Kā attālinātais režīms un izolācija ietekmē pirmsskolas vecuma bērnus? Sākam jaunu rakstu sēriju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Covid-19 pandēmijas ierobežojumi radījuši apstākļus, kas ietekmē arī bērnus vecumā līdz sešiem gadiem. Šīs situācijas ietekmi uz bērnu psihoemocionālo stāvokli pagaidām nav iespējams pamatot ar pietiekamiem zinātniskiem pētījumiem, taču novērojumos ģimenēs un pirmsskolas iestādēs var secināt, ka situācija izmaina dzīves ritmu un paradumus, tas ietekmē bērna psihoemocionālo attīstību, bet blaknes nav tikai negatīvas.

Covid-19 situācijas ietekme uz pirmsskolēniem

“Lsm.Lv.” rakstu sērijā izzinās Covid-19 situācijas sekas bērniem līdz skolas vecumam, apkopos ekspertu viedokļus par šīs situācijas ietekmi uz bērna emocionālo attīstību, publicēs speciālistu ieteikumus vecākiem.

ĪSUMĀ:

  • Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi radījuši daudz neatbildētu jautājumu par bērnu vecumposmā līdz 6 gadiem psihoemocionālo veselību.
  • Centrālās statistikas pārvaldes veikts pētījums liecina, ka bērni veicina pieaugušo apmierinātību ar dzīvi.
  • Situācija maina vecāku dzīves ritmu, līdz ar to ietekmē arī bērna ikdienas rutīnu un emocijas.
  • Situācijas jāvērtē individuāli, bet ierobežojumu blaknes nav tikai negatīvas.
     

Jautājumu vairāk nekā atbilžu

Covid-19 pandēmijas laiks radījis daudz izmaiņu mūsu ikdienas dzīvē un, lai arī šobrīd ierobežojumu kļūst arvien mazāk un mazāk, nav izslēgts, ka izolēšanās būs nepieciešama arī nākotnē. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka “bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību”, taču Covid-19 situācija nosaka, ka izņēmumi ir iespējami un to ietekmi uz bērnu psihoemocionālo stāvokli nemaz nav iespējams zinātniski pamatot. Vismaz pagaidām.

LSM redakcija un Latvijas Radio (LR) jau ir pētījuši ierobežojumu ietekmi uz pusaudžu psihoemocionālās veselības stāvokli, tikpat nozīmīgs ir arī jautājums – kā šie apstākļi ietekmē mūsu mazos bērnus – 0–6 gadu vecuma grupā, bērnus, kas vēl neapmeklē skolu (Latvijā saskaņā ar Latvijas Oficiālās statistikas portāla datiem 2021. gada sākumā bija 142 369 bērnu šajā vecuma grupā).

Ko bērnam nozīmē būt kopā tikai ar vecākiem? Vai attālinātā komunikācija ar vecvecākiem ir tikpat vērtīga kā tikšanās klātienē? Vai pulciņu un skoliņu neesamība kavē jaunu prasmju apguvi? Vai fakts, ka bērns nekad nav bijis lielveikalā, ir ieguvums vai zaudējums? Cik kvalitatīvi iespējams apmācīt pirmsskolas vecuma bērnu mājās, kur vecāki strādā attālināti? Kas vispār ir skola zūmā  (''Zoom'') – vai tā ir tā pati pieredze, kā katru rītu doties klases telpā un iepazīties ar klasesbiedriem, skolotāju un iegūt jaunas zināšanas? Vai trīs mēnešu vecumā iepazīties ar vecmāmiņu ir normāli?

Cik ģimeņu, tik simtiem dažādu jautājumu uzvirmojuši pēdējā pusotra gada laikā, un vecāku gudrību grāmatas visbiežāk izolēšanās jautājumu izskatīšanu neietver tā vienkāršā iemesla dēļ, ka situācija ir tik jauna, cik jauna ir šī slimība – Covid-19.

Arī globalizācija, atvērtais darba tirgus un Latvijas ekonomiskā situācija nošķīra daudz vecmāmiņu no viņu mazbērniem, tomēr – tā bija šo ģimeņu izvēle, un cerams, lēmumi bija izsvērti un salāgoti ar vecāku labākajām iespējām un bērnu labākajām interesēm.

Ar Covid-19 laiku ir mazliet savādāk. Zīdaiņu, bērnudārza un pirmsskolas vecuma bērnu situācija šajā laikā ir bijusi tik savstarpēji atšķirīga, cik atšķirīgi lēmumi publiskoti pēc kārtējās valdības sēdes. Lielākā sabiedrības daļa ik nedēļu gaidīja šīs sēdes ar nepacietību. Visbiežāk tas nebija ziņkāres apmierināšanai, bet pavisam praktisku iemeslu dēļ – lai uzzinātu, kā plānot tuvākās nedēļas, – vai būs iespējams  doties uz darbu, satikt vecvecākus, draugus, apmeklēt pulciņus brīvdabā un veikt citas "neordināras" darbības.

Rakstu sērijā apskatīsim dažādas situācijas, kādās nonākušas ģimenes Latvijā Covid-19 padēmijas situācijā, tās sekas uz bērniem līdz skolas vecumam, apkoposim ekspertu viedokļus par šīs situācijas ietekmi uz bērna emocionālo attīstību, publicēsim speciālistu ieteikumus vecākiem.

 

Kā jūtas mazo bērnu vecāki?

Šī gada 31. maijā Latvijas Oficiālās statistikas portāls publicēja pētījumu, kurā aptaujātas 6000  mājsaimniecības un 11 000 respondentu. Šī aptauja liecina, ka bērni veicina pieaugušo apmierinātību ar dzīvi. Kā noskaidrots aptaujā, - jo vairāk bērnu ģimenē, jo apmierinātība ar dzīvi lielāka. 

Tā ir cerīga ziņa visiem vecākiem, kas ik dienu pavada rūpēs par savu bērnu fizisko un emocionālo labklājību. Vai šāda korelācija vērojama arī bērnu apmierinātībā ar dzīvi, to aptauja neatklāj, tāpēc pētīsim, kā bērni jutušies laikā, kad vecmāmiņas, draugi un iepirkšanās notiek datora vai telefona ekrānā. 

Atsaucoties uz Latvijas Universitātes (LU) profesori Zandu Rubeni ''LU Openminded'' lekciju ciklā “Digitālā bērnība. Kas ir audzināšana?”, secināms:

audzināšanas jautājumi arī pirms Covid-19 pandēmijas bija nonākuši tādā kā strupceļā jauno tehnoloģiju un paaudžu audzināšanā izmantoto dažādo pieeju dēļ.

Covid-19 tam visam piešķīris vēl vienu nebijušu šķautni, un nu jau pat gudrākie prāti spiesti balstīties nevis zinātniskos pētījumos (kuru gluži vienkārši vēl nav tik lielā daudzumā!), bet viedokļos, prognozēs un pieņēmumos – kā būtu drošāk, kā būtu labāk, kā būtu vērtīgāk bērnam.

Notiek lavierēšana starp vēlmi būt likumpaklausīgam pilsonim, atbildīgam vecākam un veselā saprāta balsi, ka ierobežojumi, lai arī labākajos nodomos balstīti, mēdz būt neloģiski, sasteigti un nepamatoti. Tam visam pa vidu – vecāki, kuriem lēmums ir jāpieņem tūlīt pat, bet nav iespējams saprast,

vai bērnam būtu labāka ar likumu aizliegtā ciemošanās pie vecmāmiņas vai palikšana mājās, kur mamma un tētis, attālināti strādājot, visu dienu spiesti pavadīt datora ekrānā un telefonā.

Stāsta daudzbērnu mamma Dane: "Lai arī ievērojām visus noteiktos ierobežojumus, pirms Ziemassvētku laika nolēmām bērniem, kas pussemestri nosēdējuši zūmā, un vecvecākiem, kas saprotoši apmierinājušies ar video zvaniem, sagādāt prieku un tikšanos. Ārā. Drošā vidē. Protams, ka tikšanās ilga vairāk par 15 minūtēm. Protams, ka ne visu laiku tika ievērota 2 metru distance. Lai arī neapskāvāmies un netuvojāmies viens otram, rezultāts – Covid-19 vienam no bērniem un abiem vecvecākiem. Paldies Dievam, visi to pārslimoja relatīvi mierīgi, briesmīgākais bija stress un neziņa par nākotni, vainas apziņa, milzīgie pašpārmetumi, bērnu jautājumi - vai viss būs kārtībā? Vai vecmammai un vecpapam viss būs kārtībā? Vai manā istabā ir droši?

Brīžiem uzjundīja sajūta, ka izvairīties no šīs problēmas bija diezgan vienkārši. Bet vai tiešām tas ir vienkārši? Strādāšana un mācīšanās vidē, kurā rītdiena ir viens liels nezināmais, noteikti atsaucas uz dzīves kvalitāti. Bija dienas, kad būt par stipro balstu bērniem bija ne tik vien kā grūti, bet dažbrīd arī neiespējami."

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir izveidojusi veselības atjaunošanas programmu bērniem pēc Covid-19 pārslimošanas, kas ir multidisciplināra programma un ietver rehabilitologa, kardiologa, psihologa, fizeoterapeita un daudzu citu speciālistu konsultācijas ļoti koncentrētā režīmā. Jau konstatēts, ka veselības problēmas saglabājas vairāk kā pusei no Covid-19  pārslimojušajiem bērniem, tajā skaitā vecuma grupā 0–6 gadiem.  Tomēr izolācijas ietekme uz Covid-19 nepārslimojušo bērnu psihoemocionālo veselību vēl ir pietiekoši jauna pētniecības joma, lai būtu pieejami tādi rezultāti, kuri pārbaudīti ar laika mērauklu. Tieši tāpēc LSM.lv  redakcijas publikāciju sērija sniegs ieskatu dažādās Latvijas ģimeņu situācijās, kuras skāris šis temats.

 

Konteksti ir dažādi

“Nenoliedzami, valstī noteiktie ierobežojumi ietekmēja bērnu psihoemocionālo situāciju. Nevaru apgalvot, ka tas bija viennozīmīgi negatīvi, viss atkarīgs no apstākļiem, kādā ģimene atradās.

Ja māmiņa bija bērna kopšanas atvaļinājumā ar garantētiem ienākumiem un ērtu dzīvesvietu, iespējams, līdz 1,5 gadu vecam bērnam tas varēja būt pat palīdzoši – atkrita nevajadzīga spriedze par līdzekļiem un laiku izklaidēm, viesu uzņemšana, veikalu apmeklējumi, pārsātinātu dienas plānu un tamlīdzīgām situācijām, kuras mūsdienu sabiedrībā šķiet pašsaprotamas, bet patiesībā bērna attīstībai nav primāri nepieciešamas. Nedalīta tuvākās ģimenes locekļu uzmanība šajā laikā ir būtiskākais, kas bērnam vajadzīgs.

Cita situācija ir ar vecākiem bērniem, kuru psiholoģiskajai un fiziskajai attīstība jau nepieciešami plašāki kontakti – komunikācija ar vienaudžiem, izglītošanās, komunikācijas mācīšanās ārpus ierastā ģimenes loka. Turklāt visa pamatā ir mīloši, laimīgi vecāki, kas spēj nodrošināt bērniem viņu “stipro aizmuguri”, un tur nu situācijas Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ mēdza krasi atšķirties,” situāciju komentē pirmsskolas vecuma bērnu pedagoģijas maģistre Anita Šaicāne.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece Anda Sauļūna pauž, ka, sākoties Covid-19 pandēmijai un stājoties spēkā virknei dažādu ierobežojumu, mainījusies daudzu ģimeņu ikdiena – daudzos gadījumos bērna vecāki (kā arī citi bērna likumiskie pārstāvji), pielāgojoties situācijai un epidemiologu norādēm, strādāja attālinātu darbu. Darbs no mājām, ja mājās ir arī mazi bērni, vecākiem bijis izaicinājumu pilns, jo bija jāspēj atrast balanss starp darbinieka un vecāka lomām savā dzīvē. Nenoliedzami, lielākais zvanu skaits saņemts tieši saistībā ar vecākiem bērniem/pusaudžiem, tomēr bijuši zvani arī no vecākiem, kas audzina līdz 6 gadus vecas atvases.

Šajos gadījumos vecāki bieži runājuši par grūtībām atrast laiku bērnam, kuram dienas (darba) laikā nepieciešama uzmanība, par spriedzes paaugstināšanos ģimenē un konfliktu pieaugumu vecāku starpā, kas negatīvi ietekmējis bērnus. Tāpat vecāki jautājuši par pozitīvas disciplinēšanas metodēm, saskarsmes grūtībām, ar interneta drošību saistītiem un citiem jautājumiem.

Nereti vecākiem bijis nepieciešams tieši psiholoģisks atbalsts, jo uzkrājusies spriedze veicinājusi negatīvas emocijas, vecāks izvēlējies nepiemērotas audzināšanas metodes vai konfliktējis ar bērnu, tāpēc juties vainīgs, nekompetents. Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 2020. gadā kopumā ir sniedzis 6728 konsultācijas, no kurām 40% konsultāciju – tieši pieaugušajiem. Lai gan kopējais zvanu skaits nepieauga, zvanu saturs nereti bijis intensīvāks un grūtību loks plašāks.

LSM.lv redakcija turpmākajās nedēļās ieskatīsies gan ģimeņu dzīvēs, gan citu ekspertu un valsts iestāžu pārstāvju viedokļos par zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu psihoemocionālo stāvokli Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā, raksturojot situāciju, dodot vecākiem praktiskus padomus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti