma atstājējs var atraidīt kādu.
Speciālisti iesaka doties pie notāra noskaidrot savas tiesības, ieteicams to darīt kopā ar potenciālajiem mantotājiem.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver, ka par mantojumu ir grūti runāt, īpaši Latvijā, kur lielu uzmanību pievērš ezotēriskām lietām, “cilvēki cenšas izvairīties no tā, uzskatot, ka tā ir nelaimes piesaukšana.”
Speciālisti aicina nedomāt par mantojumu saistībā ar nāvi, bet domāt par īpašumu un saskaņu ģimenē.
