Ģimenes studija

Arī Latvijā beidzot top Mātes piena banka

Ģimenes studija

Iespējas nodrošināt svaigu gaisu klases telpās pandēmijas laikā

Bērns redz pornogrāfiju: kā no šādas pieredzes pasargāt

Kā bērnu pasargāt no pornogrāfiska satura internetā. Speciālistu ieteikumi vecākiem

Maziem bērniem saskare ar mulsinošu un biedējošu saturu internetā var atstāt ilgtermiņa emocionālas sekas. Speciālisti raidījumā “Ģimenes studija” aicina vecākus izglītot bērnus par drošību internetā un veicināt uzticības pilnas attiecības ar bērniem, lai tie spētu uzticēties vecākiem, ja saskārušies ar nevēlamu saturu internet.

23. novembrī tiek atzīmēta Eiropas diena bērnu aizsardzībai no seksuālas vardarbības. Pandēmijas laikā neskaitāmas reizes pieaudzis bērnu tiešsaistē pavadītais laiks un tam attiecīgi nepiemērota satura patēriņš.

„Centrs Dardedze” konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode uzsver, ka pēdējā laikā centrā runā ar vecākiem un bērniem, kuri saskārušies ar mulsinošu saturu internetā. Pēdējā laikā palielinās mazu bērnu skaits, kuri redzējuši vecumam nepiemērotu saturu, radot mulsumu, bērni to demonstrē ar savu uzvedību. Tā ir problēma.

Šogad veiktajā “Centrs Dardedze” un pētījumu centra SKDS sabiedrības aptaujā secināts: 21% no 7 līdz 10 gadus vecu bērnu vecākiem zina vai pieļauj, ka viņu bērns ir redzējis pornogrāfiju, bet no 11 līdz 14 gadus vecu bērnu vecākiem jau 56% uzskata, ka viņu bērns to ir redzējis. Starptautisko pētījumu dati liecina, ka vidējais vecums, kad bērni internetā sastopas ar pornogrāfiju, ir 11 gadi. Šobrīd mazāki bērni interesējas par seksualitāti, meklējot informāciju, iegūst tādu, kas bērnu mulsina, ir neatbilstoša bērna vecumam.

"Ģimenes studija" podkāstā:

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Jāatceras, ka pornogrāfisks saturs ir pieejams pieaugušiem, bet ir dažādi rīki, ko var ieslēgt uz ierīces, lai saturu filtrētu, to vecāki ne vienmēr ievēro. Dažreiz vecāki bērniem izveido kontus, melojot par bērna vecumu. Situācija kļūst labāka, tomēr vecākiem ir vēl vairāk jāiesaistās, jāatceras, ka viedierīce piedāvā to, kas tajā ir meklēts. Lielāki riski ir tad, ja viena viedierīce ir visai ģimenei, akcentē “Drossinternets.lv” vadītāja Maija Katkovska.

Pornogrāfijas ietekme uz mazākiem bērniem ir problēma, tā ir grūti izpētāma, varam pamatoties uz kaimiņvalstu pētījumu pieredzi. Diemžēl, lielākā daļa vecāku nav gatavi runāt ar bērniem par seksualitāti un arī pornogrāfiju. Izskatot jauno “Skola 20/30” kompetenču izglītības plānu, tur par seksualitāti jāmeklē informācija ar lupu, tātad skola nav palīgs vecākiem, viss paliek vecāku ziņā, situāciju bērnu izglītošanā  raksturo Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Bērnam redzētas pornogrāfijas sekas un izpausmes var būt dažādas, šāds materiāls var būt vecumposmam neatbilstošs stimulētājs un kairinātājs. Tad bērns kaitē sev un citiem bērniem, bieži mazākiem bērniem, pauž Laila Balode.

Ja jaunietis kļūst atkarīgs no seksuālās atkarības, tad jāsaprot, ka jaunietis bez nopietnas ārstniecības nespēs dzīvot savu seksuālo dzīvi mūža garumā, pauž Iveta Ķelle.

Ja vecāki bērnam neatbild uz viņa jautājumiem, tad bērns meklē atbildes pie draugiem vai internetā. Visbiežāk vecāki interesējas par dažādu filtru izmantošanu bērnu viedierīcēs, tie palīdz, bet vecākiem jāatceras, ka tehniskie risinājumi nāk komplektā ar sarunu, tā būs nepieciešama, jo bērnam jautājumi būs, uzsver Maija Katkovska.

Drošība informācijai jānāk kopā ar brīdi, kad bērnam ir viedierīce. Viedierīces mūsdienās lieto pavisam mazi bērni.

Var internetā būt saturs, kas bērnu var mulsināt un biedēt, bērnam jāzina trīs soļi, kā rīkoties šajā brīdī -  novērsies, slēdz ārā, pasaki mammai! Lai notiktu saruna, tad starp vecākiem un bērniem jābūt uzticības pilnām attiecībām, pauž Balode.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt