Ģimenes studija

Mācības un ģimenes dzīve: Kā vecākiem studijas apvienot ar bērnu audzināšanu

Ģimenes studija

Rotaļas ir bērna darbs: kā caur rotaļām sniegt bērnam arī jaunas zināšanas un prasmes

Emocionālā inteliģence: kā šo prasmi mācīt bērniem

Kā bērns apgūst emocionālo inteliģenci. Speciālistu skaidrojumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 11 mēnešiem.

Emocionālā inteliģence jau šobrīd kļuvusi par vienu no svarīgākajām prasmēm, kas jāapgūst kā lieliem, tā maziem. Speciālisti Latvijas radio raidījumā "Ģimenes studija" akcentē, ka emocionālās inteliģences apguves ceļš sākas ģimenē un turpinās skolā, jo šīs prasmes ir ļoti noderīgas mācību sasniegumos un attiecībās ar vienaudžiem un kolēģiem.

Emocionālās prasmes ir apzinātība, mērķtiecība, empātija, komunikācija – kā pazīt sevi un apkārtējo pasauli, tas svarīgi bērnam pirmsskolā, skolā un arī vecākiem, akcentē sociālā uzņēmuma "Esi centrs" vadītāja un "Esi spēles maziem un lieliem" projekta autore Madara Mickēviča.

Emocionālā inteliģence ir katra skatījums uz dzīvi un izpratne par emocionālo dabu. Pieaugušie atbildīgi, kā caur prasmēm rādīt ceļu bērniem, uzskata izglītības pētniece, psiholoģe, projekta "Pumpurs" eksperte Kristīne Liepiņa.

Mākslas terapeite, kognitīvi biheiviorālā terapeite apmācībā Sindija Meluškāne akcentē cilvēka prasmes "lasīt" sevi, savas emocijas, sprast otru cilvēku un iejusties viņa ādā.

Mūsdienu dzīves stils pieprasa prasmes regulēt emocijas.

Sociāli emocionālās inteliģences prasmes palielina iespēju gūt prasmes skolā un sadarbībā ar vienaudžiem. Protot atpazīt un vadot emocijas, vieglāk vadīt domas un pieņemt lēmumus, pauž Liepiņa.

"Emocijas ir mūsu būtība, to nevar aizstāt mākslīgais intelekts. Mēs paliekam emocionālās  kompetences pārvaldītāji,"

uzsver Meluškāne.

Mickēviča uzskata, ka visam jābūt līdzsvarā, ja kādas kompetences trūkst, tad tā jāattīsta. Caur spēlēm, grāmatām bērns saņem informāciju, kā reaģēt un pazīt savas emocijas.

Prasmes nevar iegūt, tikai par tām uzzinot, tās mainās dažādās reakcijās un situācijās.

Mēs neizvēlamies temperamentu vai personības iezīmes, ar kurām piedzimstam, bet varam ietekmēt iezīmju spilgtumu caur saskarsmi, komunikāciju, prasmju trenēšanu, lai veidotu cieņpilnas attiecības. Caur valodu, komunikāciju, vārda spēku, ikdienas sīkumu veidojas lielais dzīves stāsts, ceļu uz emocionālo inteliģenci, akcentē Liepiņa.

Emocionālās inteliģences prasmju attīstībai jānotiek ģimenē, bet ne pulciņā. Pieaugušie ne vienmēr ir spējīgi attīstīt bērnu emocionālo inteliģenci. Svarīgi, ka šīs prasmes tiek papildus attīstītas.

To dara arī skolā. Skolotājs ir bērna ceļā tas cilvēks, kurš bērnu vada un palīdz. Attiecībās starp pieaugušajiem un bērniem pieaugušajam ir vara, pozitīvā vara izpaužas kā sociāli emocionālā komponente, skolas atbalstu analizē Liepiņa.

Vecāki savas zināšanas var pilnveidot dažādās programmās vai doties pie speciālistiem pēc padomiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti