Ģimenes studija

Bērni un laika izjūta: kā mācīt izprast laiku un pulksteni

Ģimenes studija

Tieslietu ministrija rosina noteikt papildu ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem

Speciālisti: Bērni lasa arī mūsdienās. Viņi tikai ne vienmēr izvēlas drukātās grāmatas

Kā bērnam ierādīt lasītprieku? Speciālistu un vecāku pārdomas par grāmatu lasīšanas paradumiem mūsdienās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Virsmērķis ir veidot lasīšanu kā ieradumu, atzīst raidījuma "Ģimenes studija" viešņas, vērtējot to, vai bērni lasa un ko lasa, atzīstot, ka lasītprieks nav gājis mazumā, vienmēr ir tie, kuri ir kāri uz lasīšanu un tie, kuri to neatrod par interesantu.

Vai tiešām bērni lasa aizvien mazāk? Rīgas pilsētas sākumskolas direktore, projekta „Skola 2030 vecākā eksperte Solvita Lazdiņa uzskata, ka bērni lasa un viņi lasa dažādi: ir, kas lasa vairāk, ir bērni, kuriem lasīšanai jāvelta papildus pūle. Bērni joprojām lasa aizrautīgi.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore trīs bērnu mamma Sanita Lazdiņa atzīst, ka arī pirms 10 un 20 gadiem bija bērni un jaunieši, kas nelasīja.

"Šobrīd lasīšanas iespējas ir dažādākas, izpratne par lasīšanu ir mainījusies. Lasīšana nav tikai grāmatu lasīšanu, bet tematiskās vietnes internetā arī ir lasīšana. Tekstu vai žanru gamma ir palielinājusies. Ja skatāmies uz to šādi, tad jaunieši un bērni lasa diezgan daudz," vērtē Sanita Lazdiņa.

Latvijas Universitātes vadošā pētniece un psiholoģijas doktore Solvita Umbraško arī piekrīt, ka tās ir spekulācijas par tēmu, ka lasa mazāk.

"Varbūt tam izskaidrojums būtu tāds, ka iepriekš vairāk bija manāmi bērni, kas lasīja drukātās grāmatas. Šobrīd teksta daudzveidība un digitālais formāts, kas arī atbilst lasāmvielai, to mazāk pamana, vai mazāk var izsekot, cik bērni vai jaunieši lasa digitālā formātā," norāda Solvita Umbraško.

Jautājums, ko viņi lasa, uzziņu literatūru, kas vairāk pieejama e-vidē, vai tā ir arī daiļliteratūra.

Vecāki, kas iesaistās diskusijā, tomēr iebilst un norāda, ka bērni lasa maz un dalās ar dažādiem ieteikumiem, kā piesaistīt bērnus lasīšanai.

Esam apkopojuši klausītāju iesūtītos komentārus un pieredzi lasīšanas prieka vairošanā vai arī paužot uzskatus, ka lasīšanu var aizstāt ar citiem izziņas avotiem.

Ģimenes piemērs

Agnese: Vai jūsu vīri un bernu tēti arī lasa? Vai nav tā, ka lasīšana ir svarīga tikai sievietēm?

Nora Labdien! Mūsu ģimenē sistēma ir vienkārša - mēnesī 11 gadus vecam bērnam jāizlasa 2 grāmatas - viena paša izvēlēta, otra mammas izvēlēta. Strādājot skolā, droši varu teikt - sekmes tiem bērniem, kuri lasa vairāk, ir labākas un mācībās viņi ir ieinteresētāki.

Kristīne:  Jā, piekrītu viešņām par lasīšanu, tas ir DARBS, kuram vecākiem jābūt gataviem. Pieaugušie, esam izturīgi un pacietīgi!

Ginta: Lasītprieks ir viena lieta, ar to lai nodarbojas vecāki, kas bērnam jau no mazām dienām lasījuši priekšā un literatūras skolotāji, ja nav paveicies ar vecākiem. Problēma ir lasīpratība. Būdama skolotāja, esmu pamanījusi, ka skolēniem ir grūtības uztvert izlasīto, skolēni bieži nesaprot uzdevumu noteikumus. Arī attālinātās mācīšanās saziņa par to liecināja.

Nauris: Lasu dēlam priekšā no brīža, kad viņš spēja uztvert. Šobrīd viņam ir 14. Joprojām katru vakaru vienu stundu lasu. Tas ir mūsu laiks kopā. Rezultātā viņu no grāmatām nevar atraut un vārdu krājums ...

Ilze: Kā esmu novērojusi, tā kā mēs abi ar tēti lasām grāmatas, arī meitenēm ir vēlme lasīt, jo viņām jau no mazotnes tas šķiet kas foršs. Tāpat lasām grāmatas priekšā arī vakaros, tagad gan lielā māsa vairāk lasa priekšā mums visiem, ne mēs paši :)

Skolas ietekme

Agnese: Protams, tā bija sirreāla sajūta - sēdēt laukos pie smaržojoša jasmīnkrūma un lasīt Karali Līru, Hamletu un Romeo un Džuljetu! Šodien esmu tik ļoti pateicīga manai prasīgajai literatūras skolotājai!

Ivanda: Labdien! Kad es mācījos savulaik skolā, obligāti bija grāmatas, kas vasarā bija jāizlasa, tajā skaitā par Latvijas vēsturi kā, piemēram, ''Dvēseļu putenis''. Ļoti to novērtēju skolu beidzot. Uzskatu, ka kā obligātu literatūtu vasarā būtu jāiekļauj grāmatas par Latvijas vēsturi un kādu grāmatu pēc izvēles. Un, atsākot skolas gaitas septembrī, būtu rakstveidā par to jādalās visiem skolēniem klasē. Mūsdienās jaunatnei ir ļoti skops vārdu salikums, kas ir ļoti bēdīgi. Pedagogiem par to būtu jāaizdomājas.

Ieva: Obligātās literatūras saraksts, ko bērni lasa skolā, ir ļoti novecojis un nekādā veidā nerada mūsdienu bērnos vēlmi lasīt. Nu, lūdzu, lūdzu, nomainiet tos depresīvos cita gadsimta stāstus skolas programmās.

Literatūras saturs

Inguna: Labdien! Komentārs par bērnu lasīšanu - mūsu ģimenē ir 5 bērni (3 jau izauguši, 2 - skolnieki. Vecāki lasa daudz. Pusaudzis lasa daudz, pirmklasnieks vēl jāmudina uz lasīšanu. No lielajiem bērniem viens nelasa nemaz) un ik pa laikam mūsu "virtuves sarunās" uzpeld tēma par mācību saturu literatūras stundās. Tur pamatā ir vecie rakstnieki klasiķi, kurus lasot "jātulko" bērnam vesela jūra vecvārdu, arī latviešu tautas pasakas bieži ir nesaprotamas mūsdienu bērniem. Šāds saturs nekādi neveicina bērna interesi par grāmatām. Tas ir vienkārši garlaicīgs. Tāpēc pērkam daudz mūsdienu autoru grāmatas (un esam gardēži - meklējam labu, profesionāļu atzītu literatūru) un paši ģimenē mēģinam radīt interesi par lasīšanu. Ir taču tik daudz gan latviešu, gan ārzemju autoru, kas raksta par mūsdienu bērniem aktuālām tēmām un labā literātā valodā. Diemžēl "Baltā grāmata" vai "Maija un Paija" nebūs tie darbi, kas uzrunās vairumu mūsu jauniešu.

Inga:  Manuprāt, neslikts variants nelasītājiem ir piedavāt, piemēram, komiksus - labāk mazāk teksta, nekā pavisam nemaz. Kaut vai Tintiņa piedzīvojumi, vai citi modernie izdevumi.

Rebeka: Man liekas, ka bērnus vienkārši vajag aizvest uz grāmatnīcu un atļaut izvēlēties, es to saprotu kā bērns.

Inga: E- grāmatas var lasīt e-lasītājā, kas nav dators/planšete. Acis negurst vairāk kā pie papīra grāmatas. Ja vēlas, lai bērni lasītu, vajadzīga disciplīna ieraduma izveidošanai - katru dienu noteiktu laiku ģimenē visi lasa.

Lai nelasa!

Ieva: Mēs savā ģimenē tiešām nelasām grāmatas, jo interesantāk un arī efektīvāk šķiet noskatīties labu filmu, tai skaitā dokumentālu. Nabagi vai kā savādāk cietuši dēļ tā neesam. Bet jā, mūsu bērni nemīl grāmatas un piespiest lasīt man šķiet nepareizi, jo tam nav nekāda jēga. Varbūt ir pienācis laiks pieņemt, ka var dzīvot arī bez grāmatu lasīšanas?!

Jānis: Labdien. Piedodiet,bet tik naivi skan tas, cik ļoti pārliecinātas ir Jūsu viešņas, ka bērni, ja nelasa grāmatas, tad lasa e-vidē grāmtas!!!!!!! Esmu starp ļoti daudziem kolēğiem interesējies, cik daudz viņu bērni lasa. Nebiju pārsteigts sadzirdot atbildi, ka nelasa vispār, vai lasa tikai piespiedu kārtā.... Naivas Jūsu viešņas, patiesi naivas...

Krista: Lai nelasa! Melnā darba darītāji arī ir vajadzīgi!

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti